Aicina uz Rīgas Sv. Pētera baznīcas festivālu "Dominante"

Pirmajā vakarā Andra Veismaņa vadībā muzicēs Rīgas kamerkoris Ave Sol, festivāla orķestris un pianists Reinis Zariņš. Otrajā vakarā būs jaunā pianista Georga Kjurdiana solokoncerts. Trešajā vakarā ikviens aicināts noskatīties Bohuslava Martinū operu “Ariadne”.

21. augusta koncerta programmā ir mūzika, ko radījuši trīs populāri, iemīļoti, apbrīnoti komponisti – vienas muzikālās brālības un vienas garīgās platformas pārstāvji Džonatans Hārvijs, Arvo Perts un Džons Taveners. Visi trīs autori slaveni ar savām domām par pasaules kārtību un vēlmi izteikt to mūzikā no dažādu sakrālo prakšu skatpunkta, nenošķirot ne reliģijas, ne (vēl mazāk) konfesijas. Visi trīs smēluši cilvēces bagātajā ideju vēsturē, un visi trīs konsekventi uzstājušies pret viendienīgo, nīcīgo, uzpūsto, nedabisko, lēto, paviršo un virspusējo.

Rīgas kamerkoris Ave Sol dziedās Džonatana Hārvija (1939–2012) skaisto moteti Come, Holy Ghost (1984), kas viļņojas viduslaiku dziedājumu noslēpumainajā pulsā, un Arvo Perta (1935) mistisko rituālu De profundis (1980), kur no dzīlēm uz debesīm skan cilvēka-grēcinieka balss.

Reinis Zariņš būs solists Džona Tavenera (1944–2013) koncertā Pratirūpa (2003). Šī darba nosaukums sanskritā nozīmē ‘atspulgs’, un, kā raksta zinātāji, Tavenera skatījumā uz šo fenomenu klavieres un stīginstrumenti kā divi dialogā esoši elementi nezaudē savpatību un vienlaikus top nešķirami.

Koncerta diriģents – Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāja padomnieks muzikālajos jautājumos, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kordiriģēšanas katedras docents, Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis (1965), kuram ievērojama pieredze gan darbā ar kormūziku a cappella, gan vokālinstrumentālos lieldarbos un operizrādēs, kopš 2006. gada LNO diriģents, divreiz saņēmis Lielo mūzikas balvu (par operu “Didona un Enejs” un “Alčīna” iestudējumiem), kā arī Ministru kabineta balvu (par Britena operas “Skrūves pagrieziens” iestudējumu).

Reinis Zariņš (1985) ir viens no Latvijas visu laiku spilgtākajiem talantiem. Viņš divas reizes ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, uzvarējis daudzos starptautiskos konkursos un nebeidz pārsteigt klausītājus ar talanta diapazonu. Vērtējot kaut tikai pēdējo gadu sniegumu, Reinis Zariņš ar apbrīnojamu iedziļināšanos un izpratni spoži eksponējies pilnīgi atšķirīgu komponistu mūzikā: Anglijas skaņu ierakstu namā Champs Hill Records ieskaņojis Jāzepa Vītola klavierdarbus, kopā ar diriģentu Andri Pogu ideālā tandēmā spēlējis neaizmirstamus solo Lutoslavska, Skrjabina, Šostakoviča un Bēthovena opusos.

Festivāls “Dominante” aicina atklāt jaunu Latvijas talantu – Georgu Kjurdianu.

Rīgā dzimušais un augušais Georgs Kjurdians (1994) klavierspēlei pievērsās desmit gadu vecumā. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā viņš mācījās klavierspēli pie Anitas Pāžes un kompozīciju pie Pētera Vaska. Kopš 2012. gada Georgs studē Roberta Šūmaņa Diseldorfas Mūzikas augstskolā pie Barbaras Ščepaņskas. Līdzšinējo panākumu skaitā ir vairākas uzvaras Latvijas un Vācijas konkursos, bet pats galvenais – III vieta un skatītāju balvu prestižajā Baha konkursā Leipcigā (2014). Pagājušajā sezonā Georgs sniedza solokoncertu Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē – šo koncertu var noklausīties Latvijas Radio tīmekļa arhīvā (meklējiet 2015. gada 16. martu plkst. 18.00).

Georgs Kjurdians izvēlējies atskaņot Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu solminorā (“LTK II”), Domeniko Skarlati Sonāti reminorā K. 213, Fēliksa Mendelszona Pirmo un Piekto prelūdiju un fūgu, Franča Lista Unstern, Friderika Šopēna Ceturto balādi un Noktirni Simažorā op. 62 nr. 1.

Festivāla “Dominante” tradīcija ir ik gadu lūgt kādam Latvijas komponistam jaundarbu - šoreiz festivāla veidotāji izvēlējās jaunu komponisti – spēcīga talanta un plaša redzesloka īpašnieci Lindu Leimani (1989).

Par jaundarbu – „Klavierskaņdarbs Refraction (latviski – “Staru laušana”) interpretē cerības jēdzienu kā divējādu fenomenu, kas iekļauj sevī impulsu (iespējams, lūguma impulsu) un gaidīšanu. Darba nosaukums saistāms ar parādību fizikā, kad stars, pārejot no vienas vides citā, maina virzienu.”

