Valdībai kļuvis bail no sabiedrības?
Lai gan pēdējā laikā valdības darba vērtējums varētu būt uzlabojies un šķita, ka tā strādā saliedētāk, tomēr pagājušajā nedēļā atkal parādījās pretrunīgi signāli par valsts turpmāko ceļu: vienlaikus runāja gan par ierobežojumu mīkstināšanu, gan par pretēju virzienu - pilnīgu lokdaunu. Šādi pretrunīgi vēstījumi mulsināja sabiedrību. Iespējams, vainojamas politiķu bailes runāt skaidru valodu.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka kopumā valdība darbu vērtē pozitīvi, ņemot vērā, ka ar Covid-19 pandēmiju saistītā situācija ir sarežģīta un neparasta. Iepriekš piedzīvotas dažādas krīzes situācijas, kad politiķi nevarēja savstarpēji vienoties par kādu pozīciju. Bet pēdējā laikā šķita, ka valdība vairāk strādā kā saliedēta komanda.
Atkal pretrunīgi signāli
Vienlaikus viņa norādīja, ka pagājušajā nedēļā pēkšņi atkal no valdības nāca pretrunīgi signāli. No vienas puses teica, ka tūlīt visi veikali atsāks strādāt, viss notiks un dzīve gandrīz atgriezīsies sen aizmirstajās parastajās sliedēs.
Bet no otras puses runāja, ka būs trešais Covid-19 vilnis un varbūt pilnīgs lokdauns.
Tad sabiedrība un eksperti nevarēja saprast, kurā virzienā valsts dodas.
Ļaudis samulsa neizpratnē par tālāko ceļu. Turklāt pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja izplatīja video, ka vēl nedaudz jāpaciešas.
"Man liekas, ka pagājušā nedēļā drusku iezīmējas ar atkal tādiem ļoti pretrunīgiem vēstījumiem. Nevarēja saprast, kas notiks: vai mēs taisām vaļā vai tomēr ciet," politoloģe teica un piebilda, ka parādījās arī informācija no citām Eiropas valstīm, kas ierobežojumus pastiprināja.
"Vēstījumi nebija savstarpēji saskaņoti. Likās, ka bišķiņ iestājās pagājušajā nedēļā haoss, jo nebija saprotams, kur mēs ejam. Tāpēc pagājušā nedēļa atkal bija drusku sliktāka no publiskās komunikācijas viedokļa," Metla-Rozentāle vērtēja, piebilstot, ka kopumā šī pandēmijas situācija ir tik neparasta, ka neviens īsti nezina, kā rīkoties.
Viņa arī norādīja, ka ir apstākļi, ko politiķi patlaban nevara ietekmēt, piemēram, vakcīnu piegāžu samazināšana.
Vajadzīgs skaidrs attīstības scenārijs
Politoloģe atzina, ka cilvēki ļoti kritiski vērtē valdības darbu. "Mēs visi esam emocionāli noguruši, un mums visiem gribētos, lai beidzot atnāktu kāds, kurš var šo jautājumu sakārtot divās dienās.
"Ja mēs vērtējam objektīvi, nav jau tas iespējams."
Valdībai vajadzētu piestrādāt pie saliedētības un tā, lai vēstījums būtu vienāds no visu politisko spēku puses, lai nebūtu pretrunu, bet gan skaidrs attīstības scenārijs. "Lai būtu zināmi precīzi spēles noteikumi."
Cilvēkiem būtu labi zināt, kam ir jānotiek un kādai jābūt saslimstībai, lai ierobežojumus mīkstinātu vai tieši pretēji - pastiprinātu.
Var sākties nekontrolējams process
Arī Metlai-Rozentālei pēc pagājušās nedēļas netapa skaidrs, kurā virzienā valsts dodas. Vērtējot katra ministra darbību atsevišķi, bija sapratne, bet kopumā trūka skaidrības par valdības un valsts turpmāko virzienu.
"Nav skaidra vēstījuma. No sērijas "dzīvosim - redzēsim"."
Pirmdienas rītā veselības aprūpes speciālisti norādījuši, ka saslimšanas rādītāji kāpuši, kas var liecināt, ka mums pamazām tuvojas trešā viļņa tendences.
