Arestantu Lembergu par mēru un kaislības kaimiņu novados jeb - vēlēšanu vētras Ziemeļkurzemē
Daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji ne tikai Kurzemē gaidīs, ar ko tad 5. jūnijā beigsies pašvaldības vēlēšanu “teātris” Latvijas sestajā lielākajā pilsētā, kur pret arestanta Aivara Lemberga vadīto “Latvijai un Ventspilij” cīnīsies sešas opozicionāru partijas, kas savā ideoloģijā ir krasi atšķirīgas, bet tām ir arī kas izteikti vienojošs – pretlembercisms.
Katrā ziņā Ventspilī var būt visai interesanta situācija, kad domnieka krēslu iegūs cilvēks, kurā viņš fiziski nevar iesēsties. Bet tas nenozīmē, ka uzmanību nav pelnījuši arī kaimiņnovadi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šī domes sasaukuma laikā ne reizi vien paviesojies jaunizveidotā Talsu novada pašvaldības teritorijā pie nu jau gāztajiem mēriem. Piemēram, Talsu novada bijušais mērs, pārkāpjot savas pilnvaras, kārtojis biznesa štelles ar savas sievas firmu, bet Dundagas mērs centies nelikumīgi centies atbrīvoties no Kolkas pagastveča. Protams, salīdzinot ar Lemberga rosīšanos, tie tādi sīkumi vien ir, bet…
Tāpat likumsargi bieži arī drasējuši pa Ventspils novadu, bet ne jau tādēļ, lai tvarstītu salīdzinoši mierīgā Ventspils novada pašvaldības darbiniekus, bet lai izzinātu, ko tad novada centrā saimniekojošais Lembergs nobēdzinājos savā pilī Puzes pagastā.
Ventspils: arestantu par mēru, vientuļais alternatīvnieks un “Dievs, svētī Ventspili!”
Ventspils domes vēlēšanām noteikti tiks piekalta visas Latvijas uzmanība, jo tajās taču kandidē no pilsētas mēra amata oficiāli vēl nenomestais un cietuma nāru labumus baudošais Aivars Lembergs, kuram gan šai laikā izpaliks tikšanās ar vēlētājiem un kaismīgas uzrunas sociālajos tīklos. Bet viņa viedokli, kā arī “seju un stāju” paudīs arestanta kundze Kristīne Lemberga, kura amatu apvienošanas kārtībā ir arī pilsētas Attīstības pārvaldes vadītāja un partijas “Latvijai un Ventspilij” sarakstā kandidē ar 13. kārtas numuru.
Lemberga tiesas prāva un arests jau ir apspriests pārpārēm, tā kā tagad atliek vien bukmeikeru kantoros likt likmes uz to, cik procentus Lembergs iegūs šajās vēlēšanās un vai ventspilnieki beidzot nāks pie prāta, kā uz to aģitē visas pārējās sešas vēlēšanās startējošās partijas – sākot no galēji labējām un beidzot ar radikāli kreisajām.
Katrā ziņā “Latvijai un Ventspilij” ir spītīga Lemberga kursa īstenotāja un tā it nemaz nepauž kaut vismazāko ja ne nožēlas, tad vismaz šaubu kriksīti. Visi vainīgi, tikai ne mēs! Tas arī skaidri un gaiši formulēts partijas priekšvēlēšanu programmā: “… dažādi nedraugi regulāri cenšas likt šķēršļus. Politiskie pretinieki panākuši neadekvāta un nepamatota drošības līdzekļa piemērošanu domes priekšsēdētājam. Par spīti tam - mūsu komanda kļūst stiprāka. Spēku dod ventiņu atbalsts ikdienā. Rīgas politiķi ir parādījuši savu nespēju vadīt valsti Covid apstākļos, tagad viņi raujas pie varas Ventspilī. Rīgas partijām ir svešas ventiņu intereses. Kādi darbi ir svarīgākie, zina tikai tie, kuri ir kopā ar Jums ikdienā. To esam centušies pierādīt ar paveikto, tādēļ turpinām kopīgi strādāt, lai labas pārmaiņas būtu arī rīt. Ventiņu spēks ir darbos!”
Bet Lembergu pāris nav vienīgā laulāto savienība, kura kandidē uz Ventspils domnieku krēsliem. To dara arī Jaunā konservatīvās partijas (JKP) Ventspils nodaļas līderis, Saeimas deputāta palīgs Bruno Jurševics un viņa mīļotā sieva Anželika Jurševica. Atšķirība vien tā, ka abi ir uz brīvām kājām, un saraksta līderis Jurševics savai dzīvesbiedrei, pēc profesijas hipnopsihoterapeitei, sarakstā atvēlējis mazliet augstāku vietu – devīto. Tāpat kā “Latvijai un Ventspilij”, arī JKP savu programmu noslēdz ar sakrālu saukli: “Dievs, svētī Ventspili!”
