Sandra Kalniete: Sibīrija palīdz ieraudzīt lietas to patiesajā samērā
Šogad aprit 72 gadi kopš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sākās masu deportācijas akcija "Krasta banga", kas bija viena no lielākajām pēckara laika deportācijām PSRS un lielākā izsūtīšana Baltijā, kad mūža nometinājumā uz Sibīriju aizveda 95 tūkstošus cilvēku.
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete vēstulē Eiropas Parlamenta prezidentam Dāvidam Sasoli atgādina, ka šī nozieguma pret cilvēci – 1949. gada 25. martā padomju režīma īstenotās masu deportācijas – upuri lielākoties bija vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes un bērni, jo nacistu un padomju agresijas dēļ daļa vīriešu bija gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā un tam sekojošās pretošanās cīņās, daļa – jau bija izsūtīta uz Gulaga nometnēm vai, glābjot savu dzīvību, bija devušies trimdā. Pirms iekāpšanas lopu vagonos, daudzi izsūtītie pēdējo reizi pieskārās savai dzimtajai zemei, jo daļai bija lemts iet bojā ceļā uz Sibīriju vai piespiedu nometinājuma vietās.
Pieminot šo traģisko notikumu mūsu kopīgajā Eiropas vēsturē un godinot deportēto cilvēku piemiņu, Sandra Kalniete publicējusi pārdomas par grūtībām, kuras šobrīd piedzīvojam pandēmijas laikā.
"1949. gada 25. martā mans tēvs Aivars un vecmāmiņa Milda tika izsūtīti uz Sibīriju. Šajā dienā tikai no Latvijas vien izsūtīja 42 125 cilvēkus. Mans tēvs un vecmāmiņa izsūtījumā pavadīja 8 gadus. Mana mamma Ligita, kuru kopā ar 15 424 cilvēkiem izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, izturēja 17 gadus," raksta S. Kalniete.
"Šis ir otrais 25.marts kopš mana tēva došanās pie manas mammas mūžībā. Šo viņa izsūtīšanas dienu katru gadu atzīmējām īpaši. Tāpat kā 14.jūniju, kas pārcirta manas mammiņas pusaudzes sapņus. Ikreiz, kad pandēmijas smagums un nogurušo cilvēku dusmas spiež mani pie zemes, sev saku: "Kaunies, tavi vecāki izturēja Sibīriju, aukstumu, badu, pazemojumus, reģistrāciju čekas kantorī, aizliegumu atstāt sādžu. Kas gan ir mājsēde pašas labiekārtotajā dzīvoklī, maskas un slēgti veikali pret tavu vecāku Sibīrijas sadragāto jaunību." Un tas man palīdz lietas ieraudzīt to patiesajā samērā un saņemties. Mani vecāki atgriezās Latvijā un – visbrīnumainākais – neļāva sarūgtinājumam par piedzīvoto netaisnību un necilvēcību sagandēt sevi. Viņi bija gaiši cilvēki," pārdomās dalās deputāte.
Godinot ģimenes piemiņu, Sandra Kalniete savas dzimtas likteni izsūtījumā aprakstījusi grāmatā "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos". Tas ir dokumentāls stāsts par autores vecāku un vecvecāku – Dreifeldu un Kalniešu ģimenes locekļu traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijas gulaga nometnēs un nometinājumā. Šo ļoti personīgo stāstu par tēva un mātes necilvēcīgajām ciešanām Sibīrijā deputāte veiksmīgi ir sasaistījusi ar svarīgākajiem tā laika Eiropas vēstures un politikas notikumiem, pārliecinoši atklājot, kā nekontrolētas varas gaiteņos pieņemtie lēmumi sakropļo veselu tautu dzīvi uz paaudžu paaudzēm.
Grāmata "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu mūsdienu literatūras darbiem, kas izdots 15 valodās – tas līdz šim iznācis franču, čehu, itāļu, vācu, zviedru, flāmu, angļu, somu, albāņu, arābu, japāņu, krievu, poļu, spāņu un tamilu valodās, bet kā e-grāmata pieejama spāņu valodā. Rudenī grāmata tiks izdota vēl vienā tulkojumā – tā nāks klajā ungāru valodā.
Raksts sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā
