Vajadzētu ļaut potēties arī jaunākiem ļaudīm! Ģimenes ārstu pieredze un ieteikumi

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle un ģimenes ārste no Jumpravas Gunta Tīcmane sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka vakcinēšanas procesā patlaban ļoti svarīgi, kā cilvēku uzrunā un informē: "Ja cilvēkus uzrunā ārsts, tad tomēr viņi ieklausās un vakcinējas. Ir jau tādi, kas uzreiz izlēmuši nevakcinēties. Tā ir viena daļa. Otra daļa ir tie, kas labprāt piesakās un zvana, un laicīgi prasa iekļaut sarakstos un dot ziņu, tiklīdz būs iespēja. Mēs arī tad liekam šos cilvēkus prioritārajās grupās un dodam iespēju vakcinēties."

Ārstes skatījumā prioritārās grupas būtu jāatver un jādod iespēja vakcinēties arī citiem cilvēkiem, kas grib potēties, nevis nemitīgi jāstrādā ar 70 un 60 gadus veciem senioriem, kas nav pārliecināti par vakcinēšanos un nogaida. "Tas ir ārprātīgs laika patēriņš!" viņa raksturoja darbu ar senioriem.

Tīcmane norādīja, ka iepriekš prioritārās grupas bija nepieciešamas, taču tagad, iespējams, tās vajadzētu vērt vaļā un domāt arī par tiem cilvēkiem, kuri grib vakcinēties. "Savādāk mēs sarežģījam visu pasākumu pilnīgi nevajadzīgi." Ārstu palīgi gandrīz to vien dara, kā runā ar senioriem.

Vajadzētu ļaut potēties arī jaunākiem ļaudīm

Viņa atgādināja, ka daudz runā par valsts ekonomiku un biznesa attīstību. "Jaunajiem cilvēkiem ir jāstrādā un jāuztur ekonomika. Mēs viņiem neļaujam sapotēties. Mēs tērējam laiku, pierunājot tos, kas nevēlas, bet tie, kas vēlas, stāv rindā un netiek klāt, jo mēs nedrīkstam viņus ņemt."

Ja vakcinētājiem paliek pāri kāda deva, viņi var to piedāvāt nākamās prioritārās grupas pārstāvjiem, bet ne jaunajiem un veselajiem ļaudīm. "Tos, kas vēlas, es nedrīkst ņemt. Man ir jāņem hroniskie pacienti."

Ģimenes ārstiem nevajadzētu rakstīt nosūtījumus uz masu vakcinācijas centriem

Nākošā bēda saistīta ar to, ka mediķiem jāveido dažādi saraksti, kas jāsūta dažādām iestādēm, un jāraksta nosūtījumi cilvēkiem, kas dodas uz lielajiem vakcinācijas centriem. "Tā ir pilnīgi lieka laika izšķērdēšana. Mēs esam ārsti, mēs esam mediķi, mēs nodarbojamies ar ārstnieciskām lietām."

Nav pareizi, ka ģimenes ārstiem jāstrādā kā nosūtītājiem, rakstot nosūtījumus.   

Tīcmane norādīja, ka vakcinācijas kabinetos arī strādā mediķi un viņi var noskaidrot to pašu informāciju, ko ievāc ģimenes ārsti. Ģimenes ārstiem nevajadzētu darīt dubultu darbu, rakstot nosūtījumus, īpaši šajā saspringtajā situācijā, kad ir milzīgs darba apjoms.

Tā ir nopietna problēma šajā situācijā, ārste uzsvēra, piebilstot, ka daudzās valstīs cilvēki ejot pa taisno uz vakcinācijas centriem bez liekiem birokrātiskiem sarežģījumiem.

Viņasprāt, nav pareizi, ka iepriekšējās brīvdienās iedzīvotājiem atteica vakcināciju, jo viņiem nebija ģimenes ārsta nosūtījums. "Mēs raudam, ka mēs nevaram savakcinēt, bet tad, kad mēs varam vakcinēt, mēs nevakcinējam. Ko mēs darām?!"

Pretenzijas pret "AstraZeneca" vakcīnām

Viņa zināja, ka citās ģimenes ārstu praksēs ir stipri sarežģīta situācija ar "AstraZeneca" vakcīnām, jo ļaudis atsakās no to potēšanas, taču viņa pati nav saskārusies ar ļoti naidīgu attieksmi pret šo vakcīnu.

