Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Bijušajam kolhoza “Avangards” galvenajam inženierim, ilggadējam Jelgavas mēram Andrim Rāviņam viņa politiskie konkurenti pārmet, ka viņš pilsētu vada ar “kolhoznieka metodēm”. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Zemgales vēlēšanu saraksta lokomotīves: geju "šāvēja", malumedniecībā apsūdzētais, "kolhoza metodiķis" 4

Politika
20. aprīlī 06:01 2021. gada 20. aprīlī 06:01
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Zemgales novados uz domnieku vietām cer arī cilvēki, kuru politiskā karjera Rietumeiropas demokrātijas zemēs pēc viņu skandalozajām izdarībām diez vai varētu risināties tik veiksmīgi. Piemēram, Jelgavas novada mērs Ziedonis Caune savulaik tika vainots malumedībās, bet Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede jūsmošanā par nacistu geju apšaušanas politiku.

Protams, ir arī virkne augstistāvošu personu, kuru reputācija nav aptraipīta, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs un Zemnieku saeimas priekšsēdis, kuri kandidē uz vietām Dobeles novada domē. Par Dobeles domnieci grasās kļūt arī Laura Reinika mamma Dace Reinika, kura pašlaik vada Tērvetes novada pašvaldību.

Reģionālā reforma pamatīgi iegriezusi kādreiz par Latvijas teritoriālās reformas “pirmrindnieci” uzskatītajam Kandavas noavadam, kuram nu atkal ar sakostiem zobiem jāpievienojas Zemgalei.

Jelgava: krauķu uzlidojums, piemineklis “Prāta vētrai” un kolhoznieka manieres

Viena no Jelgavas lielākajām problēmām ir krauķu uzlidojumi, ar ko cīnās pašreizējais vietvaras sasaukums, un ir gatavi cīnīties arī tā politiskie konkurenti. (Foto: jelgava.lv)

Jelgava stoiski pārcietusi visus reģionālās reformas satricinājumus un noturējusi valstspilsētas statusu, kurai pienākas pašai sava pašvaldība, veiksmīgi izglābusies no pievienošanas Jelgavas lauku novadam un nu lepni cēlā patstāvībā var soļot uz vēlēšanām, kuru uzvarētājs, kā jau šajā gadsimtā pierasts, atkal grib būt zemsavietis Andris Rāviņš, kurš pēdējās divas desmitgades pēc kārtas ir Zemgales galvaspilsētas mērs. Dažs labs oponents gan viņam pārmet, ka vietvaldis jau pārāk ilgi nēsā pilsētas galvas ķēdi un ir tik iesīkstējis, ka apstādinājis pilsētas attīstību un ieslīdzis rutīnā. Pilsētu jau ik pa laikam satricina kāds skandāliņš, piemēram, par autobusu iepirkumu vai atkritumu apsaimniekošanu, bet Rāviņa krēslu tie nav iespējuši saļodzīt.

Šoreiz vēlēšanās startē par diviem sarakstiem vairāk nekā pirms četriem gadiem – desmit listēs uz kādu no 15 domnieku vietām cer 149 kandidāti. Andra Rāviņa Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pretī stāsies arī oponenti no tā dēvētajām latviskajām partijām, kurās ir gados jauni politiķi, kuri vēlas veco mēru nomainīt ar kādu zaļoksnējāku asnu. Tā, piemēram, no Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) kā ceturtais numurs uz domi kandidē Latvijas Hokeja līgas (agrāk - amatieru hokeja līgas) izveidotājs Jānis Cimmermanis, ko plašāka publika tagad pazīst kā hokeja maču komentētāju (viņš sarakstā iesaistījis arī savu sievu Līgu Grantu, kura JKP 12 cilvēku sarakstā startē ar 9. numuru). Cimmermanis avīzei “Zemgales Ziņām” saka: “Amatos salikti savi cilvēki, kas cits par citu turpina balsot un viens otru stutēt, nevis pirmkārt darbotos sabiedrības labā. Tomēr pamazām tas mainās”.

Cilvēki grib jaunas vēsmas ne tikai politikā, bet arī apkārtējā vidē un citas, mūsdienīgākas melodijas. Informācijas tehnoloģiju sistēmu inženieris Eduards Grigorjevs, kurš ar ceturto numuru startē "Jaunās Vienotības" sarakstā, izteicies, ka pilsētā, kur pirms deviņiem gadiem (Rāviņa laikā) uzstādīja pieminekli dziedātājai Norai Bumbierei, kuras slavas zenīts bija padomju laikā, nu esot jāuzslej piemineklis “jaunās Latvijas” mūziķiem – arī jelgavniekiem, grupai “Prāta vētra’.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības saraksta līderis Gunārs Kurlovičs laikrakstam “Diena” par Jelgavas domi teicis: “Veids, kādā pilsētā mēģina piesaistīt investīcijas, ir ar kolhoza laika paņēmieniem”.