Lieki teikt, ka Lemberga pretinieki savās programmās no panckām ārā lamā Lemberga valdīšanu un sola no korupcijas brīvu saulaino nākotni. Īpaši pat nav svarīgi, kura partija ko formulē, mesidžs ir viens un tas pats:
“Mēs - pret korupciju, ietekmēšanu, iebiedēšanu un vienpersoniskiem lēmumiem” (JKP); “Ventspilij jākļūst par uzticamu pilsētu. Ar caurspīdīgu un labas pārvaldības principu ievērošanu mēs to panāksim” (Nacionālā apvienība); “Pilsētas pārvaldīšanas politika jānomaina uz sociāli orientētu” ("Saskaņa"); “Ir jāpārvar morāli ētiskā un saimnieciskā krīze, ir jārestartē pilsēta!” (“Jaunā vienotība” un Latvijas reģionu apvienība).
Pret "Latvijai un Ventspilij", kuras sarakstā aiz apcietinātā mēra nākamajās trijās vietās ir viņa trīs vietnieki, kam seko vairāki pašvaldības iestāžu un skolu vadītāji, kā, piemēram, Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena, Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis, Ventspils 3. vidusskolas direktore Vera Šengelija un citi, startē citu partiju pārstāvji, kuri gan neieņem tik dižus vietēja mēroga amatus, jo tas jau pēc definīcijas nav iespējams “pilsētā ar rītdienu”.
Kā redzamāko Lemberga oponentu var minēt bijušo aizsardzības un iekšlietu ministru, tagad Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieku Ģirtu Valdi Kristovski, kurš ir “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta līderis.
Kā visodiozāko Lemberga pretinieku var minēt inženierbūves firmas “Katana serviss” ceha strādnieku Sergeju Borisjuku, kurš cēlā vientulībā startē savulaik no “Saskaņas” aizbēgušā dumpinieka, eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska dibinātās partijas “Alternative” “vienmandāta sarakstā”. Viņš, kurš sola “pārvērtēt konsultāciju mehānismus ar mazākumtautības pārstāvjiem no dekoratīviem uz reāliem”, pēc būtības ir arī nopietnākais “Saskaņas” konkurents.
Katrā ziņā būs interesanti uzzināt, cik lielu atbalstu gūs Lembergs, jo pēc likuma viņš vēl pilnībā nav notiesāts un drīkst kandidēt vēlēšanās, jo šīs tiesības var atņemt tikai cilvēkam, pret kuru stājies spēkā notiesājošs spriedums galīgajā instancē. Bet Rīgas apgabaltiesa pilna sprieduma tekstu Lemberga lietā sola publicēt tikai pirmsjāņu dienā – 22. jūnijā, un tam vēl sekos “mūžīgās pārsūdzības”. Tomēr, ja arī Lembergu ievēlēs Ventspils mērijā, no cietuma kameras piedalīties pašvaldības darbā viņam ne tehniski, ne fiziski būs iespējams.
Ventspils novads: Lemberga lakstīgala, savrupie ventiņi un jaunie asni
Salīdzinot ar Ventspili, kur uz 13 domes vietām cīnīsies 88 kandidāti no septiņiem sarakstiem, Ventspils novadā vēlēšanas gan nebūs tik intriģējošas, jo tajās uz 15 vietām kandidē tikai 54 saraksti no trijām partijām, pie tam visnotaļ draudzīgām, kuras vismaz vietvaras līmenī spētu veiksmīgi sadarboties – Reģionu apvienības, Nacionālā apvienības un Latvijas Zemnieku savienības (LZS).
Interesanti, ka LZS startē atsevišķi, nevis “tradicionālajā kopībā” – Zaļo un zemnieku savienībā, tādējādi it kā sevi atdalot no sadraudzības ar novada centrā dominējošo “Latvijai un Ventspilij” (Ventspils novads ir viens no četriem Latvijas novadiem – kopā ar Rēzeknes, Augšdaugavas/Daugavpils un Jelgavas novadiem, kura administratīvais centrs atrodas ārpus tā robežām, blakusesošajā lielajā valstspilsētā).
Novads arī veiksmīgi pārdzīvojis visus reģionālās reformas satricinājumus un nav pieļāvis Jūrkalnes pagasta piedalīšanu pārējiem diviem suitu pagastiem Kuldīgas novadā. Lai arī kā daži kuldīdznieki, apelējot pie suitu kultūrtelpas vienotības nozīmes, gribēja savā paspārnē dabūt Jūrkalni ar slaveno stāvkrastu, tas neizdevās. Te gan varētu diskutēt, cik daudz bandavnieki gribēja saglabāt suitu telpu un cik daudz vēlējās savu izeju uz dižjūru? Vienā vai otrā gadījumā suiti palika jaņos bez sava novada.
Ventspils novadā, tāpat kā Kuldīgas novadā par Alšvangas un Bandavas tradīcijām un ķoniņu slavu, sola sargāt sava novada vēstures nemateriālās vērtības. To sevišķi uzsver Reģionu apvienība, kuras pirmais numurs ir pašreizējais Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis: “Turēt godā un attīstīt ventiņu, lībiešu un suitu mantojumu! Par jauniem asniem!”
