Iestikloto lodžiju nojaukšana skars ne tikai rīdziniekus
Pēc iepriekšējā "Likuma un Taisnības" numura publikācijas par nesaskaņoti iestikloto lodžiju turpmāko likteni esam saņēmuši lasītājas Veltas Krātiņas vēstuli par līdzīgām problēmām arī Ķegumā.
Arī citu pilsētu un apdzīvoto vietu iedzīvotājiem nākotnē būs jārēķinās ar faktu, ka problēmas ar šīm lodžijām būs.
Siltināšanas projekta gaidās
Velta Krātiņa raksta: “Mēs dzīvojam 18 dzīvokļu mājā, kurā visi dzīvokļi privatizēti, un sešos no tiem ir aizstiklotas lodžijas. Lodžijas atrodas uz sētas pusi, un mums iznāk tāds kā vidus pagalms ar četrām mājām, un visām tām ieejas puse ir no pagalma, nevis no ielas.
Māja ir trīsdesmit gadu veca, un iepriekš lodžijas bija aizstiklotas ar koka rāmju logiem, bet, kad tie sapuva, apmēram pirms sešiem gadiem mēs ielikām pakešu logus, kā arī visu lodžiju nosiltinājām – uz tās ir divi logi, un starp tiem ir aptuveni metru plata siena
Tagad Ķeguma pašvaldības dzīvojamo ēku apsaimniekotāji ir nolēmuši māju siltināt, iedzīvotāji tam sākotnēji piekrita, un nevienam nav pretenziju, ka atsevišķos dzīvokļos lodžijas ir aizstiklotas. Tomēr apsaimniekotāji pieprasa visu nojaukt un logus aizvākt, jo plānots siltināt sienu starp lodžijām un arī virs logiem. Visās istabās mums arī ir pakešu logi. Agrāk nekādu pretenziju nevienam nebija, tajā pašā laikā pārējās trīs mājas neviens neaiztiek, bet tur arī iestiklotas lodžijas.
Būvvalde mums tagad saka, ka esot vajadzējis to saskaņot, kamēr valstī vēl to varēja izdarīt, bet apsaimniekotāji mums par to neko neteica, un paši mēs, protams, nezinājām. Šeit dzīvojam diezgan daudz cilvēku gados, un, ja tagad mums to visu liek izvākt, tad atjaunot to vairs nevarēsim, jo nebūs līdzekļu, lai par visu samaksātu. Mēs pat nezinām, vai tos logus pēc tam atļaus likt atpakaļ, jo būvvalde tiešu atbildi nedod. Neesam pat pilsētā, bet laukos – varbūt mums kāds var sniegt atbildi, kā būtu pareizi jārīkojas un kas jādara, lai viss nav jānojauc.”
Sazinoties ar kundzi, noskaidrojām, ka, stiklojot lodžiju, viņa nekādu dzīvokļa pārbūvi un konstruktīvas izmaiņas nav veikusi un lodžijas logi atrodas vienā plaknē ar mājas sienu. Faktiski siltināšanas darbus tas nekādi netraucētu, tāpēc, visticamāk, problēma ir tieši projekta apstiprināšanas gaitā.
Būvvalde rīkojas atbilstoši likumam
Sazinoties ar Ķeguma pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Ķeguma stars vadītāju Andri Zābeli, "Likums un Taisnība" noskaidroja, ka konkrētais nams pieteikts siltināšanas projektam "Altum" programmā ar līdzfinansējumu 50% apmērā.
“Ar šo siltināšanas projektu mēs esam faktiski ielēkuši vilciena pēdējā vagonā, jo ar šādu Altum līdzdalību projektu vairs nebūs; mēs gan vēl joprojām gaidām izvērtējumu, jo projektu ir iesniegts daudz, un, vai tiksim pie tās naudas, vēl nezinām. Lodžiju demontēšana projekta realizācijas gadījumā nav mūsu iegriba, bet gan būvvaldes prasība – tas arī ir saprotams, jo to pieprasa likumdošana. Būtu arī visai dīvaini, ka mājai būtu jauna un glīta fasāde, kuras izskatu šīs dažādi iestiklotās lodžijas stipri izbojātu,” skaidro Zābelis.
Viņš apstiprināja, ka apsvērts arī variants par centralizētu mājas lodžiju iestiklošanu, taču tas projektu stipri sadārdzinātu. “Ja šo projektu mums apstiprinās, jebkurā gadījumā iedzīvotājiem šī tāme ar savām balsīm būs jāapstiprina, un gan mums, gan pašiem mājas iedzīvotājiem būs jārespektē vairākuma lēmums,” piebilst Zābelis.
No valdības noteikumiem
Atgādinām, ka 2014. gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par nelikumīgu būvniecību, kas skar arī nesaskaņotu lodžiju iestiklošanu.
Normatīvie akti paredz: ja dzīvoklī ir konstatēta patvaļīga būvniecība, tā jānovērš pašreizējam īpašniekam, arī tajos gadījumos, ja šo būvniecību ir pieļāvis kāds no dzīvokļa iepriekšējiem īpašniekiem.
Iespējamo naudassodu apjoms un veikto darbu saskaņošana atkarīga no tā, kādi noteikumi ir pārkāpti. Ja tie būs nopietni, proti, par darbiem, kurus nedrīkstēja veikt bez projekta un būvatļaujas saņemšanas, sods var būt bargs.
Būvniecības likuma 25.–31. pantā paredzētās administratīvā atbildības gadījumos naudassods privātpersonai var sasniegt līdz 2000 eiro. Ja patvaļīgā būvniecība ir konstatēta un ir uzdots sakārtot dokumentus vai to novērst, bet tas netiek izdarīts, sods var būt no 50 līdz 5000 eiro. Attiecībā uz lodžijām sodi tik bargi, protams, nebūs, tomēr, ja būvvalde uzstās uz to nojaukšanu, iebilst būtībā nebūs iespējams.
