Par 1,38 miljoniem atjauno bijušo Kirhenšteina muižu Vīķos
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF) piešķīris vairāk nekā pusmiljonu eiro, lai Alojas novada Staiceles pagastā varētu atjaunot Vīķu muižu, kuru pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Latvijas valdība par izciliem nopelniem uzdāvināja vienam no Latvijas “izcilākajiem” kolaboracionistiem, mikrobiologam Augustam Kirhenšteinam, kurš 1940. gada augustā Maskavā lūdza Latviju uzņemt PSRS sastāvā. Līdz gada beigām Vīķu muižā paredzēts iekārtot grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Alojas novada dome informē, ka Vīķu muiža ir grandiozu pārmaiņu priekšā. Pašlaik ēkā, kurā padomju laikā bija skola, bet pēc tam bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca, tiek pārbūvēta: “(Muižas kompleksa) ēku ļoti dažādais tehniskais stāvoklis, un pastāvošie normatīvi ne vienmēr ir labvēlīgi senām ēkām. Šajā gadījumā tas attiecas nevis uz arhitektūru, bet uz būvkonstrukcijām, jo daļa ēkas ir avārijas stāvoklī, bet daļa — apmierinošā. Būvniekiem, protams, ar to būs jāpacīnās. Darba būs daudz un pamatīgi, bet rezultāts būs skaists”.
Atjauno savulaik Augustam Kirhenšteinam Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzdāvināto Vīķu muižu
Alojas novada Staicelas pagastā 1,38 miljons eiro rekonstruē 1927. gadā par īpašiem nopelniem Latvijas valsts “kapracim” Augustam Kirhenšteinam uzdāvināto Vīķu ...
Vīķu muižas atjaunošanas darbi notiek projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Alojas novadā” ietvaros un to kopējās izmaksas ir 1 382 496 eiro, no kuriem ERAF piešķirtais finansējums – 558 855 eiro.
Vīķu muižas galvenā, kādreizējas slimnīcas ēka tiks pielāgota grupu dzīvokļu izveidei personām ar garīga rakstura traucējumiem, bet muižas teritorijā esošajā saimniecības ēkā tiks izvietots dienas aprūpes centrs.
Vīķu muižas pils 1890. gadā celta vācbaltu baronu fon Mengdenu dzimtai, kura Livonijā saimniekoja jau kopš 15. gadsimta. Tā būvēta neogotikas ķieģeļu stilā bez torņa, ar lēzenu jumtu, kas ēku padara tuvāku piepilsētas savrupnamu arhitektūrai. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Salacas krastā esošā muiža baroniem tika atņemta un tā nonāca valsts īpašumā, kura to 1927. gadā par īpašiem nopelniem zinātnes laukā un kā 1905. gadā cietušajam uzdāvināja profesoram Augustam Kirhenšteinam. Padomju laikā muižu, protams, nacionalizēja un tam bija jāpakļaujas arī okupantu līdzskrējējiem. Vispirms tajā tika ierīkota skola, bet pēc tam to pielāgoja slimnīcas vajadzībām. Skola ēkā atradās arī pirmās brīvvalsts sākumgados, līdz tā nebija pārgājusi Kirhenšteina pilnīgā valdījumā.
Kā vēsta pirmās brīvvalsts dokumenti, tad mikrobiologs Vīķu muižā vasarās uzturējies no 1927. līdz 1938. gadam, un it nebūt nebija nikns uz valsti, kuru pats vēlāk iznīcināja. Drīzāk gan to slavināja un izlikās par patriotu.
Novadpētnieks un kultūrvēsturnieks Sigurds Rusmanis 2003. gadā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” rakstīja, ka Kirhenšteins “muižas pagalmā esot pulcējis apkārtējos zemniekus klausīties radio pārraides”. Atmiņu stāsti par Kirhenšteina saistību ar Vīķu muižu pirms 60 gadiem publicēti Kanādas latviešu laikrakstā “Latvija Amerikā”:
* “Valsts tomēr pozitīvi novērtēja Kirhenšteina nopelnus zinātniskā laukā un kā kompensāciju tam piešķīra Vīķu muižas centru Vidzemē, kuru Kirhenšteins izmantoja savu ērtību un turības celšanai. Viņa sajūsma par šo valsts uzmanību bija liela un par savu muižu tas ne vienu vien reizi stāstīja arī saviem studentiem. Nebija nekādu atklātu pazīmju tam, ka Kirhenšteins būtu valstij neuzticams vai nelojāls”. (A. Vilks. “Neatkarīgās Latvijas kaprači”, “Latvija Amerikā”, 08.08.1959)
* “Kirhenšteins kā Latvijas universitātes mācību spēks saviem studentiem bieži mēdza stāstīt par neatkarīgās Latvijas valdības atzinību viņa darbam un nopelniem, jo Kirhenšteinam savā laikā personīgā īpašumā piešķīra Vīķu muižas centru. Komunistu mēlē runājot, neatkarīgās Latvijas valdība viņu bija pataisījusi par buržuju un ekspluatatoru”. (A. Vilks “Kangaru misija”, “Latvija Amerikā”, 08.11.1961)
