Padomju bumbvedējs ar sarkano zvaigzni tracina mārupiešus
Mārupes novada Skulti jau 43 gadus rotā savdabīgs piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28 ar sarkanām piecstaru zvaigznēm uz spārniem. PSRS militārisma simbols paradoksālā kārtā savu ilgāko mūža daļu uz betona postamenta nostāvējis jau neatkarīgās Latvijas laikā, un vietvara to pat negrasās novākt.
Pašlaik gan Saeimas darba kārtībā ir likumprojekts, kas ne tikai aizliegs okupācijas varu simbolus izvietot publiskajā ārtelpā, izņemot muzeju ekspozīcijas, bet arī paredzēs par to ievērojamu naudassodu – fiziskām personām līdz 350 eiro, juridiskām personām līdz 2900 eiro. Ja likumu pieņems, Skultes bumbvedēju nāksies novākt vai vismaz aizkrāsot sarkanās zvaigznes.
Piemineklis Berlīnes bombardētājiem
Skultes ciemats atrodas otrpus Rīgas lidostas galvenajai ēkai – tieši pāri lidlaukam, un cilvēki no malas te ieklīst reti. Ciemata nosaukums radies padomju militārās slepenības politikas ierosmē, lai naidniekiem radītu ģeogrāfisku jucekli, kas neļautu atklāt vietu, kur tad īsti izvietots Baltijas kara flotes jūras gaisa karaspēku garnizons, jo vēsturiskais Skultes ciems atrodas Saulkrastu pusē.
1978. gadā Mārupes Skultē uz postamenta uzstādītā lidmašīna ir kā piemineklis lidotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā bombardēja Berlīni. Interesants vēstures fakts – 1941. gada augustā, kad PSRS armija vēl atkāpās Hitlera karapūļu priekšā, padomju bumbvedēji devās bombardēt Berlīni. Uzlidojumi bez lieliem panākumiem beidzās septembra sākumā, PSRS zaudēja 17 lidmašīnas un 70 vīru.
Skultes piemineklim ar Berlīni tiešas saistības nav – tā ir savu laiku nokalpojusi lidmašīna IL-28, kuru sāka ražot tikai 1947. gadā. Ar to apmācīti PSRS 1. klases kara lidotāji, šis bumbvedējs varēja nest spārnotās raķetes.
Turklāt no Latvijas teritorijas neviens padomju bumbvedējs nedevās uz Berlīni, šos uzlidojumus padomju armija īstenoja no Sāremā salas Igaunijā.
Iesaka vismaz aizkrāsot zvaigznes
Šis gan nav tikai militārās vēstures eksponāts, bet arī simbolizē Latvijai naidīgu ideoloģiju. 9. maijā pie tā gulst ziedi, pulcējas padomju armijas un Kremļa propagandas fani. Gadu gaitā lidmašīna un postaments atjaunots par ciema iedzīvotāju līdzekļiem.
Biedrībā Mārupes nākotnei norāda, ka šis jautājums nav bijis darba kārtībā, bet, iespējams, būtu nepieciešams sarīkot mārupiešu aptauju.
Tiešāk izsakās mārupietis Raivis Zeltīts "Facebook": "Man bija visai mērens priekšlikums to pārkrāsot, jo sarkanajai zvaigznei publiskajā telpā Latvijā nav vietas. Tas nav 2. pasaules kara piemineklis kā Jēkabpils lielgabals, ne arī saistīts ar karavīru kapiem – vienīgā saistība ar 9. maija uzvaras kultu ir simbolika."
Pašvaldībā slavē autentiskumu
Ilze Žunde, Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, "Kas Jauns Avīzei" norāda: "PSRS armijas lidmašīnas IL-28 korpuss ir tūrisma objekts, kas iekļauts Lauku ceļotāja militārā mantojuma kartē (latviešu un angļu valodā) ar aicinājumu to apskatīt un ir viens no retajiem Austrumeiropā saglabātajiem šīs tipoloģiskās grupas objektiem."
Okupācijas muzeja izdotajā Piemiņas vietu ceļvedī par Rīgu un tās apkārtni par šo objektu teikts, ka tas ir autentisks. "Autentiskums ir definēts Konvencijā par pasaules dabas un kultūras mantojuma aizsardzību (Latvija to ratificējusi 1997. gadā). Lidmašīnu IL-28 ir iespējams novērtēt kā sava laika vēstures liecinieku tikai no ārpuses, kas arī ir tā īstuma izteicējs," skaidro Žunde.
Krievijas televīzijas sižets par bumbvedēju IL-28:
"Par lidmašīnas korpusa demontāžu vai pārkrāsošanu, tādējādi mazinot autentiskumu, pašvaldībā šobrīd netiek diskutēts."
Žunde atgādina, ka Mārupes novada teritorija un Skultes ciems ir saistīts ar aviāciju, šeit ir lidosta Rīga un tuvumā atrodas Aviācijas muzejs. Arī asociācija Lauku ceļotājs uzsver šā pieminekļa unikalitāti.
Palicis tikai Ziemeļkorejas bruņojumā
IL-28 bija Padomju Savienības pirmais frontes reaktīvais bumbvedējs, kuru izlaida sērijveidā.
Ideja radās konstruktoram Sergejam Iļjušinam Otrā pasaules kara beigās, viņš par šā bumbvedēja izstrādi saņēma Staļina prēmiju. Tiesa, pilnīgi saviem spēkiem padomija to nepaveica, bumbvedēja ražošana sākās, kad PSRS 1947. gadā izdevās no Lielbritānijas nopirkt turboreaktīvo dzinēju "Nene" un "Derwent" licenci.
Lieliskā aeronavigācijas un radiotehniskā aparatūra ļāva IL-28 apkalpei (pilots, stūrmanis un radists-strēlnieks) lidot gan dienā, gan naktī un dažādos meteoroloģiskos apstākļos. Lidmašīna bija vienkārši vadāma, viegli ekspluatējama, ar labām manevrēšanas spējām un stabilitāti.
Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā izgatavotas vairākas IL-28 modifikācijas. Tomēr, rodoties modernākai kara tehnikai, piecdesmito gadu beigās šie bumbvedēji norakstīti no bruņojuma, un tos pārsvarā izmantoja jauno kara lidotāju apmācībā.
IL-28 plašā karadarbībā sevi nav pierādījis. PSRS ar šiem bumbvedējiem apgādāja Austrumvācijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Ziemeļkorejas, Ēģiptes, Sīrijas, Alžīrijas, Jemenas, Marokas, Somālijas, Nigērijas, Kubas, Afganistānas un Indonēzijas bruņotos spēkus.
Pašlaik tikai viena valsts pasaulē – Ziemeļkoreja – savā armijā izmanto IL-28. Tas nav tieši PSRS tapis bumbvedējs, bet gan Ķīnā ražotā kopija N-5.