Protams, startē arī vecās gvardes opozicionāri, kuriem tieši kolhoza saimniekošanas metodes iet pie sirds. Un tāda ir Latvijas Krievu savienība (LKS), kura Jelgavā, tāpat kā Jūrmalā un Ropažos, par sava saraksta līderi izvēlējusies vienu no eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgiem – Andreju Pagoru. Zīmīgi, ka visi trīs Ždanokas partijas līderi visās trijās pašvaldībās kā savu darba vietu norādījuši vienu un to pašu kantori Rīgā - zvērinātu revidentu komercsabiedrību “OIR birojs”.

LKS saraksts liek arī pasmaidīt, jo tajā startē krievu popdīvas Allas Pugačovas vīra un humorista Maksima Galkina vārdabrālis. Tikai Jelgavas Maksimam Galkinam nav nekādas saistības ar populāro krievu komiķi. Jelgavnieks ir individuālais komersants, kas nodarbojas ar “kravu pārvadājumiem pa autoceļiem”. Jelgavas LKS biedri, acīmredzot, ir visnotaļ poētiski noskaņoti, jo savu priekšvēlēšanu programmu noslēdz ar fundamentāli sakrālu frāzi: “Jelgava ir Latvijas sirds! Lai tā pukst jelgavnieku un visu Latvijas iedzīvotāju labā!”.

Savukārt LKS tuvākā konkurente “Saskaņa” savā programmā ir ļoti konkrēta un lakoniska. Tā savus solījumus formulējusi 42 darbības punktos. Tos izlasot līdz galam, saraksta beigās nonākam pie secinājuma, ka saskaņiešiem ir arī īsti “putni galvā”: “Risināsim jautājumu ar krauķu populāciju pilsētā”. Tik tiešām viens no pilsētas sasāpējušākajiem jautājumiem pēdējos gados ir nekontrolējamais krauķu uzlidojums Jelgavai.

LKS nāvīgākās pretinieces - Nacionālās apvienības saraksta pirmais numurs ir tagadējais Jelgavas vicemērs Jurijs Strods. Sarakstā ir arī divi Latvijas Lauksaimniecības universitātes dekāni – Kaspars Kovaļenko no Veterinārmedicīnas fakultātes un Linards Sisenis no Meža fakultātes. JKP sola Jelgavu pilnībā atbrīvot no azartspēlēm. Vēl Jelgavas pašvaldības vēlēšanās startē Latvijas Reģionu apvienība ar Dobeles novada pašvaldība izpilddirektora vietnieku Gunāru Kurloviču kā karognesēju, “Jaunā Vienotība”, kuras 1. numurs ir Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Aigars Rublis un kustība “Par!” ar Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu vadībā, kā arī “Progresīvie”, kuru uz uzvaru vedīs Latvijas Bankas Apsardzes maiņas galvenais inspektors Edgars Niedrītis. Interesanta nodarbošanās ir KPV LV listes līderei Jeļenai Šokelei - politiskās organizācijas “Cita iespēja” valdes locekle. Par “Citu iespēju” ir ļoti maz informācijas, bet tās “Facebook” kontā minēta viena no organizācijas galvenajām ienaidniecēm – “sociāldemokrātijas diktatūra”, kas “pati par sevi būtiski ierobežo dzimstību – tā aktīvi karo pret ģimeni”, jo “sievietes vienādošana ar vīrieti radikāli samazina dzimstību”.

Nu un, protams, par vienu no Jelgavas vēlēšanu favorītiem var uzskatīt ZZS ar Andri Rāviņu priekšgalā, kas sapulcinājis pilsētas “zvaigžņu komandu” – savu vietnieci Ritu Vectirāni, aģentūras “Kultūra” vadītāju Mintautu Buškevicu, Jelgavas tirgus direktoru Andri Vaišļu, “Pilsētsaimniecības” priekšnieku Māri Mielavu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktoru Andreju Garanču, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktori Inesi Bandenieci un citus pilsētas likteņlēmējus.

