Ko darīt, ja kopīpašnieki neļauj sirmgalvei atbrīvoties no vairs nevajadzīga īpašuma
"Man pieder senas lauku mājas 1/5 domājamā daļa, ko veido istaba un virtuve. To esmu mantojusi no sava vīra. Man pieder arī 1/5 domājamā daļa no pārējām ēkām – pirts, kūts un šķūņa. Zeme zem ēkām pieder citam īpašniekam, jo zemes reformas laikā tika pieļauta kļūda. Vīram un viņa radiem piešķīra zemes gabalu blakus, bet šo zemi atdeva citai personai. Esmu cienījumā vecumā, lauku mājā dzīvot vairs nebija spēka, tāpēc pārcēlos uz mazpilsētu. Gribu šo savu domājamo daļu pārdot un esmu atradusi pircēju, taču neviens no pārējiem kopīpašniekiem, vīra radiem, nevēlas atteikties no pirmpirkuma tiesībām, bet paši arī nepērk. Kā man rīkoties?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja, 80 gadus Vija.
Konsultē Sandra Jakušenoka, zvērināta notāre
Viens no kopīpašniekiem dzīvo šajā lielajā mājā, taču viņš negrib pirkt Vijas kundzes daļu, un viņam nav arī līdzekļu šādam pirkumam. Kāds cits kopīpašnieks gribētu pirkt Vijas daļu, taču par ļoti zemu cenu, kas īpašnieci neapmierina. Toties kaimiņiene, kurai pieder zeme zem šīm ēkām, grib pirkt Vijas daļu par pieņemamu cenu. Kā ir jākārto nekustamā īpašuma pirkšanas dokumenti, ja ir kopīpašnieki, kuriem ir pirmpirkuma tiesības?
Nevar prasīt zemāku cenu
Kāda ir darbu secība? Noslēdziet ar potenciālo pircēju pirkuma līgumu, kurā norādiet cenu. Pēc tam katram kopīpašniekam nosūtiet paziņojumu, kurā lūdzat viņu divu mēnešu laikā izmantot savas pirmpirkuma tiesības un nopirkt jūsu īpašuma daļu par norādīto cenu vai arī atteikties no pirmpirkuma tiesībām. Paziņojumam pievienojiet pirkuma līguma kopiju. Kopīpašniekam ir jāsniedz atbilde divu mēnešu laikā no šā paziņojuma saņemšanas dienas. Ja viņš šajā laikā nav sniedzis atbildi, tas nozīmē, ka viņš ir klusējot atteicies no savām pirmpirkuma tiesībām.
Jāņem vērā, ka pirmpirkuma tiesības neattiecas uz cenu. Tāpēc kopīpašniekiem nav tiesību kaulēties un prasīt zemāku cenu, nekā piedāvā Vijas sameklētā pircēja.
Kā piedāvāt izmantot pirmpirkuma tiesības?
Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka paziņojumu kopīpašniekiem var nodot dažādos veidos.
1. Nodošana personīgi.
To var nodot personīgi rokās, lūdzot parakstīties par saņemšanu. Drošāk ir pieaicināt divus lieciniekus. Gadījumā ja kopīpašnieks atteiksies parakstīties par paziņojuma saņemšanu, liecinieki ar saviem parakstiem apliecinās, ka paziņojums konkrētajā datumā ir nodots. Toties, ja kopīpašnieks skaidri zina, ka nepirks savu domājamo daļu, viņš to var uzreiz apliecināt ar savu parakstu, un tad jums nebūs jāgaida divi mēneši.
2. Ierakstīta vēstule.
Paziņojumu var nosūtīt kopīpašniekam ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu. Par 20 gramu smagas vēstules sūtīšanu pastā jāmaksā 3,82 eiro, par smagāku – nedaudz vairāk. Kad adresāts vēstuli būs saņēmis, pasts jums nogādās paziņojumu par saņemšanu (oranžas krāsas lapiņu) ar saņēmēja parakstu un saņemšanas datumu. Divu mēnešu termiņu skaita no vēstules saņemšanas datuma, nevis no nosūtīšanas dienas.
