Vēlēšanas Rēzeknē un novadā: priesteru pusslepenie aizlūgumi un Latgales sirdsapziņa

Ar ierastu programmu, kurā atkal tiek solīta jaunu darba vietu izveide Rēzeknes pilsētā, (piemēram, 120 jaunas darbavietas šobrīd nīkuļojošā tūrisma biznesā) startē “Saskaņa”. Arī iepriekšējās vēlēšanās saskaņieši solīja simtiem jaunu darba vietu, bet iznāca gluži pretēji – pēdējos gados bezdarba līmenis pilsētā tikai pieauga. Tomēr, pēc visa spriežot, “Saskaņa” atkal varētu būt Rēzeknes vēlēšanu līderis. Vai tāpēc pilsētā iestājusies politiskā bezcerība, un citi atmetuši ar roku uz iekļūšanu Rēzeknes rātsnamā?

Savukārt no Rēzeknes novadā kandidējušiem varētu sastādīt īstu zvaigžņu komandu – dzejniece Anna Rancāne, grupu “Bez PVN” un “Galaktika” mūziķi, muzeju vadītāji un citi. Garīguma un radošuma vilnis Rēzeknes novadā sit augstu vilni. Tā arī bija teju pirms gada, kad varakļānieši protestēja pret savu pielaulāšanu Latgalei, nevis Vidzemei. Tad uz Saeimu pat esot sūtīti garīdzniecības emisāri, lai viņi deputātus aizlūgtu Latgalei neatņemt Varakļānus.

Rēzekne: uz pusi mazāks piedāvājums un lielais bezdarbs

Visnotaļ nabadzīgs, salīdzinot ar citām pilsētām un novadiem, pašvaldību vēlēšanu piedāvājums ir Rēzeknē – tikai pieci saraksti ar 80 kandidātiem, kuri cer iesēsties 13 domnieku krēslos. Tomēr “pilsētas Latgales sirdī” vēlētājiem būs, par ko palauzīt galvu, jo visi pieci politiskie spēki piedāvā maksimāli pieļaujamo kandidātu skaitu – 16.

Nebijušā vienotībā uz vietvaru pretendē viens no šajās vēlēšanās visvairāk “apvienojušamies” sarakstiem, kurā startē Nacionālās apvienības, Latvijas Zaļās partijas, “Jaunās Vienotības”, Reģionu apvienības un Latgales partijas komanda, kuras līdere ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktora vietniece Ināra Groce. Arī apvienības “Iedzīvotāji” pirmais numurs ir pedagoģe - Zanes mūzikas skolas direktore Zane Vancāne.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lokomotīve būs pensionārs Voldemārs Platacis, kurš pirms aiziešanas pelnītā atpūtā bijis pilsētas Saimniecības pārvaldes vadītājs, bet pirms tam Nodarbinātības valsts dienesta direktora vietnieks. Ar jauneklīgu sarakstu startē “Progresīvie”, kur gados visvecākā ir 37 gadus vecā Rēzeknes slimnīcas pediatre Jeļena Danilova, bet jaunākās ir studentes – 2000. gadā dzimušās Katrīna Adelīna Zeize (Latvijas Kultūras akadēmija) un Viktorija Jonikāne (Vidzemes augstskola), kā arī Latgales vēstniecības “Gors” kafejnīcas “Zīds” bārmene Anna Elīza Drele. Progresīvos uz uzvaru Rēzeknē vedīs jauniešu mentore projektā “Proti un dari!” Leila Rasima. 

Respektablākais saraksts ar pašreizējiem pilsētas vadītājiem, protams, ir “Saskaņai”, kura pašlaik aizņem deviņus no 13 Rēzeknes domnieku krēsliem. Tās lokomotīve ir pašreizējais pilsētas galva Aleksandrs Bartaševičs, kuram seko vicemēre Lidija Ostapceva.

Saskaņieši savu priekšvēlēšanas programmu sāk ar kritiku: “Pašreizējie pandēmijas apstākļi padziļinājuši sabiedrībā valdošo nevienlīdzību. To profesiju pārstāvji, kuriem nav iespējas strādāt attālināti, tiek pakļauti lielākam riskam inficēties un saņem mazākas algas nekā “baltās apkaklītes”, amatpersonas un “politiskā elite”. Ir apdraudēta izglītības sistēma, mūsu bērnu izglītošanās kļūst atkarīga no ģimenes materiālā stāvokļa. Joprojām – bagātie paliek vēl bagātāki, nabagie aizvien trūcīgāki” un sola vērst visu par labu: ““Saskaņa” iestājas par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Mums jāpalīdz tiem, kas paši par sevi nevar parūpēties”. 

