Nemaksātājus varēs ātrāk un vieglāk izlikt "uz ielas", līgumus slēgs tikai uz noteiktu laiku
Maijā spēkā stāsies jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kas būtiski mainīs izīrētāju un īrnieku attiecības. Praktiski nekas nemainīsies tiem, kuri līdz šim godprātīgi pildījuši visus līguma nosacījumus. Savukārt īrniekus, kuri nemaksā par īri vai atsakās atstāt dzīvokli pēc īres līguma notecēšanas, varēs ātrāk un vieglāk izlikt no dzīvokļiem. Tiks regulēta arī pieļaujamā īres maksa un līguma termiņš.
Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums aizstās iepriekš 1993. gadā pieņemto likumu. Turpmāk vairs nebūs beztermiņa īres līgumu, tos īrnieks ar izīrētāju varēs noslēgt tikai uz terminētu (noteiktu) laiku. Noteikts, ka īrniekam un viņa ģimenes locekļiem izīrētajā dzīvoklī nedrīkstēs liegt deklarēt savu dzīvesvietu, kā arī varēs īres līgumu reģistrēt Zemesgrāmatā, lai pēc tam, ja rodas konflikti tiesā par īres līguma noteikumu izpildi, būtu likumisks pamats pieņemt vienu vai otru nolēmumu.
Tāpat namsaimniekam būs vieglāk no dzīvokļa izlikt īres nemaksātāju vai līguma pārkāpējus. Ja agrāk tiesāšanās varēja ilgt pat vairākus gadus, tad tagad lēmumu par īres līguma noteikumu neievērotāja izlikšanu no dzīvokļa varēs pieņemt pusgada laikā. Tāpat tiks konkretizēts īres drošības naudas apjoms un iespējas celt īres maksu. Par galvenajām izmaiņām, kas tagad būs jāņem vērā, slēdzot īres līgumu, Jauns.lv pastāstīja uzņēmuma “Latvijas Namsaimnieks” mārketinga projektu vadītāja Kristina Bišofa:
1. Terminēts īres līgums
Jaunais likums izbeidz beztermiņa īres līgumu pastāvēšanu, jo paredz, ka dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma nosacījumiem īres līguma termiņu nevarēs grozīt. Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu vai ir pagarinājis iepriekšējo.
2. Īres maksas grozīšana
Jaunajā likumā noteikts, ka īres maksu varēs grozīt tikai tad, ja līgumā būs paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība, piemēram, sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas celšana un tamlīdzīgi.
3. Drošības nauda
Likumā noteikts drošības maksas lielums, ko var prasīt no īrnieka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, – tas nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksu.
4. Īrnieka tiesības deklarēt savu dzīvesvietu
Izīrētājs nedrīkst liegt īrniekam viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu dzīvesvietu.
5. Īrnieka ģimenes locekļu tiesības
Jaunais likums skar arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – viņi vairs neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi.
Īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes loceklim, kas dzīvo šajā telpā, triju mēnešu laikā ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, izņemot īres līguma termiņu, kuru nosaka ne ilgāku par desmit gadiem.
6. Īres līguma izbeigšana
Arī turpmāk īrniekam būs tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamo telpu īres līguma, par to brīdinot izīrētāju mēnesi iepriekš. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.
7. Īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā
Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 35. pants noteic, ka īres tiesības var nostiprināt Zemesgrāmatā. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu Zemesgrāmatā.
Dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumam jaunais Dzīvojamo telpu īres likums neko nemaina, ja apsaimniekotājs nenodarbojas ar dzīvojamo telpu izīrēšanu. Savukārt, ja dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmums nodarbojas arī ar dzīvojamo telpu izīrēšanu, tad tam ir jāņem vērā jaunā likuma nosacījumi".
* * *
Tātad, šis likums attiecas tikai uz tiem, kuri noslēguši īres līgumus ar namsaimniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem, nevis uz tiem, kuri dzīvo savos privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu namos.
