Jelgavā norēķiniem izmanto viltotu naudu

27.februārī kāds vīrietis Jelgavas novadā mēģināja norēķināties ar viltotu 10 eiro banknoti, taču pārdevējs to nepieņēma – konstatēja viltojuma pazīmes. Pircējs norēķinājās ar īstu naudu, devās prom, bet policija atrada aizdomīgo personu un veica kratīšanas, kā rezultātā aizturēja divus vīriešus. Abiem piemērots aizdomās turēto statuss, kā arī drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Viens jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā.

Otrs gadījums noticis 15.februārī, ap plkst.21.30 Jelgavā, kādā no benzīntankiem, kur divi cilvēki satikās, lai veiktu darījumu.

“Viena persona pārdeva mobilo tālruni. Vēlējās par to saņemt 300 eiro. Darījums notika. Pēc tā veikšanas pārdevējs konstatēja, ka viņam samaksāts ar sešām viltotām 50 eiro banknotēm,” stāsta Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa.

Policija 23. martā atrada vainīgos - 2003. gadā dzimušo sievieti un 1999. gadā dzimušu vīrieti. Pie viņa atrastas vairākas viltotas naudas banknotes.

“Kopumā pie viņa izņemti 48 gabali 20 eiro banknotes, un 40 gabali 50 eiro banknotes,” norāda Kalniņa.

Vai viltotā nauda ievesta vai ražota tepat, vai abos gadījumos iesaistītie ir pazīstami, skaidros izmeklēšana.

Policijā skaidro, ka kopumā Latvijā šobrīd izteikta problemātika saistībā ar viltotām naudas zīmēm nav vērojama. Lielākoties viltota nauda tiek neapzināti ievesta no ārvalstīm. Pēdējo reizi viltotas naudas ražotne Latvijā tika atklāta 2014. gadā.

Viltoto naudu noziedznieki mēdz tirgot internetā, sūta pa pastu. Latvijā visbiežāk pieķer šādus nelegālos sūtījumus no Holandes. Naudu vispār aizliegts sūtīt pa pastu, bet par viltojumiem draud kriminālatbildība. Sūtījumus kontrolē muita, ja pieķer  –  izmeklēšanu pārņem policija.

Latvijā pērn konstatēta 931 viltota naudaszīme, kas ir par 12% mazāk nekā 2019.gadā. Visvairāk viltotās naudas Latvijā konstatēja 2017. gadā.

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.