"Man ir tāda sajūta, ka cilvēkus arvien grūtāk ir piespiest ievērot ierobežojumus, jo mēs tiešām esam fiziski un emocionāli noguruši no ierobežojumiem. Man liekas, ka zināmā mērā valdība šobrīd skaidru valodu runāt jau sāk baidīties, jo viņi jūt, ka, ja viņi pateiks, ka pagaidām nekas labāks nebūs, izskatās, ka sekos trešais vilnis, tad vienkārši vienā brīdī cilvēki var sākt masveidīgi nepakļauties dažādiem ierobežojumiem un tas var palikt gandrīz nekontrolējams process. Līdz ar to varbūt tās ir tādas bailes, kā sabiedrību nenovest līdz kaut kādai galēji kritiskai situācijai."
Iespējams, vēl kāds laiks stingrā režīmā
Viņa vērsa uzmanību, ka dažādas cilvēku grupas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no valsts, un patlaban vairs nav iespējami citi pozitīvi finansiālie stimuli.
Tāpēc šķiet, ka brīžiem valdība mēģina nepateikt, ka diez vai tik drīz būs labi, varbūt, ka vēl kāds mēnesis mums noteikti būs jādzīvo šādā stingrā režīmā.
"Ja to pateiks tā ļoti atklāti, tad cilvēku emocionālais stāvoklis var vēl vairāk pasliktināties. Līdz ar to zināmā mērā, man šķiet, ka politiskā elite baidās šobrīd atklāti runāt. Protams, ka tas rada vēl lielāku samulsumu."
Metla-Rozentāle atgādināja, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) pirms tam bija ļoti kareivīgs savā nostājā un vienmēr runāja, ka atbalsta stingro līniju, bet pēkšņi pagājušajā nedēļā viņš teica, ka visu varētu taisīt vaļā.
Kāpēc premjers pēkšņi mainījis uzskatus?
Objektīvie saslimstības rādītāji pagājušajā nedēļā nebija būtiski labāki nekā iepriekš, tāpēc cilvēkiem varēja rasties jautājumi, kāpēc pēkšņi premjers mainījis uzskatus un kam tagad ticēt.
"Ja jau tagad pēkšņi pie tiem pašiem cipariem Kariņš saka, ka arī var sākt visu atvērt, tad kāpēc pirms tam nevarēja? Tad jau sanāk, ka arī pirms tam nebija pamata ierobežojumiem! " politoloģe teica un uzsvēra, ka neviennozīmīgie signāli rada apjukumu.
Arvien mazāk baidās satikties cits ar citu
Speciāliste pieļāva, ka pretrunīgie vēstījumi varētu būt saistīti ar politiķu bailēm, kas notiks, ja ļaudīm skaidri paziņos par vēl stingrākiem ierobežojumiem. Kopumā cilvēki ir noguruši no ierobežojumiem un arvien mazāk baidās satikties cits ar citu. Piemēram, iepriekš ļaudis uzmanījās, lai veikalā turētos pa gabalu no otra, bet tagad vairums daudz neprotestē, ja kāds pienāk tuvāk.
Arī sabiedriskās vietās pulcējas arvien vairāk ļaužu. Piemēram, Jūrmalā, Jomas ielā, brīvdienās izskatījās pēc masveida demonstrācijas. Arī Centra sporta kvartālā ir ļoti daudz dažāda vecuma bērnu, Metla-Rozentāle teica, paužot neizpratni, kāpēc šādas vietas netiek kontrolētas.
Vienojas par kritērijiem lokdaunam epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā
Jauns.lv jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā valdība pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.
Ministru prezidents pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.
Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji
Tāpat Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.
Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems šonedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.
"Ņemot vērā izglītību kā vienu no valdības prioritātēm un bērnu psihoemocionālo veselību, panākta konceptuāla vienošanās pašvaldībās ar zemāku saslimstību atsākt klātienē daļu izglītības procesa," savu lēmumu pamato valdība.
Ministru kabinets konceptuāli vienojās pēc Lieldienām izbeigt ārkārtējo situāciju. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izbeigšanu Ministru kabinets plāno pieņemt pēc iespējas tuvāk 6.aprīlim, lai rūpīgi novērtētu aktuālāko informāciju par epidemioloģisko situāciju.
