Vai Miera ielas nama jaunā īpašniece slēpjas no īrniekiem, lai radītu parādu un izliktu uz ielas?
"Mēs, divi seniori, dzīvojam denacionalizētas mājas dzīvoklī ar padomju laika līgumu, kurš ir uz mūsu dēla vārda. Visu laiku par dzīvokli un ūdeni maksājām uz saimnieka bankas kontu, bet no 2020. gada jūnija to vairs nevarējām izdarīt, jo konts izrādījās slēgts. Zvanījām saimniekam, kurš paziņoja, ka vairs nav īpašnieks un nedrīkst izpaust datus par jauno mājas īpašnieku. Vēlāk izdevās noskaidrot, ka tā ir viņa meita, ar kuru mums neizdodas sazināties. Mans dēls atvēra īres depozītkontu un par to ierakstītā vēstulē paziņoja iepriekšējam saimniekam un Īres valdei. Tagad jau piecus mēnešus par dzīvokli maksājam uz depozītkontu. Cik ilgi tas tā varētu turpināties, un kādas varētu būt sekas? Esam neziņā par mūsu turpmāko dzīvi?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Arnolds no Miera ielas Rīgā.
Padomju laika beztermiņa īres līgums ir noslēgts uz Arnolda dēla Aināra vārda. Piecstāvu īres nams Miera ielā 71, pretī Pokrova kapiem, ir celts vēl pirmās brīvvalsts laikā, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Piecas paaudzes
“Mammas vecāmamma, kura dzimusi 1890. gadā, kopā ar savu vīru šo dzīvokli īrēja kopš 1935. gada, kad māja tika uzcelta. Te ir piedzimusi mana māte un gājusi skolā Mēness ielā, kur tagad atrodas Franču licejs. Tagad vecāki ir cienījamā vecumā, kopā nodzīvojuši vairāk nekā piecdesmit gadus un nosvinējuši zelta kāzas. Arī es esmu uzaudzis šajā dzīvoklī, šeit ir piedzimis mans dēls. Te ir dzīvojušas mūsu dzimtas piecas paaudzes!” par dzimtas vēsturi stāsta Ainārs.
Kad līdz ar padomju okupāciju namu nacionalizēja, īrnieki turpināja dzīvot šajā namā. Deviņdesmitajos gados, kad sākās denacionalizācija, bijušo īpašnieku mantinieks Aivars Ošs atjaunoja īpašuma tiesības uz šo namu.
“Mums ar Aivaru Ošu bija labas attiecības. Viņš vēl šaubījās, vai atjaunot īpašuma tiesības. Es teicu – ņem to māju! Atteikties vienmēr varēsi,” atceras Ainārs.
Vecie līgumi ir spēkā
Ainārs strādā par cita nama pārvaldnieku, viņš ir mācījies četrus gadus, iegūstot šim darbam vajadzīgo izglītību, un zina likumus. Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka padomju laikā noslēgtie beztermiņa īres līgumi joprojām ir spēkā.
“Mēs esam palikuši vienīgie ar beztermiņa īres līgumu. Pārējos saimniekam izdevās pierunāt noslēgt līgumu uz vienu vai diviem gadiem, daļa veco īrnieku te vairs nedzīvo,” stāsta Ainārs.
Namīpašnieks vēlētos saņemt lielāku īres maksu, taču likums aizstāv īrniekus. Agrāk īpašnieks izrakstīja īres kvītis, bet nu jau pāris gadus to nav darījis.
“Mēs paši rēķinājām maksājumu kopsummu. Par īri maksājām divus eiro par kvadrātmetru. Gribējām likt ūdens skaitītājus, un Ministru kabineta noteikumi prasa to obligāti darīt, taču namīpašnieks neļāva. Tāpēc par ūdeni maksājam, rēķinot desmit kubikmetrus katram cilvēkam, kaut gan patērējam krietni mazāk. Maksu par apkuri rēķinām, izmantojot vidējos Rīgas siltuma datus, kas ir publiski pieejami,” skaidro Ainārs. Naudu pārskaitīja uz namīpašnieka kontu, viņam nebija iebildumu.
Tomēr namīpašnieks cenšas īrnieku ģimeni ierobežot. “Senāk vecāmamma kopa pagalmu, bija izveidojusi puķu dobes. Tagad tās ir likvidētas. Vasarā gribējām uzlikt puķu kasti uz palodzes, bet īpašnieks to aizliedza. Viņš mums ir aizliedzis mājas pagalmā likt automašīnu, tāpēc, kad iebraucu pagalmā, par katru reizi rēķinam pieskaitīju vienu eiro,” turpina Ainārs.
