Dieva kalpu skaits pašvaldību vēlēšanās strauji sarūk: 2017. gadā viņu bija četrreiz vairāk

Jā, varam teikt, ka pirms četriem gadiem bija vairāk deputātu kandidātu, jo bija jāievēl arī Latvijas galvaspilsētas dome. Bet toreiz tikai divi no 16 “dievišķajiem” jeb reliģisko draudžu kandidātiem startēja galvaspilsētā. Līdz ar to var secināt, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, “tiešo” Dieva kalpu skaits ir sarucis teju četrkārtīgi.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas uz vietvaru domnieku krēsliem cierēja četri draudžu priekšnieki, viens luterāņu draudzes lektors, viena draudzes kasiere, viens luterāņu mācītājs, kā arī katoļu studentu un akadēmiskās vienības “Dzintars” pārstāve, katoļu kūrijas būvuzraugs, divi kristīgās mācības skolotāji, četri kristīgo skolu pedagogi un Talsu kristīgas sadraudzes grāmatvede. Viņi pamatā pārstāvēja luterāņu, katoļu un vecticībnieku draudzes.

Šoreiz visu novadu vēlēšanu listēs var atrast tikai četrus kandidātus, kuru darbs saistīts ar tiešu kalpošanu Dievam.

Talsu novada partiju “Talsu novada attīstībai” un “Latvijas attīstībai” apvienotajā sarakstā ar 15. numuru startē vietējās katoļu draudzes kasiere Gaida Krūze. Smiltenes novada “Latvijas attīstībai” lokomotīve ir Smiltenes luteriskās draudzes priekšniece Gita Mūrniece. Nacionālās apvienības, Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas apvienotā saraksta 9. numurs ir Jumpravas luterāņu draudzes vadītājs Gunārs Rusiņš. Savukārt Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības apvienotā saraksta 16. numurs ir Latvijas Dieva Mīlestības Kalna - Ķeguma Krusta kalna dibinātāja un vadītāja Inta Brokāne-Vilcāne.

No šiem četriem kristīgajiem kandidātiem vispazīstamākā, protams, ir Smiltenes draudzes priekšniece Gita Mūrniece, kura pirms tam bijusi “Smiltenes piena” vadītāja, kuras sasniegumus visnotaļ diskutabli par priekšvēlēšanu aģitācijas principu ievērošanu pamatīgi izreklamējis Baznīcas žurnāls “Svētdienas Rīts”.

Latvijas apceļotāji noteikti arī ievērojuši Ķeguma Krusta kalna dibinātājas un vadītājas Intas Brokānes-Vilcānes veikumu. Tūrisma ceļvežos rakstīts: “Pirmais krusts uzstādīts 1997. gada 20. jūnijā, tas tapis pēc Intas Brokānes-Vilcānes ierosinājuma. Tas tika nests procesijas priekšgalā, kas šinī dienā devās ceļā no Rembates uz Ķegumu. Ķeguma Krusta kalns atrodas pie Ķeguma kapiem. Krusts savu mājvietu radis Ķeguma kapu austrumu malā un sākotnēji nav bijis iecerēts kā krusta kalns, bet gan tikšanās vieta kristiešiem, jo Ķegumā nebija baznīcas. Laika gaitā kalnu papildinājuši citi krusti, katru gadu jūnijā šeit notiek krusta gājiens”. 

Vēlēšanu sarakstos bez šiem četriem var atrast arī vienu otru citu kristīgām kopienām tuvu stāvošu personu. Piemēram, Ludzas novadā “Saskaņas” noslēdz Latvijas krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, kādreizējais Saeimas deputāts, arī kandidāts nesenajās Eiroparlamenta vēlēšanās Aleksandrs Jakimovs no Daugavpils universitātes, kurš apbalvots ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu.

Jēkabpils bibliotēka informē: “Īpaši aizkustinošas rindas viņš ir veltījis Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo baznīcai, tajā esošajai Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildei un Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcai”.

Lai arī daudzās partiju priekšvēlēšanu programmās ir minēts, ka tās atbalstīs reliģiskās draudzes un to centienus, Dieva vārdu tās izvairījušās pieminēt. Izņēmums varētu būt Ventspils pilsētas Jaunās konservatīvās partijas programma, kura noslēdzas visnotaļ patētiski: “Dievs, svētī Ventspili!”.

Jāteic, ka Ventspils konservatīvie arī varētu ar īpašiem rituāliem pielabināt augstākos spēkus, jo tās saraksta līdera Saeimas deputāta palīga Bruno Jurševica dzīvesbiedre Anželika Jurševica listē ir ar devīto numuru un viņas profesija arī ir diezgan “mistiska” – hipnopsihoterapeite.