Ko slēpj pašvaldību kandidāti?
Katra partija cenšas dot arvien vilinošākus solījumus, cerot uz vēlētāju balsīm vēlēšanās. Tomēr nereti šie solījumi ir krasā pretrunā ar līdzšinējiem partiju biedru darbiem. Šoreiz apkopojām sešus spilgtākos piemērus, kad solījumi nesakrīt ar darbiem, radot aizdomas, vai var ticēt šādiem solījumiem, ja reiz iepriekšējie darbi liecina par pilnīgi pretējo.
Ļoti spilgts piemērs ir Jaunās konservatīvās partijas Jelgavas domes vēlēšanu saraksta līderis Artis Ramutis. Kā zināms, JKP sevi pozicionē kā tiesiskuma aizstāvjus. Viņu sauklis ir gudri, drosmīgi, godīgi. Var jau būt, ka Ramutis rīkojas gudri un drosmīgi, bet vai godīgi?
Kā izrādās, viņš par sava daudzdzīvokļu nama dzīvokļu komunālajiem maksājumiem ir parādā vairāk nekā trīs tūkstošus eiro. To apliecina mājas pārvaldniece Iraida Romanova. Protams, gudri ir taupīt savu naudu, bet, vai tādēļ jācieš pārējiem mājas iedzīvotājiem, kuriem draud palikt bez apkures, jo mājas parāds ir tik iespaidīgs. Gana drosmīgi ir arī izlikties neredzam un ignorējam ikmēneša rēķinus, nebaidoties no parādu piedzinējiem un tiesu izpildītājiem.
Taču par godīgu šādu rīcību nosaukt ir pagalam grūti. Turklāt savos priekšvēlēšanu solījumos JKP apgalvo, ka viņiem droši var uzticēt Jelgavas pilsētas budžetu, tātad naudas maku. Vai tiešām? Un, ja nu JKP saraksta līderim, tiekot mēra amatā, ienāk prātā tāpat kā ar savu personīgo budžetu izvēlēties kādus rēķinus neredzēt un nesamaksāt, tādējādi iedzīvojoties soda procentos un varbūt pat miljonos vērtās tiesas prāvās?
Kā nekā Jelgavas budžets ir vairāk nekā simts miljoni eiro, un ir viens no lielākajiem Latvijā.
Ne mazāk spilgts piemērs ir JKP saraksta līderis Liepājā Uldis Budriķis. Nav ziņu, kā viņam veicas ar rēķinu maksāšanu, bet ir zināms, ka viņš pirms vēlēšanām ticies ar smagos noziegumos apsūdzēto Ģirtu Cēlāju, kurš 2020. gada 17. jūnijā nodots tiesai kriminālprocesā, kurā viņam celta apsūdzība par to, ka viņš bez tiesiska pamata pieprasījis izdarīt mantiska rakstura darbības, piedraudot cietušajam radīt būtisku kaitējumu, kā arī prettiesiski izšķērdējis svešu mantu lielā apmērā, būdams persona, kam šī manta uzticēta.
Apsūdzība uzskata, ka Cēlājs ar tiešu nodomu bez tiesiska pamata pieprasīja no kompānijas Mekatrade 400 tūkstošus eiro, pretējā gadījumā piedraudot radīt būtisku zaudējumu – neatdot viņiem piederošos minerālmēslus 279 824 eiro vērtībā. Pēc tam Budriķa paziņa Cēlājs šos minerālmēslus atsavināja trešajai personai, tādējādi prettiesiski izšķērdējot mantu.
“Vēlamies strādāt, lai mūsu pilsēta un novads būtu dzīves telpa, no kuras negribēsies braukt prom.” Tā savā priekšvēlēšanu programmā Jēkabpilij raksta Latvijas Zemnieku savienība, kur saraksta līdere ir Līga Kļaviņa.
Nevar saprast, vai viņai pašai tiešām nemaz negribas braukt prom no novada, ja reiz viņa 2019. gadā pamanījās uz pašvaldības rēķina kā domes deputāte un mēra vietniece aizvizināties uz Ķīnu. Turklāt viņai dome apmaksāja ne tikai aviobiļeti, bet arī pusdienu naudu 29 eiro apmērā. Tiesa, pie pusdienu naudas viņa netika, jo no amata tika gāzts viņas partijas biedrs Raivis Ragainis, un jaunizraudzītais novada vadītājs Aivars Kraps bija spiests atļaut Kļaviņai izklaidēties austrumu lielvalstī, jo aviobiļete jau bija nopirkta, bet 29 eiro ikdienas tēriņu naudas gan viņai ar domes lēmumu atņēma.
Ne par kapeiku labāk nesokas Jaunajai vienotībai, kura Ķekavas novada domes vēlēšanās kā lokomotīvi izvēlējušies pašreizējo domes priekšsēdētāju Viktoriju Bairi, pie kuras vēl pagājušajā nedēļā paviesojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. “Tieši mēs vislabāk spēsim nodrošināt darbu un ideju pēctecību, novada pārvaldību, tradīciju saglabāšanu un jaunu, visam novadam būtisku projektu attīstību,” tā savā priekšvēlēšanu programmā apgalvo Jaunā vienotība, protams, neprecizējot, kādas koruptīvas novada pārvaldības metodes tiks saglabātas kā tradīcija arī jaunajā, apvienotajā novadā.
Arī Latvijas Attīstībai pamanījusies kā saraksta līderi Saulkrastu novadā nominēt personu, kura visai izmanīgā veidā pratusi krietni iedzīvoties uz pašvaldības rēķina. Pašreizējās Saulkrastu domes deputātes Santas Ancānes brālis Artūrs Ancāns vēl 2017. gadā nesaprotamā veidā ieguva tiesības no pašvaldības nomāt autostāvvietu jūras krastā par 413 eiro gadā uz desmit gadiem, tātad kopējā nomas maksas summa visā nomas periodā veido 4130 eiro. Pēc tam viņš šīs nomas tiesības ar sludinājuma palīdzību tirgoja tālāk jau par simts tūkstošiem eiro. Tātad gandrīz 25 reizes dārgāk. Kuram gan negribētos 2500 procentu peļņu?
Un tieši šī partija savā priekšvēlēšanu programmā Saulkrastos sola radīt caurspīdīgu finanšu kontroli. Nez vai tajā caurspīdībā ieplānota arī tikpat kosmiska pašvaldības peļņa?
Lai gan Daugavpils bijušais mērs Rihards Eigims, kuru savulaik aizturēja KNAB, mainījis politisko orientāciju, tomēr viņš atkal vēlēšanās piedalīsies kā saraksta līderis, šoreiz no Kristīgi demokrātiskās savienības. Viņš tika aizturēts pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Partijas solījumos ir gana daudz tādu, kas paredz dāsnu naudas dalīšanu – ik gadu par 10% palielināt pašvaldības darbinieku algas, būvēt dzīvojamās mājas, modernizēt izglītības iestādes utt. Nav skaidrs, kur Kristīgi demokrātiskā savienība plāno šos līdzekļus ņemt, bet varbūt viņi cer, ka noderēs Eigima prasmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā arī pašvaldības darbā.