Jelgavas novads: auditoru draudi, nemīlētie pašvaldību vadītāji un ministru padomnieki

Daudz peltais un arī šad tad uzslavas guvušais ilggadējais Jelgavas novada mērs Ziedonis Caune atkal tēmē uz novada vadītāja amatu. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Savukārt uz Jelgavas novada domes 19 deputātu krēsliem pretendē 176 kandidāti no deviņiem sarakstiem. Arī novadā, kurš tagad būs apvienots kopā ar Ozolnieku novadu, ilggadējais tā vadītājs (kopš tā dibināšanas 2009. gada) Ziedonis Caune kandidē no pašreizējās koalīcijas nemīlētās partijas - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) saraksta. Pirms iepriekšējās reģionālās reformas Caune pabijis citos vēlētos vietvalžu amatos – gan kā Jelgavas rajona padomes vicemērs, gan kā Vircavas pagastvecis. Nākamās trīs vietas aiz Caunes sarakstā ieņem viņa tuvākie līdzgaitnieki novada domē – Kalnciema pagasta pārvaldnieks Pēteris Veļeckis, vicemēre Ilze Vītola un novada izpilddirektore Līga Lonerte.

Caunem, kuru pirms desmit gadiem vainoja malumedniecībā, rādās sazvērnieku rosīšanās, lai viņu nodabūtu pie malas. Tā pirms dažām nedēļām novadā šņakarēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) auditori, kuri meklēja pārkāpumus un nesmukumus Jelgavas novada komunālajā saimniecībā. Caune šo VARAM rīcību vērtēja kā politisko pasūtījumu - gaidot revidentu ziņojumu, novada pašvaldība jau iepriekš pauda bažas, ka ārkārtas finanšu revīzija, šķiet, ir tikai instruments un iegansts valdošās varas politiskajiem spēkiem izspēlēt apzinātu “šaha gājienu”, pirms pašvaldību vēlēšanām apšaubīt pašreizējās pašvaldības vadītāju darbu, kā arī atrast ļoti mērķētu provokāciju un sabiedrībā ažiotāžu izraisošas aizdomas, rakstīja “Zemgales Ziņas”. Jāteic, ka Caune savulaik nopelnīja arī 280 eiro lielu sodu par kāda jaunieša piekaušanu tāpēc, ka viņš neesot ievērojis ceļu satiksmes noteikumus.

Ar turpmākajiem “funkcionāliem auditiem” pašvaldībā savā priekšvēlēšanu programmā draud arī KPV LV, kuras vēlēšanu kampaņas lokomotīve ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Tāpat KPV LV nākamos vietvaras vadītājus grib pārsēdināt uz mazāk jaudīgiem un lētākiem dienesta auto. Savukārt “Latvijas attīstībai” saraksta līderis ir pašreizējā audita ierosinātājinstitūcijas VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis, kuram seko aizsardzības ministra padomnieks Emīls Dobrājs.

Uz vietām Jelgavas novada domē cer arī JKP,  kuru listes līderis ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs direktors Andis Kursītis un “Saskaņa” ar Rīgas Stradiņa universitātes Studiju programmu attīstības projektu vadītāju Irinu Dolgovu vadībā. Nacionālās apvienības līderis ir SIA “Mežacīruļi”, kas nodarbojas ar piena lopkopību Zaļenieku pagastā, vadītāja vietnieks Oskars Cīrulis, bet “Jaunās Vienotības” 1. numurs ir Centrālās statistikas pārvaldes departamenta direktors Uldis Ainārs.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības lokomotīve ir saraksta pirmais numurs ir SIA “G.R.B. Investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš. Tas pats, kas atzīts par vainīgu amatpersonas deklarācijas viltošanā, vadījis Rīgas Centrāltirgus valdi, rosījies Rīgas brīvvostā, bijis Jelgavas pilsētas un Saeimas deputāts, kā arī vadījis Ozolnieku domi līdz pagājušā gada februārim, kad viņu kolēģi nometa no vietvaras vadītāja krēsla. Toties pašreizējais Ozolnieku novada mērs Andris Ozoliņš startē no Zaļās partijas listes.