Novada zvaigžņu komandu savākusi LZS ar novada mēru Aivaru Mucenieku priekšgalā. Tajā ar 3. kārtas numuru startē par “vienīgās un pareizās” Ventspils avīzes “Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena. “Ventas Balss” ir ieguvusi arī dažlaba lasītāja nievājošu iesauku – “Lemberga lakstīgala”. Uz vēlēšanu laiku, kā tas pienākas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, redaktores kundze gan savu spalvaskātu nolikusi malā. Kopā ar viņiem startē vēl viens “vīrs ar vārdu” – kādreiz ilgus gadus Latvijas Pašvaldību savienību vadījušais Andris Jaunsleinis. Sarakstā ir vēl vairāki novadniekiem labi zināmi ļaudis, kā, piemēram, skolu un bibliotēku vadītāji/as.
Tāpat ar novadniekiem zināmiem cilvēkiem savu listi piedāvā Nacionālā apvienība: pastniece, ugunsdzēsējs, skolotājs, zemnieks, būvnieks… Vienīgi nacionāļu sarakstā nav pašreizējā novada vadītāju – un tas var nākt gan par sliktu, gan labu.
Talsu novads: Dundagas un Mērsraga sindroms, tik dažādie zaļie un vienotības meklēšana
Talsu novads, kuram tagad pievienos arī Rojas, Mērsraga un Dundagas novadus, ir gana sirdīgs un gana liels, jo tajā paredzēts otrs maksimāli lielākais pieļaujamais novada domes deputātu skaits – 19 (vismaksimālāko skaitu – 23 ar lielo iedzīvotāju skaitu nopelnījis tikai Ogres novads).
Visi Talsiem klātpievienotie novadi cīnās vai ir cīnījušies par savām šaurām - brīžiem pamatotām, brīžiem iedomātām - privilēģijām un ambīcijām. Dundagas novads joprojām ir bez savas vadības, jo domes priekšsēdētājs Aldis Felts visu putru ievārīja, savulaik ar visādiem ieganstiem mēģinot no amata aizdzīt Kolkas pagastveci. Tāpat Lībiešu krasta iedzīvotājiem ļoti labi atmiņā vēl desmit gadus senie notikumi, kad ar skandālu no Rojas novada atdalījās iepriekšējās reģionālās reformas laikā tam pievienotais Mērsraga pagasts. Un tam visam pa vidu Talsu novads, par kuru neapmierinātie iedzīvotāji ik pa laikam uzraksta kādu sūdzību Valsts kontrolei.
Salīdzinoši kusli Talsu novadā pie varas grožiem tiecas Jaunā konservatīvā partija, jo no maksimāli sarakstā pieļaujamajiem 22 kandidātiem tā atradusi tikai deviņus. Teju visu kvotu – 21 cilvēku piedāvā divpartiju – “Latvijas attīstībai” un “Talsu novada attīstībai” tandēms, kuru vada pašreizējais Talsu novada vicemērs Andis Astrātovs. Attīstībnieku, kuru saimē ticis arī Rojas novada izpilddirektors Jānis Pūce, sauklis ir “Talsu novads nav tikai Talsi!”.
“Jaunā Vienotība” savā sarakstā iekļāvusi tautā mīlēto Kolkas pagastveci Aldi Pinkenu, kura dēļ arī nepatikšanās iekūlās nu jau no amata nomestā Dundagas novada varas spice. Jāuzsver, ka pašreizējā Dundagas novada vadība arī nav spējusi atrast vietu, kādā no novadā startējošiem astoņiem sarakstiem. Arī vienotībnieki uzsver novada vienotību: “Esam vienoti Talsu novadam!”. Tāpat visas 22 deputātu kandidātu saraksta vietas aizpildījusi KPV LV. Nacionālās apvienības sarakstā pirmās vietas ieņem pašreizējie novadu vadītāji - Sandra Pētersone no Talsiem, Eva Kārkliņa no Rojas un Roberts Šiliņš no Mērsraga. Savukārt Mērsraga un Talsu novada vicemēri sev vietu raduši Zemnieku savienības listē.
Arī Talsos, kā kaimiņnovadā Saldū, zemsavieši startē atsevišķi no Zaļās partijas, kura, vēloties Talsus pārvērst par Latvijas zaļāko novadu, izveidojusi savu sarakstu. Bet tas it nebūt nenozīmē, ka Talsu zaļie startē zem viena karoga. Ar pašreizējo Talsu domnieku piedalīšanos saraksta pirmajās trīs vietās deviņu pakalnu pilsētā nodibināta vēl viena lokālā partija, kura startē vēlēšanās - "Mēs - Talsiem un novadam". Tajā ar sesto numuru startē viens no redzamākajiem tāspuses zaļajiem – Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis. Tā kā jaunā Talsu novada jeb vecā Talsu rajona iedzīvotājiem šajās vēlēšanās būs par ko palauzīt galvu.
