Pazīstamais latviešu ārsts no studijas savas mājas istabā māca glābt dzīvības
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis vienu istabu savā mājā pārvērtis par medicīnas studiju. Nule apritējis gads, kopš kopā ar dažiem domubiedriem viņš interneta vietnē "glabsim.lv" izglīto savus kolēģus un citus interesentus.
Pirmā attālinātā lekcija notika pērn aprīlī, un tas bijis gluži vai izmisuma solis – līdz pandēmijai anesteziologs, reanimatologs Fūrmanis lasīja lekcijas klātienē, bet jaunie ierobežojumi to vairs neļāva darīt.
Sākās ar datoru un telefonu
Atlika meklēt citus risinājumus, un, tā kā daža video lekcija bija redzēta, viņš nolēma pamēģināt arī pats. Talkā ņemts dators un mobilais telefons, un pirmā lekcija arī sekmīgi nolasīta. Tad arī bijis āķis lūpā, un Roberts sācis domāt, kā to izdarīt vēl labāk, un – nemanot tas kļuvis arī par hobiju.
Fūrmanis "Kas Jauns Avīzei: stāsta: "Lekcijas ir gan profesionāļiem, gan arī cilvēkiem bez medicīniskās izglītības par pirmo medicīnisko palīdzību. Nu jau ir septiņas programmas, ko mēs ar vēl dažiem domubiedriem piedāvājam. Te arī ārstniecības personas var iegūt papildu izglītību, kas tālāk jau noder arī pie sertifikācijas, jo esam apmācīt tiesīgi speciālisti."
Dēlam uztic potēt tēvu
Sākās viss ar ļoti pieticīgu aprīkojumu, bet pamazām no saviem līdzekļiem iegādāts elektroniskais un medicīniskais inventārs, lai var praktiski demonstrēt, par ko stāsta. Iesākumā ir gadījies, ka sieva, vēlu vakarā pārnākot mājās, paklūp pār kādu ķermeni, un tad attopas, ka tas nav līķis vai saguris viesis, bet – manekens dzīvības glābšanas apguvei.
"Nu jau ir laba aparatūra, dažādi manekeni, uzskates līdzekļi, un viena mājas istaba kļuvusi par studiju. Šā gada laikā mūs ir noskatījušies simtiem cilvēku, un, ja kāds ko derīgu ir guvis, varu tikai priecāties. Katrā lekcijā skatītāju skaits, protams, ir atkarīgs no tēmas un no laika, bet interese ir," saka Fūrmanis.
Iesaistījušies arī abi ārsta dēli, kuriem nav vēl pat desmit gadu, puikām tas patīk, jo īpaši darbošanās ar manekeniem. Vecākajam pat uzticēts tētim kā "zinātniskajam vadītājam" iedurt plecā īstu gripas vakcīnu.
Izglītībai, nevis šovam
Ņemot vērā, ka šādas lekcijas un medicīniska rakstura raidījumi pasaulē ir ļoti populāri un nav mazums gadījumu, kad cilvēkiem un pat bērniem pēc to skatīšanās izdevies izglābt savu tuvinieku, "Kas Jauns Avīze" jautā, vai nevajadzētu atvēzēties uz ko nopietnāku, piemēram, televīzijas raidījumu.
Fūrmanis smej: "Pagaidām man tas ir hobija līmenī, citādi būtu vajadzīga filmēšanas komanda ar visām no tā izrietošajām sekām. Mums ir tikai tiešraides, kuras netiek ierakstītas un arī nekādā veidā montētas. Faktiski tās netiek arī saglabātas, varbūt retu reizi es ierakstu kādus fragmentus, kurus kaut kur palaižu. Mans mērķis nav kļūt par šovmeni, bet gan izglītot cilvēkus – tā nav nekāda izrāde, jo es runāju par nopietnām lietām, pastāstot arī gadījumus no reālās dzīves, protams, ievērojot likumus par personu datu aizsardzību. Tas mūsu stāstījumam arī iedod pievienoto vērtību, un tāpēc arī to darām tikai tiešraidē – protams, neizbēgami gadās arī kāda pārteikšanās, bet tas pieder pie lietas."
Valdību savos raidījumos Fūrmanis nekritizē, ja nu kādu joku pasaka, jo temati ir tik nopietni, ka blakus lietām vienkārši nav vietas. Nodarbības notiek tiešsaistē "Zoom" platformā, skatītājiem ir iespējas arī uzdot jautājumus, tāpēc šad tad lekcijas beigas pārvēršas par diskusiju.
Sukas valdībai
Vaicāts, kā vērtē situāciju ar Covid-19 un vakcināciju, Fūrmanis gan neslēpj, ka sirds viņam ir pilna: "Diezgan pretīgi skatīties uz to visu, un manā skatījumā te ir ārkārtīgi nesaimnieciska rīcība. Tā ir absolūta nespēja uzņemties atbildību par savu padarīto vai nepadarīto darbu – es to vērtēju kā bailes un gļēvulību, nezinu, kā vēl to nosaukt."
Viņaprāt, vērojama arī nespēja un nevēlēšanās izraudzīties nozares profesionāļus, kuri varētu sakārtot vakcinācijas modeli.
“Es zinu, ka Latvijā tādi ir, bet viņi vienkārši netiek uzrunāti. Iespējams, ka esošie sakārtotāji ir valdošajai kliķei vienkārši ērti, un rezultātā viss tas pasākums zināmā mērā stagnē,” uzskata Fūrmanis.
Viņš norāda, ka tagad darāmajam bija jābūt paveiktam jau vismaz septembrī vai oktobrī: "Bija jānotiek teorētiskajām galda mācībām par iespējamo cilvēku plūsmu pārvirzīšanu, prioritārajām grupām un visu pārējo. Mums nav jāpārkopē viens pret vienu tas, ko dara Eiropā, jo mēs bijām unikālā situācijā, kad tur tas viss attīstījās ātrāk un straujāk. Varējām mācīties no viņu kļūdām un paņemt labāko no pieredzes, bet mēs to neizdarījām, tāpēc iekāpām tajos pašos mēslos."
Vakcinācija ir vienīgais risinājums
Uz jautājumu, vai jāvakcinējas, Fūrmaņa atbilde ir kategoriska: "Protams, ka ir. Visus mēs nepierunāsim, un tā ir katra brīva izvēle, bet domāju, ka attiecībā uz vakcinētajiem jāsāk domāt par kādu ierobežojumu atcelšanu vai mīkstināšanu. Eiropā par to jau sāk domāt, un mums būtu laiks sākt vērot pieredzi, lai veiksmīgi to varam pārņemt. Ir jāsaprot, ka šis viss ir atnācis uz palikšanu tāpat kā gripa un pavisam to izskaust neizdosies – varam tikai mācīties ar to sadzīvot. Liela daļa sabiedrības tomēr ierobežojumus ievēro un cenšas pasargāt arī līdzcilvēkus, un cerēsim, ka šī daļa kļūs arvien lielāka."
