Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi - tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība
Sausi rēķinot jūnija sākumā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu dzimšanas datumu kopsakarības, iznāk, ka uz domnieka krēslu tēmējošā 5581 kandidāta vidējais vecums ir 46,1 gads. Tomēr vēlēšanu sarakstos ir virkne personību, kuru dzimšanas datums meklējams daudzus gadu desmitus gan uz vienu, gan otru pusi no šiem vidējiem 46 gadiem. Viens deputāta kandidāts jau iesoļojis desmitajā gadu desmitā, bet četri tik tikko nosvinējuši pilngadību. Šoreiz Jauns.lv skaidro, kuri ir vecākie un kuri jaunākie deputātu kandidāti.
Desmit kandidāti ir vecāki par 80 gadiem, no kuriem viscienījamākais startē uz vietu Ādažu novada domē no “Jaunās Vienotības”. Savukārt otrā gadu desmita slieksni nav pārkāpis 61 deputāta kandidāts. Visjaunākā domnieka krēsla tīkotāja ir no “Saskaņas”, un viņa startē Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanās. Četri deputātu kandidāti pilngadību, kas viņiem ļauj piedalīties vēlēšanās, nosvinējuši tikai šogad.
Visvecākais kandidāts – carnikavietis Ilmārs Reinholds Drēziņš
Ādažu novada pašvaldību vēlēšanu “Jaunās Vienotības” un kustības “Par!” apvienotajā listē ar desmito numuru ierakstīs Ilmārs Reinholds Drēziņš, kurš dzimis 1930. gadā. Viņš joprojām pie malas nav metis savas aktīvās darba gaitas un pašlaik strādā par galveno speciālistu - būvniecības tāmētāju, būvinženieri Rīgas pilsētas Mājokļa un vides departamentā. Viņš nācis no Ādažu/Carnikavas novadā cienījamas dzimtas. Deputāta kandidāts Jauns.lv pastāstīja:
“Mana vecpapa tēvam Mārtiņam Drēziņam-Reikam piederēja krogi vecā Rīgas ceļa malās, pirmais bija pie jūras Inčupē, otrais tuvāk Carnikavai, bet vecpapa, tālbraucēja kapteiņa vadītais burinieks celts pie šī ceļa. Vecmammas papam piederēja īpašums Ādažu pagastā. Drēziņu dzimtas mājas cēlās arī blakus “Aahof” muižai, ko agrāk sauca Gaujas pļavas muižu, jo Ādaži tolaik bija Neiermīle pie Bukultu kanāla Jaunciema gatvē. Drēziņi daudzi bija tālbraucēji kapteiņi, noskaņoti pret boļševikiem, daļa nokļuva trimdā ASV un Austrālijā.
Es dzimu Rīgā, Nordeķu muižas Kreišmaņu namā laikā, kad ministru prezidents bija Hugo Celmiņš. Vecpaps, Mangaļu jūrskolas absolvents, vadīja Daugavas navigācijas darbu kā Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta Hidrogrāfijas nodaļas Rīgas un Daugavas grīvas bāku uzraugs - faktiski uzraudzīja Rīgas ostas bāku darbību no 1918. līdz 1945. gada decembrim, kad otrreiz Latviju okupējusī padomju armija viņu izdzina no fon Kortu mājas, ko viņš nomāja Daugavgrīvā.
Mācījos 1938. gadā jaunatvērtajā Rīgas Viestura 48. pamatskolā. Pēc kara nokārtoju būvtehniķa eksāmenus Rīgas industriālā politehnikuma būvniecības nodaļā, 17 gadu vecumā uzsāku praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Sākumā strādāju būvniecības plānošanā, remontkantorī, kuru vēlāk pārsauca par Rīgas Izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu–tāmju grupu, projektēšanas institūtā “Remontprojekts” un citos nozares uzņēmumos. Profesijā strādāju septiņdesmit ceturto gadu. Jau pēc neatkarības atgūšanas esmu veidojis projektu dokumentāciju sabiedriski nozīmīgām jaunceltnēm un restaurācijām.
Mani principi par pašvaldību ir “Klimatneitrāla rūpēs par Zemes nākotni. Atjaunojamu enerģiju. Cieņu pret vidi. Bez oglēm un bez nitrātiem. Iekļaujoša. Visām tautībām, rasēm, ticībām dzīvojot saskaņā un saticībā. Dabiska. Alejām, kanāliem, zēģelītēm, peldēm, ķiršiem, ceriņiem, zustrenēm, rožu un sakņu dobēm. Latviska. Sveicinoša latviešu valodā””.