“Īpašnieks brīnījās, kāpēc tāda neapaļa summa. Nu kā, tajā mēnesī vedu vecākiem produktus, trīs reizes iebraucu pagalmā, par katru reizi pierēķināju vienu eiro.”
Īpašniecei nevajag 1000 eiro
Kad vasarā īpašnieka konts izrādījās slēgts, uz īrnieku jautājumiem Aivars Ošs atbildējis, ka tagad mājai ir jauns īpašnieks un ziņas par viņu nedrīkstot izpaust.
Tomēr zemesgrāmatas dati ir publiski pieejami par maksu, ikviens var pasūtīt zemesgrāmatas nodalījuma norakstu par jebkuru īpašumu. Nodalījuma norakstā redzam, ka nams Miera ielā 71 kopš jūnija pieder Aivara Oša meitai Vinetai Reitmanei, ar kuru viņš noslēdzis uztura līgumu.
Ainārs uzrakstīja vēstuli Ošam, lūdzot sniegt ziņas par Reitmanes deklarēto dzīvesvietu, lai varētu ar viņu sazināties, taču atbildi nesaņēma. Juristi viņam ieteica atvērt īres maksas depozītkontu, ko viņš arī izdarīja un katru mēnesi ieskaitīja naudu šajā kontā.
Vēlāk internetā Aināram izdevās atrast Vinetas Reitmanes tālruņa numuru. “Piezvanīju pirms Ziemassvētkiem. Viņa bija pārsteigta. Teicu, ka depozītkontā ir iekrājušies vairāk nekā 1000 eiro par dzīvokļa īri un es gribētu šo naudu ieskaitīt viņas kontā, taču atbildi nesaņēmu,” atceras Ainārs. Īrnieks gribēja gada nogalē nokārtot visus maksājumus, taču izrādījās, ka namīpašniecei šis tūkstotis nav vajadzīgs...
Namīpašniece vēlas jaunu līgumu
Arī "Likuma un Taisnības" saruna ar namīpašnieci Vinetu Reitmani beidzās bez pozitīva rezultāta. Reitmane bija sašutusi, kāpēc žurnāls jaucas viņas privātajā dzīvē, nācās paskaidrot, ka telpu izīrēšana ir uzņēmējdarbība, nevis privātā dzīve.
“Es ar viņiem netaisos sazināties!” Reitmane atbild uz lūgumu paziņot īrniekam viņas bankas konta numuru. “Lai viņi man raksta ierakstītu vēstuli!” Uz kādu adresi? “Neuzskatu par nepieciešamu jums kaut ko skaidrot!” atcērt namīpašniece.
Reitmane uzskata, ka Aināra maksātā īres maksa divi eiro par platības kvadrātmetru ir ļoti maza, viņa grib vairāk un ir ar mieru īres līgumu slēgt tikai uz vienu gadu.
Taču pēc likuma īrniekiem jauns līgums nav jāslēdz. Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantā rakstīts, ka, gadījumā ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Tātad Aināra padomju laikā noslēgtais beztermiņa īres līgums joprojām ir spēkā. Iepriekšējais īpašnieks, Reitmanes tēvs, izrakstīja Aināram īres kvītis, un jaunajai saimniecei Ainārs grib maksāt to pašu summu. Tās ir izveidojušās īres tiesiskās attiecības.
“Varētu maksāt arī nedaudz vairāk, taču mēs gribētu ilgtermiņa īres līgumu, nevis līgumu uz vienu gadu, kā vēlas namīpašniece,” skaidro Ainārs. “Ja maniem vecākiem nāksies izvākties no mājas, kur viņi nodzīvojuši visu mūžu, tas būs liels pārdzīvojums.”
Pretenzijas par kaķi
Īrnieki ar akurāti un inteliģenti, taču namīpašniece tik un tā ir neapmierināta. Reitmane metas stāstīt par citiem Aināra ģimenes īpašumiem, nākas atgādināt, ka tā savukārt ir īrnieku privātā dzīve, kas uz viņu neattiecas.
“Viņi tur dzīvniekus!” Reitmanei ir vēl viens iebildums. Kādus dzīvniekus? Kaķus! Cik kaķu? “Nezinu, es tajā dzīvoklī neesmu bijusi!”
“Un kā jūs zināt, ka tur dzīvo kaķi?” jautā žurnāliste. “Viņi sēž uz palodzes!” atbild Reitmane. “Jā, vecākiem ir viens kaķis,” smaidot piekrīt Ainārs.
Situācija kļūst komiska, izrādās, namīpašniecei atrodas laiks, lai vērotu īrnieku kaķus, taču nav vēlēšanās sazināties ar īrniekiem.
Grib mākslīgi izveidot parādu?
