Bijusī VID vadītāja par skandalozo tvītu: neviens paraksts uz līguma nevarētu būt lieks
Daudzie paraksti un saskaņošanas valsts pārvaldes iestādēs ir vajadzīgas, lai kļūdu gadījumā saprastu - kurā posmā un konkrēti kurš to pieļāvis, turklāt elektroniskais paraksts līgumu saskaņošanas un vīzēšanas procesu diži nebūtu paātrinājis - dokuments tāpat būtu jāvērtē, taču elektroniskais paraksts fiziski prasa ilgāku laiku, nekā ar roku uzlikts paraksts. Tā sarunā ar portālu Kasjauns.lv atzīst bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone.
Viņa, lūgta komentēt skandalozo attēlu, kuru sociālajā tīklā "Twitter" publicēja nu jau bijušais "Latvijas Pasta" Iekšējās drošības dienesta vadītājs Ivars Čivčišs, sacīja, ka viņas rīcībā nav pietiekamas informācijas, taču tikai paraksti un zīmogs, viņasprāt, gluži nebūtu saucami par sensitīvu informāciju, jo valsts iestāžu darbinieku vārdi nav noslēpums. Bijusī VID vadītāja vienlaikus gan nepiekrīt publiski izskanējušam pārmetumam par bezjēdzīgo birokrātiju iestādē.
Viņa uzsver - lai arī nezina šī līguma saturu, tomēr pieļauj, ka neviens paraksts uz dokumentiem nevarētu būt lieks, jo līgumus vīzē dažādu VID struktūrvienību vadītāji, ar savu parakstu apliecinot, ka dokumentā viss ir korekti.
„Katras struktūrvienības darbinieks ir specializējies noteiktā jomā. Piemēram, visus līgumus vērtē konkrēts jurists un viņa vadītājs (četru acu princips), un noteikti to struktūrvienību inspektors un viņa vadītājs, kurš reāli pildīs no VID puses uzņemtās saistības. Un tas var būt dažādās kombinācijās. Šis process kļūdainu dokumentu sastādīšanas gadījumos palīdzētu saprast - kurā posmā tā ir pieļauta,” saka Pētersone.
Vienlaikus viņa uzsver, ka VID nepārtraukti pilnveido savu darbu un arī cenšas šo saskaņošanas procesu īsināt.
Vaicāta, kāda būtu viņas kā valsts iestādes vadītājas rīcība, atklājot, ka par iekšējo drošību atbildīgais vadošais darbinieks sociālajā tīklā publicējis ar saviem darba pienākumiem saistītu attēlu, Pētersone norādīja, ka, visticamāk, tiktu uzsākta dienesta pārbaude, lai izvērtētu apstākļus un noskaidrotu, vai ir konstatēts pārkāpums. Pārbaudes rezultātā, ja tiktu konstatēts pārkāpums, tiktu lemts par izdarītā pārkāpuma nopietnību un disciplinārlietas uzsākšanu. Augstākais disciplinārlietas sods, kā zināms, ir atbrīvošana no amata, taču vieglāku pārkāpumu gadījumos tiek izteikta, piemēram, piezīme vai rājiens.
Disciplinārsodu nav bijis
Darbu zaudējušais Čivčišs sarunā ar portālu Kasjauns.lv atklāj, ka līdz šim viņam disciplinārsodu deviņu gadu laikā "Latvijas Pastā" nav bijis. Viņš saka, ka darba devējs viņam piedāvāja vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, abas puses esot padiskutējušas par dažiem punktiem, un tas arī viss - deviņu gadu kalpošana iestādei bija galā.
Čivčišs, kuram šajās dienās pievērsta liela sabiedrības un mediju uzmanība, turpina tvītot tviterī, sakot - daudzi viņam teica, ka šo fotogrāfiju būtu labāk varējis publicēt no anonīma konta vai vienkārši nosūtīt kādam ziņu portālam, taču "to varētu kāds cits, ne es," viņš saka.
No viņa publiskajiem izteikumiem tā vien šķiet, ka šī posma noslēgšanos savā dzīvē Ivars uztver viegli, ar veselīga humora devu. Viņš raksta: "Iegāju VID EDS citur iesniegt darba grāmatiņu. Viss normāli. Neizlēca paziņojums: "Ak, Tu!" :)" Ivars arī saka, ka savu bijušo darba vietu negrasās apliet ar dubļiem, jo tur ir fantastiski darbaspējīgi kolēģi un arī vadība esot kompetenta.
Ar Čivčišu vienojušies "maksimāli korekti"
Pēc skandalozā tvīta, kas rezultējās Čivčiša atlaišanā, publisku komentāru ar sabiedrisko attiecību daļas starpniecību sniedza arī viņa bijušais darba devējs, sakot, ka darba attiecības ar ciņu pārtrauktas uz abpusējas vienošanās pamata.
"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns otrdienas rītā norādīja: "Neviens šajā situācijā nav ieguvējs - ne uzņēmums, ne darbinieks, un neviens no lēmumiem nevarēja būt ar pozitīvām sekām. Nereaģējot tiktu devalvēts drošības dienesta statuss un pārējo viņa kolēģu darbs, kam neatkarīgi no jebkāda dokumenta satura ir jāievēro konfidencialitāte. Otrā gadījumā runa ir par pilsonisko stāju un publisko reakciju. Tāpēc maksimāli korekti vienojāmies ar darbinieku, un tā bija abpusēja vienošanās, nevis vienpersonisks lēmums," saka vadītājs.
