Domburs ar vēstuli aicina amatpersonas atcelt sejas masku lietošanu raidījumos
Žurnālists Jānis Domburs atklātā vēstulē aicina politiķus un valsts amatpersonas Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai atcelt ierobežojumus attiecībā uz sejas maskām raidījumos, piemērojot vispārējo izņēmumu kā visiem audiovizuālajiem darbiem.
Tāpat žurnālists aicina sniegt publiskas atbildes sabiedrībā uz vēstulē minētajiem jautājumiem, kā arī nekavējoši atjaunot labo praksi - politiķu un amatpersonu dalību raidījumos medijos klātienē.
Domburs vēstulē pauž, ka vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem lietot sejas maskas, ja raidījums ir ilgāks par 15 minūtēm. Viņš uzsver, ka šis ierobežojums skar daudzus viņa kolēģus un arī sabiedrību, un, tā kā pats plāno tuvākajā laikā atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, arī Domburu skars šī epidemioloģiskās drošības prasība.
Kā norāda žurnālists, viņaprāt, ir vairāki fakti un argumenti kā pamats, lai apšaubītu prasības pamatotību un uzskatītu ierobežojumu par nesamērīgu. Kā pirmo argumentu Domburs min starptautisko pieredzi - daudzu Eiropas valstu piemēri liecina, ka citviet tāda ierobežojuma kā Latvijā nav.
Viņš atzīmē, ka virknē valstu, kurās ir ilgas demokrātijas un vārda brīvības tradīcijas, bet epidemioloģiskā situācija pēdējos mēnešos arī ir bijusi smaga, medijos ir pārraidītas diskusijas klātienē un bez maskām ilgāk par 15 minūtēm. Piemēram, šāda prakse esot novērota Francijā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Somijā un Šveicē.
Domburs piebilst, ka tikai atsevišķos gadījumos, kuros starp raidījumu dalībniekiem nav pienācīgas distances, starp viņiem novietoti stikla aizslietņi. Žurnālists uzsver, ka viņam nav informācijas, vai konkrētajos gadījumos ir papildu nosacījumi par dalībnieku testēšanu pret Covid-19, "taču jebkurā gadījumā rezultāts ir acīmredzams ekrānā".
Pēc žurnālista paustā, šie daudzie piemēri rada pamatu jautāt, uz kādu argumentu pamata Latvijas valdība ir pieņēmusi ierobežojumus, kas ir stingrāki nekā minētājās valstīs, vai Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir argumenti, ka šo ārvalstu epidemioloģisko ierobežojumu noteicēji ir kļūdījušies, vai arī kļūda ir notikusi Latvijā.
Kā otro argumentu Domburs min ierobežojumu nesamērīgumu pret vārda brīvību un demokrātiju. Viņš uzsver, ka demokrātija ietver nepieciešamību medijos veidot intervijas un diskusijas par aktualitātēm starp dažādu nozaru privātā un publiskā sektora pārstāvjiem, lietpratējiem un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Viņš piebilst, ka arī paralēli mediju veidotiem raidījumiem nozaru un pilsoniskās sabiedrības pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešamas diskusijas, tostarp publiskas, lai sasniegtu auditoriju un dotu iespēju tās atspoguļot medijiem, translējot tās pilnībā vai izmantojot fragmentus. "To visu ietver vārda un informācijas brīvība, un demokrātija," atzīmē Domburs.
Viņa ieskatā, pilnvērtīgas intervijas un diskusijas var būt tikai klātienē un bez sejas aizklāšanas ar masku. "Tikai tādā gadījumā sarunas dalībnieki var nekavējoties reaģēt viens uz otra teikto, apmainoties ar jautājumiem vai replikām, bet auditorija var pilnā apjomā vērot un vērtēt dalībnieku verbālas un neverbālas reakcijas," paudis Domburs, skaidrojot, ka pilnvērtīgā raidījumā auditorijai ir jāredz diskusijas dalībnieku ķermeņa valoda un vaibsti, grimases un mīmika.
Domburs akcentē, ka valdības noteiktais regulējums paredz pretrunas un nevienlīdzību. Viņa ieskatā, nav pamatojuma, kāpēc masku lietošanas izņēmums attiecināts uz kultūras vai reliģisku norišu translāciju, bet nav attiecināts uz biznesa, tieslietu vai sporta nozarēm.
Tāpat žurnālists uzskata, ka nav saprotams, kāpēc uz audiovizuālu darbu ir visaptverošs izņēmums, taču raidījumi medijos ierobežoti papildus. "Kaut gan medijos veidoti vai pārraidīti raidījumi arī ir audiovizuāli darbi," viņš piebilst.
Domburs uzsver, ka ierobežojums attiecībā uz raidījumu dalībniekiem trūkst pamata interpretēt kā citu cilvēku tiesību uz veselību vai sabiedriskās drošības uz veselību aizsardzību. Žurnālists atgādina, ka raidījumi nav preču veikals vai sabiedriskais transports, kur "vienuviet pēc nejaušības principa nonāk dažādi cilvēki un tur pastāvīgi pārvietojas". Intervijās vai diskusijās dalībnieku loks ir iepriekš noteikts, kā arī dalībnieki atrodas fiksētās vietās, pienācīga izmēra telpās ar atbilstošu ventilāciju.
Tajā pašā laikā Domburs atklāj, ka daudzi Latvijas politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji papildus ierobežojumiem par sejas masku lietošanu raidījumos ir sākuši arī "pastāvīgi un masveidīgi izmantot epidemioloģiskos faktorus kā ieganstu praksei nepiedalīties raidījumos klātienē".
Savukārt starptautiskā pieredze esot pretēja. Kā norāda Domburs, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele piedalījusies stundu ilgā televīzijas intervijā klātienē bez maskas. Tāpat arī marta otrajā nedēļā, kad Igaunijā bija ļoti augsta saslimstība, veselības ministrs piedalījās televīzijas intervijā klātienē bez maskas ilgāk par 15 minūtēm.
Domburs norāda, ka arī šie citu valstu piemēri rada pamatu jautājumiem, vai šo ārvalstu politiķu un amatpersonu rīcība ir uzskatāma par aplamu vai tomēr tā ir uzskatāma par labo praksi un pienācīgu atbildību sabiedrības priekšā.
Vēstules noslēgumā žurnālists politiķus aicina publiski sabiedrībai sniegt atbildes uz minētajiem jautājumiem, atcelt valdības noteikumos ietvertos ierobežojumus attiecībā uz sejas maskām raidījumos, piemērojot vispārējo izņēmumu kā visiem audiovizuālajiem darbiem, kā arī nekavējoši atjaunot labo praksi - politiķu un amatpersonu dalību raidījumos medijos klātienē.
Vēstule adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājam, Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim un Slimību profilakses un kontroles centram.