Tukuma novads: Kandavas geju nīdēja, Tukuma rakstniece un eksmērs-pensionārs

Tukuma novada domē grib iekļūt gana skandaloza personība – Inga Priece, kura pirms sešiem gadiem slavināja nacistus: “Paldies Dievam! Vācieši savulaik gejus izšāva”. Viņa aizgāja no “Vienotības”, bet pēc tam viņu laipni savā azotē uzņēma Zaļā partija. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Tukums, kuru daudzi uzskata par Kurzemes pilsētu, patiesībā pieskaitāms Zemgalei, bet Tukuma novads gan ir īsts mikslis. Tas nu “aprijis” Kandavas novadu – pirmo Latvijā izveidoto novadu, kurš no toreizējā Tukuma rajona atdalījies tālajā 1999. gadā (novadu vispār sāka veidot jau 1996. gadā) un kuru visi reģionālo reformu veicēji vēl pirms dažiem gadiem minēja kā teju vai visveiksmīgāko pašvaldību Latvijā, no kuras visiem jāņem piemērs. Nu šie paši Rīgas kungi “novadu pirmrindnieku” likvidē un to atdod atpakaļ Tukuma rajonam, tāpat kā savulaik 1959. gadā likvidēja Kandavas rajonu. Kandavnieki, protams, ar to nebija bijuši mierā un bez panākumiem mēģinājuši apstrīdēt jaunveidojumā jeb padomjlaika rajona robežas.

Tāpat Tukuma rajonam nu atdos arī Engures un Jaunpils novadus. Tukuma novads, lai arī skaitās pie Zemgales vēlēšanu apgabala, sevī ietver arī daļu Kurzemes, un ne jau to nepamanāmāko daļu, bet gan – Abavas senlejas daļu, ko sauc par Kurzemes Šveici. Uz 19 vietām jaunajā domē lūko 180 kandidāti no deviņiem sarakstiem.

Pilnu sarakstu ar 22 kandidātu vārdiem piedāvā nacionālā savienība “Taisnīgums”, kurā pārsvarā ir uzņēmēji un pedagogi. Listes pirmais numurs ticis darba aizsardzības speciālistei Daigai Rečai no SIA “Future Development”, kas ir Tukumā reģistrēta firma, kas piedāvā juridiskos pakalpojumus. KPV LV līderes ir dāmas – partijas projektu vadītāja Iveta Ziemele un vokālās studijas “Varavīksne” pedagoģe Anita Geidāne. Ārpus novada robežām diži pazīstami ļaudis sarakstā nav.

Interesanti, ka Tukuma novadā nestartē vis gan partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, bet gan tikai “plika” partija “Vienotība”, kurai vēlēšanu partiju sarakstu paciņā ticis 3. numurs un kura lokomotīve ir pašnodarbinātā Dace Lebeda. Viņa ir Tukumā labi zināma persona – bijusi gan pilsētas kultūras nama direktore, gan novada domes izpilddirektore, kura šo amatu atstāja tikai pērnvasar.

Savukārt Nacionālo apvienību uz vēlēšanām ved pašreizējais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs. Viņam sarakstā seko rakstniece Guna Roze, kuru latviešu literatūras cienītāji pazīst itin labi (piemēram, pirms gadiem pieciem viņa ievērību izpelnījās ar romānu “101. kilometrs”, kas vēstīja par padomju sistēmai “nelabvēlīgām, parazītisku dzīvesveidu piekopjošām” personām, kuras izsūtīja vismaz simts kilometru tālu no lielpilsētām. Sarakstā ir vēl vairākas Tukuma pusē pazīstamas radošās personības – piemēram, ne tikai personiskajā dzīvē un mākslā, bet arī politikā rosīgais pāris – gleznotāja Ingemāra Treija-Čivle un restaurators Leons Čivlis.

Zaļā partija savā listē par pirmajiem numuriem likusi Tukuma vicemēru Agri Zvaigzneskalnu un Kandavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi. Zīmīgi, ka Priede pirms sešiem gadiem ar skandālu aizgāja no “Vienotības”. No “Vienotības” aizgāja, zaļie samīļoja un pat iebīdīja savas partijas valdē.

Vēl uz iekļūšanu Tukuma novada domē cer kustības “Par!” un JKP apvienotais saraksts, kā arī LZS saraksts, kuru savā ziņā var uzskatīt arī par pašreizējā Jaunpils novada aizstāvi, jo tajā ir vairāki pazīstami jaunpilieši ar novada mēri Ligitu Ginteri priekšgalā. Savukārt Reģionu apvienības priekšgalā ir Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Tāpat novadā startē arī vietējā lokālā partija – “Tukuma pilsētai un novadam”, kuras priekšgalā ir viesnīcnieks Intars Miķelsons, SIA “Hotel AHR” vadītājs, kam ar 3. numuru seko kādreizējais Tukuma mērs Juris Šulcs, kura nodarbošanās nu vienkārši ir “pensionārs”.

