Jelgavā izaug jauna paaudze, kamēr pilsētas mērs - aizvien tas pats
2001.gada pavasarī Jelgavas mēra krēslu ieguva Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Andris Rāviņš. Kopš tā laika jau izaugusi jauna jelgavnieku paaudze, taču tā nav redzējusi citu pilsētas vadītāju kā Andri Rāviņu. Arī Jelgavā pirms vēlēšanām pie varas esošie ar veikumu ir apmierināti, bet opozīcija sola visu mainīt, taču vai tas izdosies? LTV raidījums “De Facto” secina, ka opozīcijas piedāvājums vēlēšanās ir ļoti sadrumstalots, tādēļ tām būs jāpieliek papildu pūles, lai izmaiņas notiktu. Jelgavas domes vēlēšanās iesniegti desmit kandidātu saraksti.
Andris Rāviņš ir viens no visilgāk valdījušiem pašvaldību vadītājiem Latvijā. Atbalsts viņa vadītajam Zaļo un zemnieku sarakstam (ZZS) Jelgavā pieaudzis no 26 procentiem 2009.gadā līdz aptuveni 40 procentiem pēdējās divās vēlēšanās. Šī sasaukuma laikā savās rindās uzņemot vienu no deputātiem, kurš ievēlēts no “Saskaņas”, ZZS Jelgavas domē ieguvuši vairākumu - astoņas no 15 vietām.
Taujāts par to, vai iepriekš pieļautas arī kādas kļūdas, Andris Rāviņš atbild: “Kļūdas nav. Varbūt maziņas kaut kādas (..) Jāturpina iesāktās lietas, jo iesākts ir ļoti daudz.” Rāviņš uz vēlēšanām iet ar pārliecību, ka iegūs vairāk nekā pusi vēlētāju balsu. Iespējams, šī pārliecība balstīta arī tajā, ka ZZS kandidātu sarakstā dominē dažādās pašvaldības struktūrās strādājošie.
Ciešākais ZZS partneris Jelgavā ir Nacionālā apvienība ar diviem deputātiem un vicemēra amatu. Taču viņu līderis Jelgavā atzīst – tagad bez tā sauktās “zelta kārts” viņu ietekme ir minimāla. No šīm vēlēšanām tiek gaidīts vairāk. “Pirms vēlēšanām mēs vienmēr sakām, ka mēs esam labāki un ejam ar mērķi, ka mēs vinnēsim un kopā iegūsim iedzīvotāju atbalstu. Pēc vēlēšanām vienmēr ir matemātika, fizika un ķīmija. Ķīmija ir sprādzienbīstama, sākotnējā sarkanā līnija (..) fizika atgrūž vai pievelk konkrētus cilvēkus, varbūt kādi divi ir sastrīdējušies pirms vēlēšanām, tā ka viņi kopā nesaies, un matemātiski jāskaita, lai ir vismaz 8 vietas,” stāsta Jelgavas vicemērs Jurijs Strods (NA).
Domē esošais “Saskaņas” pārstāvis Jelgavas vadību nekritizē un sevi par opozīciju nesauc, bet uzsver, ka viņiem arī amatu domes vadībā nav. Arī viņi atbalstījuši, piemēram, pretrunīgi vērtēto Jelgavas tirgus attīstības projektu. Tā rezultātā faktiski tirgu slēptā veidā privatizēja. Policija par notikušo uzsākusi kriminālprocesu, tostarp izmeklējot arī naudas izcelsmi darījumos. Bet tirgus būvniecība pamatīgi aizkavējusies. Tagad tiek solīts, ka šogad pabeigs. Uz jautājumu, vai neuztrauc fakts, ka policija saistībā ar Jelgavas tirgu uzsākusi kriminālprocesu, no “Saskaņas” ievēlētais Jelgavas domes deputāts Andrejs Eihvalds atbild: “Godīgi sakot, tas mani uztrauc, bet pašreiz neviena cilvēka vaina nav pierādīta, un es nevaru pateikt, un neviens cits nevar to pateikt, ka ir notikušas kaut kādas nelikumības. To jau mēs zināsim pēc noteikta kaut kāda laika.”
