VIDEO: kā Starptautisko teātra dienu pandēmijas laikā sagaida Nacionālajā teātrī un Operā
foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Latvijas Nacionālā teātra ēka
Kultūra

VIDEO: kā Starptautisko teātra dienu pandēmijas laikā sagaida Nacionālajā teātrī un Operā

Jauns.lv

27. martā tiek atzīmēta Starptautiskā teātra diena. Covid-19 pandēmija šogad paģēr atzīmēt citādāk – no vīrusa drošākā un digitālā vidē. Bet kā īsti šo laiku pārdzīvojis Latvijas Nacionālais teātris? Un kā darbu spēj turpināt Latvijas Nacionālā opera un balets?

VIDEO: kā Starptautisko teātra dienu pandēmijas la...

Māksliniekiem pandēmijas laiks bijis izaicinājumu bagāts. Attālināti mēģinājumi, video zvani tiešsaistē un izrāžu pieskaņošana digitālajam laikmetam. Ienākumi krasi sarukuši kā Latvijas Nacionālajā teātrī, tā arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Tirgojot biļetes uz tiešsaistes izrādēm, mākslas radītājiem nav iespējams iegūt tādus ienākumus, kā pirms pandēmijas.

Lavijas Nacionālā teātra mārketinga, sabiedrisko attiecību un pārdošanas nodaļas vadītāja Lolita Grāvīte norāda, ka, par spīti ierobežojumiem un izaicinājumiem, darbs nav apstājies. Taču, kamēr daudzi aktieri nav noslogoti, citi, kuri turpina iestudēt, nezina, vai izrāde, pie kuras strādā, nonāks līdz skatītājiem. "Tās tiek nodotas, taču nav "iespēlētas", aktieriem tās nav asinīs", atzīst Grāvīte.

Latvijas Nacionālā teātra ēkā darba duna jūtama pastarpināti. Gaiteņi un kases ir tukši, bet daži mēģinājumi, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus notiek. Tikmēr, runājot par teātra pieskaņošanos digitālajam laikmetam, Grāvīte atzīmē, ka teātra mājaslapā piedāvātās digitālās izrādes skatītājus neuzrunā tik ļoti, jo teātris ir māksla, kas jābauda klātienē. Tomēr, Latvijas Nacionālais teātris skatītājiem piedāvā ne tikai kādreizējās izrādes video formātā, bet iestudē un filmē jaunas, koncentrējoties tieši uz izrādes pasniegšanu šādā formā. Izmantots pat drons un 360 grādu kameras.

Arī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā neviens nesnauž. Daudzās zālēs tikt nav iespējams, jo tur notiek mēģinājumi un jāievēro pulcēšanās ierobežojumi. Tikmēr baletdejotāji trenējas un iestudē maskās, kas, kā norāda baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, ir fizisks pārbaudījums. Slodze baletdejotājiem ir milzīga arī bez šīm maskām. Bet, tām esot uz sejas, fiziskais pārbaudījums kļūstot lielāks.

"Pa šo laiku ir izdarīts liels darbs, iestudēti vairāki baleti un darbs turpinās pie citiem. Iestudēta arī Elzas Leimanes veidotā performance “Solo? Repeat!”, kas tapusi speciāli digitālai videi. Veidojot šāda veida izrādi, kas paredzēta vien rādīšanai ekrānā, pieejai jābūt pilnīgi citai. Cita veida darba process, nianses un detaļas, kas atšķiras no izrādes iestudēšanas, lai rādītu klātienē", stāsta Leimanis.

Viņš īpaši atzīmē, ka jāpateicas Kultūras ministrijai, kas nodrošinājusi, lai profesionālā māksla neapstātos un spētu turpināt strādāt. Novērtējams arī Valsts Kultūrkapitālfonda atbalsts, kas palīdzējis darbus turpināt.

Kamēr mākslinieki darbu pie izrādēm turpina, bet skatītāji kļūst arvien "izslāpušāki" pēc mākslas, abu šo iestāžu pārstāvji norāda, ka nākotni nav iespējams paredzēt, var tikai spekulēt. Bet uz jautājumu - kā iztēlojas darba atsākšanu ar klātienes skatītājiem, pārstāvji ir vienisprātis, ka tas būtu iespējams ar "zaļo pasu" ieviešanu. Līdz ar to, esot jāgaida un jācer, ka vakcinācijas tempi paātrināsies un ātrāk būs iespējams atgriezties normālā darba ritmā.