Linda Leimane mācījusies kompozīciju pie Andra Dzenīša (Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā) un Rolanda Kronlaka (JVLMA), papildinājusi zināšanas Lionas Nacionālajā mūzikas un dejas konservatorijā, Latvijas jauno komponistu meistarklasēs Mazsalacā un Mirccūšlāgā. Patlaban studē JVLMA maģistrantūrā. Ieguvusi I vietu Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursos 2012 un 2014, 2013. gadā saņēmusi Tālivalda Ķeniņa balvu, nominēta Latvijas Radio 3 “Klasika” gada rezumējumam Top 10 kategorijā “Gada jaundarbs”.

Pirmoreiz Latvijā tiks izrādīts čehu komponista Bohuslava Martinū repertuāra retums – viencēliena opera “Ariadne” (1958). Tas ir izcili elegants, kontrastiem pilns opuss – jēdziena vislabākajā nozīmē leļļu opera ar visu labāko, ko neoklasicisms devis pasaulei. Libreta pamatā ir pazīstamais stāsts par Ariadni, Tēseju un Mīnotauru: nekā jauna, un tomēr – Martinū spožais stilista talants uzbūris aizraujošu stāstu par mīlestību, apdraudējumu un šķiršanos.

Titulvarone būs Latvijas Nacionālās operas soliste, JVLMA Vokālās katedras docente, ar emocionāli dziļu skatuves nervu apveltītā dziedātāja, savdabīga šarma īpašniece Kristīne Gailīte (1970). Kristīne ir “Aldara” gada balvas laureāte, Paula Saksa atzinības balvas ieguvēja, Lielās mūzikas balvas 2002 laureāte, Teātra balvas 2002 ieguvēja.

Viņas Tēsejs būs jaunais baritons, Latvijas Nacionālās operas solists, JVLMA maģistra grāda īpašnieks, Aivara Krancmaņa, Anitas Garančas un Krišjāņa Norveļa audzēknis Rihards Millers (1989). Rihards apliecinājis sevi kā smalkjūtīgs kamermūziķis un artistisks lielās skatuves mākslinieks. Viņš ir vairāku konkursu laureāts, un balvu skaitā ir III vieta 2015. gada Klaudijas Taevas jauno operdziedātāju konkursā Pērnavā. Rihards saņēmis arī JVLMA un Swedbank gadabalvu.

Operu iestudējis režisors Uģis Brikmanis, un muzikālā vadība Viestura Gaiļa pārziņā.

Viesturs Gailis (1955) ir JVLMA profesors, operdziedāšanas klases vadītājs, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, JVLMA operstudijas “Figaro” mākslinieciskais vadītājs. Savulaik Latvijas Nacionālās operas diriģents (1984–1994) un LNO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1991–1994), LNSO diriģents (1998–2000); vadījis Latvijas Universitātes simfonisko orķestri un sieviešu kori “Minjona”. Bijis XXI un XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Starptautisku konkursu laureāts. Koncertējis ar vairākiem Austrijas, Lietuvas, Somijas, Ungārijas un Vācijas orķestriem.

Uģis Brikmanis (1956) pazīstams gan kā plašu daudzļaužu pasākumu, gan intīmu kamerizrāžu veidotājs. Bijis režisors Jaunatnes, Valmieras, Liepājas, Šauļu un Kauņas teātrī. Veidojis muzikālus iestudējumus ar “Sindi putnu dārzu” (Karla Orfa kantātes, Mārtiņa Brauna un Raiņa “Daugava”). Bijis Latvijas Radioteātra galvenais režisors. Iecerējis un īstenojis multimediālus projektus. Režisējis plašāka mēroga svētkus, t. sk. Daugavas svētki Doles salā (1979, 1981), Rīgas 800. dzimšanas dienas svinības (2001), vairāki Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas svētki, Latvijas Radio kora koncerti, Ievas Paršas soloprogrammas u. c.

Šīgada lieljubilārs Bohuslavs Martinū (1890–1959) dzimis Morāvijas un Bohēmijas kalnos kurpnieka ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara Martinū īsu brīdi bija Jozefa Suka skolnieks, pēc tam pārcēlās uz Parīzi, kur mācījās pie Albēra Rusela. Komponists dzīvoja, strādāja un pat pamanījās apprecēties Parīzē, no kuras kopā ar sievu aizbēga četras dienas pirms vācu okupācijas. Martinū pāris devās uz Portugāli un pēc tam uz Bermudām, no kurienes nokļuva ASV. Kara gados Martinū daudz komponēja, pēc kara atgriezās Prāgā, kur kļuva par Mūzikas un teātra mākslas akadēmijas docētāju. Kad varu pārņēma komunisti, Martinū atgriezās ASV, kur docēja Prinstonā. 1953. gadā atbrauca uz Eiropu, dzīvoja Nicā, tad atkal atgriezās Filadelfijā un mācīja Kērtisa institūtā. Sekoja postenis Amerikas akadēmijā Romā, dzīve Nicā un mūža nogale Šveicē, kur Martinū dzīvi pārtrauca audzējs. Bohuslavs Martinū bija ārkārtīgi ražīgs komponists, kurš daudz nerūpējas par skaņdarbu likteni. Viņam nepatika pārskatīt savus opusus, kuru kvalitāti speciālisti sauc par neviendabīgu. Kopumā Martinū stipri pievilcīgās un spēles prieka pilnās daiļrades stilu mēdz dēvēt par čehu tautas mūzikas alūziju un Parīzē iegūtā rūdījuma sintēzi.

Biļetes: Rīgas Sv. Pētera baznīcas kasē (Skārņu ielā 19, Rīgā) no otrdienas līdz svētdienai – no plkst. 10.00 līdz 19.00, kā arī Biļešu Paradīzes kasēs.

Regīna Zommere / Ieva Lūka/LETA / Publicitātes foto