Saskaņas sīvākais konkurents Jelgavā varētu būt Latvijas Krievu savienība, kas iepriekšējās vēlēšanās Jelgavā nestartēja, bet šoreiz starp tās līderiem ir Krievijas valdības īstenotās “tautiešu programmas” aktīvists Viktors Guščins.
Šobrīd sevi par opozīciju Jelgavā sauc trīs deputāti, kuri vēlēšanās startēs no Reģionu apvienības un Vienotības. Tās saraksta līderis iepriekšējā sasaukumā bija arī vicemērs, taču tagad uzskata – pat ja nākamais mērs nāktu no ZZS, pārmaiņus pēc tam būtu jābūt kādam citam.
“Es varētu saukt ļoti daudzus dažādus piemērus, un šīs lietas tikai apliecina to, ka domes priekšsēdētājs ir nosēdējis ļoti ilgu laiku amatā un ir ļoti liela pašpārliecinātība, ka viņu arī ievēlēja turpmāk, un viņš varēs darīt lietas, daudzos gadījumos, arī nerēķinoties ar politiskajiem partneriem, arī ievēlētajiem domes deputātiem,” saka Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (“Vienotība”).
“Jārēķinās ar to, ka varbūt būs arī kaut kādas pandēmijas sekas. Un iespējams, ka arī daļa cilvēku būs tomēr stipri pārdomājuši un rēķināsies ar to, ka pārmaiņas kaut kādas pilsētā tomēr ir vajadzīgas, jo citādi mums jau veidojas kaut kāds Baltkrievijas modelis,” uzskata Jelgavas domes deputāts Gunārs Kurlovičs (LRA).
Jelgavā izpalikuši mēģinājumi pirms sarakstu iesniegšanas konsolidēties tām partijām, kuras varētu konkurēt par vienu un to pašu vēlētāju balsīm. Taču tagad gan tās meklē kopīgu valodu, lai necīnītos viena pret otru.
“Atzīšos, šādas sarunas jau ir notikušas (..) es arī jūtu, ka tā attieksme vienam pret otru diezgan pozitīva, un, lai arī mēs pārstāvam dažādus politiskos spārnus, taču mums ir kopīgs mērķis, un es tiešām novēlu arī saviem konkurentiem izdošanos,” saka Jelgavas domes deputāta kandidāts Uldis Dūmiņš (“Kustība Par!”)
Vairāku partiju programmās kā viens no mērķiem minēts caurskatīt Jelgavas autobusu parka izdevumus un samazināt tarifu par biļetēm.
“Mēs jau saprotam, jāseko naudai un atbildes atnāks pašas. Skaidrs, ka viss šis iepirkums un sadārdzinājums un tā arī ir rezultāts tam, ka mums Jelgavas autobusi ir unikāli un īpaši ar to, ka viņi ir ražoti arī Jelgavā, kas, protams, ir patīkami - zīmīte un uzraksts “ražots Jelgavā”, bet tas nav tā vērts, lai tas maksātu par 50% dārgāk nekā citur. Tas ir viens, un otrs - arī tas projekts par Jelgavas autobusiem - mēs jau redzam, kādu kapitālu mēs piesaistām, kādu kapitālu mēs nepiesaistām, un es domāju, ka šeit ir problēma, tieši, ka šī personība nav spējīga piesaistīt normālu Rietumu kapitālu,” uzskata Jelgavas domes deputāta kandidāts Artis Ramutis (JKP).
Jelgavas pašvaldības uzņēmums autobusus ar to pilnu servisu nomā no firmas “Ferrus”, kuras valdes priekšsēdētājs ir mēra dēls Rihards Rāviņš. Mērs šajā faktā problēmu nesaskata: “Viņš sniedz zināmus pakalpojumus, jā, bet es tur neredzu nekādas problēmas. Tas ir konkursa kārtībā izvēlētas lietas, un tā viņš notiek.”
Jelgavas domes vēlēšanās savus kandidātu sarakstus iesniegušas arī “Progresīvie” un “KPV LV”.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā piedalījās tikai četrdesmit procenti no balsstiesīgajiem.
