Lielākā daļa vecāku uzskata, ka attālinātās mācības negatīvi ietekmēs bērnu un jauniešu nākotni
73% vecāku uzskata, ka attālināti bērni apgūst mazāk, jo ne visi vecāki var palīdzēt bērniem mācībās, tā noskaidrots Jauno Līderu vidusskolas un pētījumu aģentūras "Norstat" pētījumā par sabiedrības un vecāku attieksmi pret attālināto mācību ietekmi uz bērnu un jauniešu izglītību. Turklāt puse iedzīvotāju atzīmē, ka attālinātās mācības rada pastiprinātu stresu jauniešiem par nākotnes izglītību un karjeru.
Izpētot, kādi tieši ir vecāku un pašu jauniešu satraukumi, var gūt priekštatu par jomām, kurās īpaši būs jāpiestrādā, virzoties uz priekšu.
70% vecāku satraucas par attālināto mācību atstātajiem caurumiem apgūtajā vielā, kas būs jāaizpilda vēlāk. Tāpat vairāk nekā pusei vecāku ir bažas arī par ietekmi uz jauniešu komunikācijas prasmēm, kas ir īpaši svarīgas jebkuram, kas tālāk gribēs pastāvēt par sevi darba tirgū. Lielākais stress ir uzlikts uz jauniešiem, kuri ir devītajā un divpadsmitajā klasē, jo nākotni neviens nav atcēlis, un ir jāizdara izvēle par tālākajām mācībām.
Jauno Līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola skaidro, kā aizlāpīt zināšanu caurumus: “Šis un pagājušais mācību gads ir bijis grūts visiem skolēniem, bet īpaši jauniešiem, kuriem ir jāizvēlas, kur mācīties tālāk un iegūt prasmes, kas sagatavos pēc pandēmijas pasaules darba tirgus izaicinājumiem. Lai aizpildītu zināšanu caurumus un sagatavotu sev labu nākotni, noderēs nevis sausa teorija un spēja samācīties uz vidusskolas eksāmeniem, bet problēmrisināšanas un komunikācijas prasmes, kā arī vispārēja izpratne par pieauguša cilvēka atbildībām. Līdz ar to pašreizējā situācija ir apliecinājusi Jauno Līderu vidusskolas netradicionālā izglītības modeļa nepieciešamību.”
Dati liecina, ka par bērna spēju apgūt mācību vielu attālināti, jo vecāki nespēj palīdzēt mācībās, biežāk ir satraukti vecāki ar diviem un trim bērniem (83 %), bet salīdzinoši retāk vecāki ar vienu bērnu (63 %). Tāpat lielāku ģimeņu vecāki biežāk ir atzīmējuši tādas negatīvās ietekmes sekas kā – komunikācijas prasmju iztrūkums un pastiprināts stress jauniešiem.
Attālināto mācību negatīvās sekas biežāk apsver vecāki, kuru nodarbošanās neatļauj pilnvērtīgi palīdzēt bērnam mācību procesā – tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas darbinieki, biroja darbinieki un kvalificēti strādnieki, kā arī vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Māris Olte, kas Jauno Līderu vidusskolā pasniedz vides pārmaiņas, aicina jaunos skolēnus: “Visi pēdējā gada notikumi apliecina, ka nākotnē būs vajadzīgi gaiši prāti, kas spēs savest šo visu kārtībā, un tādus mēs neiegūsim, stāstot vienu un to pašu vidusskolas eksāmeniem nepieciešamo vielu. Tāpēc Jauno Līderu vidusskola iet citu ceļu, un, piemēram, es mācu nākotnes līderus, kuri apgūst, kā domāt un izcīnīt savu vietu zem saules, nenominot visu, kas tiem aug apkārt.”
Izvērtējot attālināto mācību pozitīvos aspektus, niecīga respondentu daļa uzskata, ka bērni no attālinātajām mācībām iegūst, jo iemācās izmantot digitālos risinājumus un tehnoloģijas (15 %).
Aptauja veikta 2021. gada aprīlī sadarbībā ar "Norstat" pētījumu aģentūru, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus.