Dobele: Reinika mamma, algu samazināšana un atkritumu apsaimniekošana

Dobeles novada pašvaldībā marta beigās sprieda par deputātu algu samazināšanu, kas, pēc visa spriežot, jau nekāda dižā nebija. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Salīdzinoši ar kaimiņiem mierīgākas vēlēšanas solās būt Dobelē, kur uz novada 19 domnieku krēsliem cierē tikai seši saraksti ar 130 kandidātiem. Tagad Dobeles novadam tiks pievienotas arī Tērvetes un Auces pašvaldības.

Latvijas Reģionu apvienības līderis ir Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds, bet listē ar 5. numuru ierakstīts Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Īsts pašreizējā novada vadītāju zvaigžņu saraksts ir LZS sarakstā. Pirmais numurs ir Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, bet ceturtais numurs viņa vietniekam Guntim Safranovičam. Sarakstā ir arī vairāki vēl viena novadam pievienotās pašvaldības – Auces novada bijušie un esošie lēmēji ar saraksta otro numuru – bijušo Auces mēru, tagad Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdi Gintu Kaminski priekšgalā. Saraksta trešais numurs ticis visai iznesīgai muzikālai dāmai – jauktā kora “Tērvete” vadītājai, dziedošā Dobeles zemessarga Artūra Reinika sievai un dziedātāja Laura Reinika mammai Dacei Reinikai, kura ir arī Tērvetes novada domes priekšsēdētāja.

“Jauno Vienotību” uz uzvaru vada atkritumu savākšanas uzņēmuma “Latstream” valdes loceklis Edgars Laimiņš, bet KPV LV Dobeles 1. vidusskolas sporta skolotāja Danute Balčūna (jāuzsver, ka KPV LV sarakstā ir vēl divi šīs skolas pedagogi). Nacionālā apvienības lokomotīve būs Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra saimniecības vadītājs Edgars Gaigalis, bet JKP pirmais numurs – Tērvetes “Sprīdīšu” kafejnīcas īpašnieces – SIA “M&B Brigzna” valdes loceklis Mārtiņš Brigzna.
 
Jāteic, ka Dobeles puses iedzīvotāji ir visnotaļ kusli, lai piedalītos sava novada pašvaldības darba apspriešanā un ideju ieteikšanā. “Demokrātisko kompetenču inkubatora” internetā izveidotajā “Vēlēšanu kokā”, kurā vietējie krustām šķērsām apspriež pašvaldības problēmas, Dobele ir gluži vai pabērna lomā – kā vienīgā problēma, kura tur nav atrisināta, minēta vienīgi “atkritumu pārstrāde”.

Pašreizējie vietvalži arī cenšas iegūt atzinību dobelnieku vidū. Piemēram, pirms dažām nedēļām Dobeles novada pašvaldības Finanšu un budžeta komitejā atbalstīja lēmumprojektu, kurš paredzēja, ka turpmāk novada vadītājam un viņa vietniekam tiks samazinātas algas par vairāk nekā 6%, bet ierindas deputātu darba stundas likmi iecerēja samazināt par vairāk nekā diviem procentiem. Šo lēmumprojektu novada domē bija iesniedzis tā pašreizējais vadītājs Andrejs Spridzāns. Nu tagad vien būs jāskatās, kam viņš būs iegriezis ar šo algas pazemināšanu, kurš, spriežot pēc procentskaitļiem, ir visnotaļ populistisks: pats sev vai saviem konkurentiem, kuri nāks nu jau daudz lielāka Dobeles novada pašvaldības vadībā.

Saistītās ziņas

Arestantu Lembergu par mēru un kaislības kaimiņu novados jeb - vēlēšanu vētras Ziemeļkurzemē 16
Priekšvēlēšanu cīņas Pierīgā: slavena aktrise, aizmukušie Rīgas domnieki un jocīgie svētki
Kareivīgie Lejaskurzemes deputātu kandidāti: ministres dēls, parlamentārieša mamma, kikbokseris un citi 3

Citi šobrīd lasa

Skolēns par šaušanu Kazaņas vidusskolā: "Mēs ieslēdzāmies, bet tad atskanēja sprādziens" 4
Porziņģis komentējis savas attiecības ar Dončiču
Kazaņā nogalinātā skolotāja bija īsta skaistule; viņa centās pasargāt no lodēm bērnu 2
Skatīt visus komentārus

Погибшая в Казани учительница была настоящей красавицей. Она закрыла собой ребенка

"Он совершал попытку суицида в метро": Геннадий Хазанов рассказал о своем "нездоровом" брате