Kāpēc namīpašniece slēpjas? Likumā "Par dzīvojamo telpu īri" rakstīts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, var izbeigt tikai šādos gadījumos:
- Īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā dzīvojamo telpu vai māju; izmanto dzīvojamo telpu mērķiem kādiem tā nav paredzēta; citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.
- Īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja tos izmantot.
- Īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē.
Tāpēc šajā situācijā namīpašniece, iespējams, ir ieinteresēta, lai īrniekam izveidotos mākslīgi radīts parāds.
Rīgas pilsētas Īres valdē skaidro, ka īrnieka uzdevums ir pierādīt savu godprātību. Vēstuli vai iesniegumu namīpašniecei var nosūtīt ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) starpniecību. Īres maksas depozītkontu var atvērt pie notāra, taču tas ir dārgs pakalpojums. Arī Aināra atvērtais depozītkonts var kalpot par pierādījumu viņa godprātībai attiecībā uz īres maksājumu veikšanu.
Jāsūta vēstule ar PMLP starpniecību
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārsūtīs vēstuli jebkurai personai, ja ir zināms tās vārds, uzvārds un personas kods. Namīpašnieka personas kods atrodams zemesgrāmatas nodalījuma norakstā.
Kā rīkoties? Pa pastu nosūta iesniegumu PMLP un pievieno vēstuli, lūdzot to nosūtīt konkrētai personai, šajā gadījumā – namīpašniecei. PMLP to ierakstītā vēstulē nosūtīs uz namīpašnieces deklarētās dzīvesvietas adresi. PMLP pakalpojums maksā 7,50 eiro, un vēl 1,44 eiro jāmaksā par pasta pakalpojumiem (vai nedaudz vairāk, ja sūtījuma svars pārsniedz 20 gramus). Savā iesniegumā PMLP jānorāda sava e-pasta adrese, uz kuru PMLP jums nosūtīs rēķinu.
Ja PMLP nosūtīsiet ierakstītu vēstuli, jums būs pasta čeks, kas kalpos par pierādījumu. Vēstuli var nosūtīt arī elektroniski, izmantojot portālu latvija.lv. Tad PMLP atsūtīs uz jūsu e-pasta adresi rēķinu, jūsu vēstuli izdrukās un ierakstītā vēstulē nosūtīs uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi.
Iesniegums namīpašniecei
Iesniegums namīpašniecei var vēlāk noderēt par pierādījumu tiesā. Lūk, paraugs, visi dati ir izdomāti.
Dacei Kalniņai, personas kods ...
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Cerību ielā 101, īpašniecei
Dzīvokļa Cerību ielā 101–11, Rīgā, LV-1011
īrnieka Jāņa Podiņa, tālrunis ..., janis…@gmail.com
iesniegums.
Par maksu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem
2021. gada 13. janvārī
Atbilstoši zemesgrāmatas datiem Jūs kopš 2020. gada 15. jūlija esat daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Cerību ielā 101, īpašniece.
Līdz šai dienai Jūs neesat man izsniegusi rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem, neesat norādījusi savu bankas konta numuru, uz kuru jāpārskaita īres maksa. Jūs neesat man paziņojusi savas dzīvesvietas adresi, lai es varētu īres maksu Jums samaksāt Pasta norēķinu sistēmā vai ar pasta pārvedumu.
2020. gada 22. decembrī man ar Jums notika telefona saruna, kurā es Jums lūdzu nosūtīt man rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem, paziņot savus bankas rekvizītus vai dzīvesvietas adresi. Uz visām šīm prasībām Jūs atbildējāt ar atteikumu.
Lai pildītu savu īrnieka pienākumu, kas noteikts likumā Par dzīvojamo telpu īri, es bankā esmu atvēris depozītkontu, kurā katru mēnesi ieskaitu maksu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Depozītkontā ir uzkrājušies 1053 eiro, kurus esmu gatavs Jums samaksāt jebkurā brīdī, pretī saņemot maksājuma dokumentu.
Es un mana ģimene šo dzīvokli īrē kopš 1984. gada 12. janvāra, man ir beztermiņa īres līgums, kas Jums kā mājas īpašniecei ir saistošs atbilstoši likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. pantam Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā, kurā rakstīts: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.”
Ar cieņu
Jānis Podiņš
Uzziņas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes adrese: Čiekurkalna 1. līnija, 1. korpuss 3, Rīga, LV-1026. Tālrunis 67209400.
Konsultācijas īrniekiem un namīpašniekiem sniedz Rīgas pilsētas Īres valde. Adrese: Raiņa bulvāris 23, Rīga, LV-1050. Uz konsultācijām iepriekš jāpierakstās pa tālruni 67012095. Dažas dienas pirms konsultācijas dokumentus vēlams atsūtīt elektroniski uz e-pasta adresi vi@riga.lv.