Piemērs. Jūs ierakstītu vēstuli nosūtījāt 6. aprīlī. Pastnieks to adresātam nogādāja 9. aprīlī, bet adresāta nebija mājās, un pastnieks pastkastītē iemeta aicinājumu saņemt vēstuli pasta nodaļā. Adresāts neatnāca uz pastu pēc vēstules, un pastnieks pēc piecām dienām pastkastītē iemeta atkārtotu aicinājumu. Adresāts vēstuli pastā saņēma 29. aprīlī un parakstījās par saņemšanu.
No šā datuma skaitām divus mēnešus. Ja kopīpašnieks līdz 29. jūnijam nav izmantojis savas pirmpirkuma tiesības, tad 30. jūnijā pircējs var jums pārskaitīt naudu par pirkumu, un jūs kopā ar pircēju varat doties pie notāra, lai parakstītu notāra apstiprinātu nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
Taču, ja kopīpašnieks 30 dienu laikā nav saņēmis ierakstīto vēstuli, pasts jums to nosūtīs atpakaļ. Ko tagad darīt? Diemžēl jūs kā privātpersona nevarat likt sludinājumu oficiālajā elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, lai piedāvātu kopīpašniekam izmantot savas pirmpirkuma tiesības vai atteikties no tām. Būs jādodas pie notāra.
3. Notariāls paziņojums.
Notārs kopīpašniekam ierakstītā vēstulē nosūta notariālu paziņojumu, lūdzot divu mēnešu laikā izmantot pirmpirkuma tiesības vai atteikties no tām. Paziņojumam pievieno pirkuma līguma kopiju, kurā norādīta pirkuma cena. Ja 30 dienu laikā adresāts nesaņem ierakstīto vēstuli, pasts to nosūta atpakaļ notāram. Tad notārs ievieto sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Ja divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas kopīpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības un nenopērk īpašuma daļu, tad paliek spēkā pirkuma līgums ar jūsu izvēlēto pircēju, un pircējs var jums pārskaitīt naudu.
Ja kopīpašnieks Latvijā nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu un viņa dzīvesvieta ārzemēs jums nav zināma, notārs nemeklēs kopīpašnieku pa visu pasauli, bet uzreiz ievietos sludinājumu Latvijas Vēstnesī.
“Svarīgi ir pārliecināties pēc zemesgrāmatas dokumentiem, kas ietilpst īpašuma sastāvā un ko īsti jūs pārdodat. Var gadīties, ka pārdevējs domā, ka pārdod tikai mājas daļu, bet faktiski viņš par to pašu naudu ir pārdevis arī domājamo daļu no vairākus desmitus hektāru liela zemes gabala,” skaidro Sandra Jakušenoka. Tāpēc drošāk būs pirms pirkuma līguma slēgšanas atnākt pie notāra uz konsultāciju, līdzi ņemot visus īpašuma dokumentus.
Svarīgi. Pirmpirkuma tiesības var izmantot divu mēnešu laikā kopš dienas, kad pirmpirkuma tiesīgā persona saņēmusi pirkuma līguma kopiju. Ja tās šajā termiņā nav izmantotas, tad uzskata, ka pirmpirkuma tiesīgais no tām ir klusējot atteicies.
Faktiski pirmpirkuma tiesību piedāvāšanas procedūra var aizņemt vairāk nekā trīs mēnešus (ierēķinot laiku vēstules nogādāšanai pa pastu un sludinājuma publicēšanai).
Sūtījumu pasta nodaļā glabā 30 dienas, pēc tam nosūta atpakaļ adresātam.
Ja pirmpirkuma tiesīgajam nav piedāvāts izmantot šīs tiesības vai nav ievēroti termiņi, viņš var prasīt izpirkuma tiesību.