Piecpadsmit gadu “pārejas periods”
Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par jaunajiem īres noteikumiem, tad strīdu izšķirs tiesa, nosakot līguma termiņu, taču ne ilgāku kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Tāpat jāņem vērā, ka, mainoties nama vai dzīvokļa īpašniekam, agrākā noslēgtie īres līgumi būs spēkā arī jaunajam īpašniekam.
Ja īrnieks būs pārkāpis noteikumus vai pēc līguma termiņa beigām atsacīsies atbrīvot izīrēto dzīvokli, viņu ar tiesas lēmumu varēs izlikt bez pārsūdzības tiesībām, kas tagad pāris gadu vietā aizņems pusgadu.
Šis likums īpaši attiecas uz tiem apmēram 1500 īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajos namos ar beztermiņa īres līgumiem vēl kopš padomju laikiem – tas ir vismaz 30 gadus. Tomēr viņu aizsardzībai tiesa vēl līdz 2036. gadam var noteikt, ka šie līgumi ir spēkā. Domājams, ka 45 gadus pēc PSRS sabrukuma īrnieki, kuri aizņems dzīvokļus ar šādiem līgumiem, varētu būt saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Ņemot vērā arī to, ka denacionalizēto māju īrnieki pakāpeniski atbrīvo savus vecos dzīvokļus. Valsts budžetā paredzēti 2 784 151 eiro kompensāciju izmaksai par to, ka viņi sev atrod citu dzīvesvietu (iznāk, ka vidēji vienai mājsaimniecībai tie ir 18 500 eiro).
Ja ievēro likumus - nav jāsatraucas
Kādas denacionalizētas mājas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, īpašnieks Uldis Kārkliņš par jauno īres kārtību Jauns.lv teica: “Ar jauno likumu tā īsti vēl neesmu iepazinies, bet domāju, ka tas mani neko daudz neietekmēs. Jau tagad slēdzu līgumus, ievērojot visus noteikumus, maksāju visus nodokļus un neliedzu izīrētājiem deklarēt savu dzīvesvietu, savlaicīgi norēķinos ar apsaimniekotājiem un tā tālāk…
Nav manā mājā vairs palicis neviens īrnieks, kas tajā dzīvotu ar beztermiņa līgumu kopš padomju laika. Bija gan viena kundzīte, kura jau pirms desmit gadiem aizgāja mūžībā. Viņai tad arī kā pensionārei neliku maksāt lielāku īres maksu, palīdzēju saimniecības lietās. Uzskatu, ka tik tiešām veicu sociālās funkcijas, jo ienākumus no viņas dzīvokļa izīrēšanas neguvu, bet varēju to atļauties – nākt pretī sirmgalvei.
Parasti līgumus ar īrniekiem slēdzu uz vienu gadu, ar tiesībām tos pagarināt, ja tiek ievēroti visi nosacījumi un maksāta īre. Domāju, ka man nebūs problēmu tā arī turpināt. Tajā, ka īres līgumus turpmāk varēs reģistrēt Zemesgrāmata, nesaskatu nekādas problēmas, jo līgums taču ir terminēts, un nekādas papildu izmaksas tas neprasīs.”
Savukārt pensionāre Dzidra Ūdrīte, kura denacionalizētā namā Rīgā, Brīvības ielā, ar tā saucamo beztermiņa līguma dzīvo jau kopš padomju laikiem Jauns.lv teica: “Dzīvoju šeit kopš padomju laikiem, kad valsts man šajā ēkā piešķīra dzīvokli. Mainījās valsts iekārta, uzradās jaunais īpašnieks, es paliku šeit dzīvot. Vienīgi no divistabu dzīvokļa pārgāju uz blakus – vienistabas dzīvokli. Grūti jau man ar savu pensiju ir nomaksāt īri par dzīvokli pašā Rīgas centrā, bet palīdz bērni.
Pati jau arī kaut ko domāju. Esmu iestājusies rindā gan uz pašvaldības dzīvokli, gan uz kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem. Domāju, ka drīz problēma atrisināsies, rindā jau esmu ar kādu 30. kārtas numuru”.