Otrs gados vecākais kandidāts meklējams Aizkraukles pusē. Tas ir 1934. gadā dzimušais Boriss Dmitrijevs, kurš kopā ar savu kolēģi, arī vienu no vecākajiem deputāta kandidātiem, gadu vēlāk dzimušo Mihailu Vorobjovu uz Aizkraukles novada domi kandidē no Latvijas krievu savienības (LKS). Abi kungi vēlēšanu listē ir tās apakšgalā – Vorobjovs ar 19., bet Dmitrijevs ar 21. numuru, kā savu nodarbošanos minējuši vienu un to pašu – “vietējās krievu kopienas “Lad” valdes loceklis”.
Ceturtais vecākais deputāta kandidāts arī ir no Krievu savienības – ar otro numuru LKS Ludzas pašvaldības vēlēšanu listē startējošais pensionārs Vladimirs Pedāns. Daugavpils universitātes datu bāze liecina, ka Pedāns pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bijis mēbeļu kombināta “Latgalīte” direktors. Jāteic, ka viņš ir visnotaļ radikāli noskaņots, bijis arī Vladimira Lindermana nacionālboļševiku partijas “Par dzimto valodu” biedrs un iestājies par “Latgales autonomijas” ideju.
Piektais vecākais kandidāts ir Raimonds Jansons, kurš no “Jaunās Saskaņas” listes startē uz Cēsu novada domi. Savukārt no dāmām viscienījamākajos gados ir 1938. gadā dzimusī pensionāre, filoloģes, mediķes un juristes izglītību ieguvusī Edīte Dovkante, kura uz Dienvidkurzemes novada domnieces krēslu cierē no apvienības “Iedzīvotāji” saraksta.
Un viņai seko trīs 1939. gadā dzimuši kungi: Liepājas domes Sociālo lietu komisijas loceklis Aivars Brālis, kurš uz pilsētas domi kandidē no Nacionālās apvienības saraksta; Salaspils novada domes deputāts Mihails Rogals, kurš novada domnieka krēslā atkal grib iesēsties no partijas “Alternetive” saraksta un pensionārs Eduards Skavenecs, kurš uz Ādažu domi tēmē no “Saskaņas” saraksta.
Savukārt četri deputātu kandidāti dzimuši 1940. gadā: apbedīšanas pakalpojumu biroja valdes priekšsēdētāja Rasma Bērziņa (Latvijas Zemnieku savienība) no Cēšu novada; mūzikas pedagogs un diriģents Miervaldis Leja (Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija) no Saulkrastu novada, Olaines novada domes priekšsēdētāja vietniece Inta Purviņa (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) no Olaines novada un pensionārs Vitālijs Zolotarjovs (“Alternative”) no Salaspils novada.
Visjaunākā kandidāte – Jēkabpils skolniece
Četri deputāta kandidāti ir dzimuši 2003. gadā, un tas nozīmē, ka viņiem pavisam nesen palika tikai 18 gadi, kas viņiem ļauj startēt vēlēšanās. Trīs no viņiem mācās skolā, bet viens jau strādā.
Visjaunākā deputāta kandidāte ir Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a klases skolniece Karina Isakova, kura ar devīto numuru ierakstīta “Saskaņas” listē. Jaunības ziņā viņai seko vēl divi skolēni - Santa Vintere, kura ir ar pēdējo kārtas numuru – 15. Smiltenes novada “Progresīvo” sarakstā, un Nacionālās apvienības kandidāts 6. numurs Valkas novadā - Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolnieks Krišjānis Zauska.
Savukārt ceturtā jaunākā kandidāti - Adriana Rezevska (KPV LV, nr. 13) no Kuldīgas novada jau uzsākusi darba gaitas ir veikala “Pārsa” pārdevēja palīdze.
Vēlākos gados, šajā gadu tūkstotī dzimušo, jau ir daudzkārt vairāk un viņi pārstāv praktiski visu politisko spektru vairumā Latvijas novadu. 14 no 19 2002. gadā dzimušajiem deputātu kandidātiem joprojām mācās vispārizglītojošās skolās, trīs ir studenti un ir arī viens elektromontieris un Latvijas brīvās cīņas izlases sportiste. Tikpat deputātu kandidātu -19 - ir arī dzimuši 2001. gadā, bet starp viņiem vairums jau vairs nav skolēni, viņi uzsākuši studijas vai darba gaitas.
Bet pagājušā gadu tūkstoša pēdējā gadā – 2000. gadā jau ir dzimuši 45 deputātu kandidāti, un tālāk jau ar katru nākamo dzimšanas gadu viņu skaits kļūst aizvien lielāks.
