Koalīcija pagaidām atturīgi vērtē iespēju veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju būvnieku karteļa lietā
Koalīciju veidojošo partiju pārstāvji pagaidām atturīgi vērtē iespēju veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, izriet no politiķu sniegtajām atbildēm preses konferencē pēc Sadarbības sanāksmes.
Lūgti komentēt, vai tā saucamās būvnieku karteļa lietas sakarā būtu veidojama parlamentārās izmeklēšanas komisija, politiķi bija atturīgi, norādot, ka pagaidām jāļauj strādāt tiesībsargājošajām iestādēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šobrīd ļoti svarīgi ir ļaut darboties tiesībsargājošajām iestādēm bez politiskās iesaistes. Viņš arī piebilda, ka ir nopratis, ka šo lietu turpina izskatīt Konkurences padome (KP), kurai tad jāļauj to pilnībā darīt un tas ir jāatbalsta.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Gatis Eglītis atzīmēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks netolerē koruptīvus darījumus, arī uzsverot, ka jāsagaida, ko būs izvērtējusi KP.
"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo atzīmēja, ka šajā jautājumā viņš nebūs speciālists, piebilstot, ka "KPV LV" ziedotāju un atbalstītāju sarakstā nefigurē būvnieku karteļa lietā pieminētās personas. Tāpat viņam neesot bijusi iespēja piedalīties "ne Taureņu, ne kādu citu piršu sarunās".
Tikmēr Saeimas deputāts Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka tas ir ļoti labi, ka pārkāpumi tiek atklāti, piebilstot, ka vainīgie ir jāsoda. Viņaprāt, parlamentārās izmeklēšanas loma būtu vietā tad, ja iestādes neveiktu savu darbu pietiekami labā veidā, tomēr viņš šobrīd atturas izteikt šādu komentāru par tiesībsargājošajām iestādēm.
Vienlaikus Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks skaidroja, ka opozīcija varot rosināt komisijas izveidi un "radīt ažiotāžu", bet, viņaprāt, tas diez vai nesīšot kādus augļus. "Es personīgi domāju, ka nē, bet neizslēdzu, ka, zināmiem apstākļiem iestājoties, pēc KP slēdziena šī situācija varētu būt labvēlīga," pauda politiķis, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd šādas komisijas izveide būtu "zīmēšanās".
Pēc viņa domām, šādas parlamentārās komisijas izveide būtu "populāra, bet diez vai racionāla".
Izbeigtajā tā dēvētajā "būvnieku karteļa krimināllietā" pamatpierādījums bija noklausītas sarunas, taču likumsargi nevar tikai noklausīties sarunas, jo paralēli ir jāveic citi operatīvās darbības pasākumi pierādījumu vākšanā, atzina Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien paziņoja, ka izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā par iespējamu kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas. Kriminālprocesu KNAB izbeidza ar Lejas akceptu.
KNAB izbeigtajā tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā likumsargiem bija aizdomas par iespējamu bijušā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, bijušās Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) un vēl citu politiķu kukuļošanu.
Šajā lietā personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss bija piecām personām - par uzņēmējiem Māri Martinsonu, Gunti Rāvi, Artjomu Milovu, Armandu Garkānu un Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"). Mediji arī 2019.gadā ziņoja, ka tiesības uz aizstāvību šajā lietā bija arī uzņēmējam Ivaram Milleram, taču uzņēmējam nebija piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.