Mediķiem ir sarežģīti pārliecināt pacientus potēties ar "AstraZeneca" vakcīnām apstākļos, kad izskan dažāda satraucoša informācija par vakcīnu blaknēm un efektivitāti. Pārliecināšana un informēšana prasa daudz laika.

Tīcmanes praksē ir atsevišķi cilvēki, kas izteikuši vēlmi sagaidīt citas vakcīnas. Nācies saskarties ar noraidošu reakciju, bet tā nav bijusi klaji naidīga. Drīzāk cilvēki saka, ka vēl padomās un pagaidām nevakcinēsies.

Tiesa, medmāsām un daktera palīgiem iet grūtāk, jo bieži vien pacienti savas negācijas nodod personālam. Māsiņām arī jāvelta daudz laika, lai sazvanītu pacientus, pierakstītu viņus rindā un pārceltu rindu, ja vakcīnas tomēr neatved.

Vakcinācijas centros viegli atpazīt seniorus un hroniski slimos ļaudis

Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un ģimenes ārsts no Jaunsvirlaukas pagasta Ainis Dzalbs sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka ģimenes ārstiem nevajadzētu rakstīt nosūtījumus cilvēkiem, kuri dodas uz lielajiem vakcinācijas centriem. Seniorus tur atpazītu pēc viņu gadu skaita.

Savukārt hroniskos pacientus varētu noskaidrot, apskatot dažādus reģistrus, piemēram, onkoloģisko pacientu reģistru un diabēta pacientu reģistru. Tāpat hroniskos pacietus var atpazīt, apskatot viņiem izrakstīto medikamentu sarakstu. Absolūtais vairums hroniski slimo cilvēku lieto kompensējamos medikamentus, tāpēc viņus viegli atpazīt.

Arī uzrādot izrakstu no slimnīcas, kurā uzskaitītas hroniskās vainas, pacients var pierādīt, ka viņam ir ilgstošas saslimšanas, un nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums.

Tikai nelielai daļai vajadzētu ģimenes ārsta nosūtījumu

Tādējādi var teikt, ka tikai nelielai daļai hronisko pacientu būtu vajadzīgs ģimenes ārstu nosūtījums.

Nebūtu liels nodarījums sabiedrībai, ja kāds iedzīvotājs, kurš ļoti vēlas vakcinēties un tāpēc samelojas par miokarda infarktu, saņemtu vakcīnu ātrāk, jo šajos apstākļos mums jāpriecājas par katru vakcinēto cilvēku.  Savukārt par citām diagnozēm, piemēram, cukura diabētu, nevar tik viegli sameloties, jo ir diabēta slimnieku reģistrs, kur vakcinētājiem vajadzētu ieskatīties.

Vai atļaut vakcinēties arī jaunākiem?

Savukārt, runājot par iespējamo atļaušanu potēties ne tikai prioritāro grupu pārstāvjiem, bet visiem cilvēkiem, Dzalbs norādīja, ka šajā jautājumā domas dalās.

Viņš pārstāv nostāju, ka vakcinācijā vairāk jānocentrējas uz mērķa grupām. Pierādīts, ka vakcinējot iedzīvotājus vecumā virs 60 gadiem un hroniski slimos ļaudis, iespējams samazināt mirstību no Covid-19 par 90%.

Tāpēc vakcīnu trūkuma apstākļos būtu vērtīgi tās izmantot cilvēkiem, kam tās visvairāk nepieciešamas.

Bet, ja šobrīd būtu pieejams lielāks vakcīnu skaits, turklāt tās būtu arī no citiem ražotājiem, ko iedzīvotāji vairāk gaida, un būtu pietiekams skaits potētāju, tad varētu atļaut vakcinēties ikvienam, Dzalbs teica.

Bet ar šobrīd esošo vakcīnu skaitu nepietiktu pat hroniskiem slimniekiem. Ja redz, ka tuvāko nedēļu laikā esošo prioritāro grupu pārstāvju vidū nav atsaucības, droši var uzrunāt iedzīvotājus no nākamajām grupām.

Arī soctīklos diskutē par principu pārskatīšanu

Arī Tviterī iedzīvotāji izvērsuši diskusiju par to, vai nevajadzētu pārskatīt principu pret Covid-19 vakcinēt tikai prioritārajās grupās esošos iedzīvotājus. Kādam radusies sajūta, ka "prioritātes ir dārga izklaide (sarežģīta administrēšana) ar mazu efektu", cita nesaprot, kā tas iespējams, ka šis princips darbojas citās valstīs, bet Latvijā ne.