Šāds abpusēji pieņemtais lēmums bija saistīts ar darbinieka nespēju pildīt konkrēto ieņemamo amatu, kurš ietvēra virkni ierobežojumu un konfidencialitātes prasību, ņemot vērā arī sensitīvas informācijas esamību viņa kā drošības dienesta darbinieka rīcībā, paskaidroja "Pasta" sabiedrisko attiecību daļā.
Neizpratnē it kā bijuši arī darbinieki
Tāpat uzņēmums vēstī, ka par Ivara Čivčiša pašdarbību neizpratnē esot bijuši arī citi kolēģi. "Pagājušajā nedēļā rakstītais tvīts nebija noslēpums "Latvijas Pasta" darbiniekiem, kas to rādīja cits citam un uzdeva pamatotu jautājumu, kā tas var būt, ka drošības dienesta vadītājs, neatkarīgi no dokumenta satura, kopē un publicē jebkādu darbā iegūtu informāciju, ņemot vērā viņa pieeju vairāk nekā 4000 "Latvijas Pasta" darbinieku personas datiem," portālu Kasjauns.lv informēja Gundega Vārpa, ārējo komunikāciju daļas vadītāja.
Uzņēmumā arīdzan uzsver, ka darbinieks skandalozo tvītu veicis darba laikā kā privātpersona: "Tvīts ir ierakstīts darba laikā - 9.decembrī pl. 11:59". Ironiski, - tieši minūtīti pirms Čivčiša kunga pusdienu pārtraukuma sākuma. Jāpiezīmē, ka viņa tiešajos darba pienākumos neietilpa informācijas drošības uzraudzīšana.
Šī rīcība nav savienojama ar darba specifiku
Bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs norādīja, ka Čivčiša rīcība nebija ētiska. Pumpurs savulaik vadījis arī "SEB bankas" drošības daļu. Viņš saka, ka no korporatīvās kultūras un ētikas aspektiem šāda rīcība nav vērtējama kā normāla. "Cilvēks, kas strādā tādā nozarē, saprot, kā tiek aizsargāta informācija un cik sensitīvi ir tie jautājumi. Ņemot vērā uzņēmuma reputāciju, es domāju, ka vajadzēja divreiz padomāt pirms šādi rīkoties," uzsvēra Pumpurs.
Pumpura vērtējumā, kā privātpersona Čivčišs to varētu darīt, bet tas nav savienojams ar viņa darba specifiku, proti, Čivčišs tomēr vadīja Iekšējās drošības dienestu. Pumpurs atgādināja, ka Latvijas Pasts ir valstij piederoša iestāde, kur vadošiem darbiniekiem ir pielaide klasificētai informācijai, tāpēc "viņi nav nezinīši no kaut kādas privātbodītes" un darba specifiku saprot līdz detaļām.
Līguma tēmu televīzijā atklāj pati VID vadītāja
Ivars saka, ka sensitīvo informāciju vienmēr esot sargājis. "Arī šajā gadījumā neesmu izpaudis ne to, par ko ir līgums, ne ko citu, izņemot līguma (tobrīd - nenoslēgta) rekvizītu daļu. Muļķīgu darba organizāciju valsts iestādē es neuzskatu par sensitīviem datiem. Pārspīlēta un slimīga reakcija uz patiesībā maznozīmīgu tvītu," sarunā ar Kasjauns.lv stāsta atlaistais darbinieks.
Cita starpā viņš piemin, ka to, par ko ir bijis līgums, publiski šorīt LNT "900 sekundēs" izpaudusi pati Valsts ieņēmumu dienesta priekšniece, viesojoties TV studijā. Tas bijis saistīts ar muitas lietām. Jāatzīmē, ka šī ir, šķiet, vēl viena izgāšanās, jo par līgumu nu runājusi Ilze Cīrule, nevis sensitīvo datu it kā izpaudējs Čivčišs. Viņš vien pastāsta, ka tas nav bijis līgums no speciālās lietvedības: "Tas bija tik maznozīmīgs līgums, ka faktiski varēja arī nebūt," saka Ivars.
Latvijas Snoudens?
Īsi pēc tam, kad Čivčiša tvīts izraisīja rezonansi, viņš pats to dzēsa. Tikmēr attēls jau bija sācis savu atsevišķu dzīvi, un tā publiskotāju pat nosauca par "Latvijas Edvardu Snoudenu", proti, Čivčišs ar vienu ierakstu parādījis, kāda bezjēdzība notiek VID iekšienē 21.gadsmitā - desmitiem parakstu un štampu, faktiski neviena atbildīgā, papīrs pa iestādi ceļo desmit dienas. Visi šie cilvēki saņem algas no nodokļu maksātāju naudas.
Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks bija viens no tiem, kurš Ivara Čivčiša tvītu retvītoja, ļaujot tam sasniegt vēl lielāku auditoriju. Viņam par notikušo ir šāds viedoklis:
"Ivars ir mans sens sociālo tīklu paziņa. Labam humoram saknes bieži vien aug ļoti sāpīgās un drūmās sabiedrības problēmās. Elegants humors ir veids, kā izgaismot nepilnību un likt pašam nonākt pie slēdziena. Vairums cilvēku būtu vienkārši iemetuši to fotogrāfiju kopā ar ķengām "birokrātija smacē valsti, ierēdņi resnē par nodokļu naudu" vai ko līdzīgu. Šis bija viegls tvīts un elegants humors. Mani drīzāk interesē jautājums, tieši kādu ļaunumu šis Ivara vēstījums nodarījis sabiedrībai? Kopumā varbūt tas ir labs notikums Ivara dzīvē. Man šķiet, ka ar šādu domāšanas veidu, humora izjūtu un brīvības alkām viņam jābūt savā biznesā, nevis jāliec muguriņa valsts iestādē,” uzskata Stendzenieks.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Čīka; Twitter; no personīgā arhīva