Tomēr, ka pašreizējā pilsētas vara ar saviem solījumiem būvē gaisa pilis, liecina publikācija portālā rezekneszinas.lv:

“Pašreizējā Rēzeknes pilsētas politiskā vara aktīvi ņem kredītus dažādu kompleksu un telpu, kas atrodas Rēzeknes pilsētā, celtniecībai un rekonstrukcijai un cenšas pārliecināt iedzīvotājus par šo darbību nepieciešamību. Pēc pašreizējās vadības domām, pateicoties aizdevuma naudai, Rēzeknē tiek radītas jaunas darba vietas. Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs pirms iepriekšējām vēlēšanām solīja izveidot 600 jaunas darba vietas.

Bet Nodarbinātības valsts aģentūras dati to atspēko. Martā Rēzeknē tika reģistrēti 1779 bezdarbnieki, mēnesi iepriekš (februārī) - 1750, bet janvārī bija vēl mazāk bezdarbnieku - 1644 rēzeknieši. Bezdarba līmenis Rēzeknē pagājušajā mēnesī bija 10,8%, divu mēnešu laikā tas ir pieaudzis par gandrīz vienu procentu. Pēdējo trīsarpus gadu laikā darba vietu skaits Rēzeknē samazinājies par 1148 cilvēkiem”. Kopumā tas gan ir mazāk nekā Latgalē kopumā, kur pagājušā mēneša beigās bezdarba līmenis bija 16,5%.

Partiju interese par varas pārņemšanu Rēzeknē, salīdzinoši ar iepriekšējām vēlēšanām, būtiski sarukusi: 2017. gada vēlēšanās startēja 11 saraksti ar divreiz lielāku kandidātu skaitu – 162.

Rēzeknes novads: dumpīgie varakļānieši, mūziķi un Latgales dzejniece

Par vienu vēlēšanu sarakstu vairāk nekā Rēzeknē būs Rēzeknes novadā, kur uz 19 domnieku vietām kandidēs 132 cilvēki no sešiem sarakstiem. Novadam nu arī tiks pievienoti Viļānu un Varakļānu novadi. Novada paplašināšana negāja gludi, kā to bija iecerējuši reģionālās reformas bīdītāji. Pret to kaismīgi, bet bez rezultātiem, protestēja daļa varakļāniešu, kuri gribēja būt piederīgi Vidzemei, konkrētāk – Madonas novadam. Pērnvasar tika lauzti šķēpi un pat solīti karagājieni, lai Varakļānus tomēr atvēlētu Rēzeknes novadam.

Piemēram, bijušais Saeimas deputāts solīja Varakļānu piederību Latgalei aizstāvēt ar ieročiem rokās. Tāpat Saeimas deputātus balsot par Varakļānu “atdošanu” Rēzeknes ļaudīm esot aģitējuši arī katoļticīgās Latgales priesteri, kuri esot ieradušies pie dažiem Saeimas deputātiem, lai viņus pielūgtu Varakļānus atvēlēt Rēzeknes novadam.

Varakļānu novada pašvaldība bija pirmā, kas nolēma Satversmes tiesā apstrīdēt novadu reformu. Tomēr tas, kā redzams, nepalīdzēja, jo garīdzniecība, droši vien, bija tuvāk Dievam un tā augstākos spēkus pierunāja varakļāniešus pieskaitīt Latgalei.

“Saskaņu” uz uzvaru novadā vedīs pašreizējā Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova. Tāpat sarakstā ir arī vairāki pašreizējo Rēzeknes un Viļānu novadu, kā arī Rēzeknes pilsētas domes deputāti un pārstāvji. Ar sesto numuru startē Jānis Urbanovičs, bet tas nebūt nav “Saskaņas” nacionālais līderis, bet gan daudz jaunākais - SIA “Fox Fly Entertainmen” informācijas tehnoloģiju speciālists.

“Jaunās Vienotības”, kustības “Par!” un Latgales partijas apvienotā sastāva lokomotīve ir pašreizējais Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs, kuram seko citas novada, arī Viļānu un Varakļānu novadu vietvaru atbildīgās personas, tostarp arī par “Latgales sirdsapziņu” dēvētā dzejniece Anna Rancāne, kura ir novada interneta mājaslapas redaktore. Radošu personību netrūkst arī konkurentu sarakstos.

JKP lokomotīve ir Rēzeknes novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs, grupas “Bez PVN” solists Guntis Rasims. Savs mūziķis ir arī “Latvijas attīstībai” - Vitolds Gorņevs no grupas “Galaktika”, kurš partijas listē, kuru vada SIA “Agrochema Latvia” pārdošanas vadītājs Guntis Trupavnieks, startē ar trešo numuru. “Latvijas attīstībai” par prieku Latgales dziedātājiem un dejotājiem sola: “Latgales novadu dziesmu un deju svētkiem būt Rēzeknes novadā!”.

Nacionālās apvienības un Reģionu Apvienības kopējā saraksta līdere ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka. Tāpat sarakstā iekļautas personības, kuras pārstāv Varakļānu novada radošo potenciālu – Varakļānu muzeja direktore Terese Korsaka un Varakļānu sieviešu kora “Dzelvērte” vadītājs Ainārs Kiserovskis.

Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanās startē arī Zaļo un zemnieku savienība ar SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētāja vietnieku Kasparu Melni priekšgalā.