Čaka ielas velojoslu eksperiments izgāzies? 1382 auto pret 19 velosipēdistiem
Jaunās Rīgas domes ģeniālā ideja velojoslu izveide Alaksandara Čaka ielā, pēc visa spriežot, ir izgāzusies. Rīta un vakara stundās, kad ielā ir vislielākie sastrēgumi, stundas laikā vidēji aizbrauc vairāk nekā 1000 automašīnu un labi ja pārdesmit riteņbraucēju katrā virzienā. Turklāt automobilistu varētu būt vairāk, jo tagad daudzi “pīķa stundās” izvairās braukt pa Čaka tur ierīkoto velojoslu dēļ.
Piemēram, trešdien, 17. martā vislielākais auto un velo sablīvējums Čaka ielā krustojumā ar Matīsa ielu bija no pulksten četriem līdz pieciem pēcpusdienā, kad abos virzienos pa to aizbrauca 1382 auto un tikai 19 velosipēdisti. Tas nozīmē, ka labi ja ik pēc piecām minūtēm vienā virzienā aizjoņo kāds riteņbraucējs, kuram atvēlēta vesela josla, pa kuru varētu braukt auto, liecina Satiksmes departamenta analīze, ko 22. martā paredzēts prezentēt Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejā.
Tajā par pagaidu velojoslām Aleksandra Čaka ielā posmā no Elizabetes līdz Ērgļu ielai teikts:
“Iedzīvotāju vidū 1/3 aptaujāto atbalsta velojoslu izveidi A. Čaka ielā, kamēr 2/3 ir drīzāk pret. Gan aptauju dati, gan sociālo mediju novērojumi apstiprina, ka velojoslu izveidi vairāk atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri. Viskritiskāk pret pagaidu velojoslu izveidi izturas Purvciema iedzīvotāji (72% ir drīzāk pret). Viņi pamatā izmantoto sabiedrisko transportu (40%) vai privāto auto (46%). Čaka ielas un tuvējo ielu uzņēmēji un tirgotāji pret pagaidu velojoslu izveidi ir kritiskāki nekā iedzīvotāji kopumā. Gan iedzīvotāji (61%), gan uzņēmēji (58%) ir pozitīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi citviet pilsētā, sliecoties piekrist apgalvojumam, ka tās ir nepieciešamas, bet ne A. Čaka ielā”.
Vairākuma negatīvo nostāju pret velojoslām gan mēģināts skaidrot ar kovidkrīzi: “Rezultātu kontekstā daļēji jāņem vērā arī Covid-19 konteksts, jo socioloģiski kopējais sabiedrības noskaņojums pret jebkuru tēmu var būt negatīvāks/kritiskāks nekā tas būtu normālos apstākļos”.
Kā plusi velojoslām minēts: “Uzlabota Aleksandra Čaka ielas caurlaides spēja visiem satiksmes dalībniekiem, kuri pārvietojas taisnvirzienā (šai sakarā gan jāpiebilst, ka šai pašā prezentācijā arī teikts, ka “pīķa stundās” sabiedriskais transports, kurš arī “pārvietojas taisnvirzienā”, ir kavējies pat vairāk nekā par 11 minūtēm – red.); iespējama sastrēgumu samazināšanās uz Aleksandra Čaka ielas”. Mīnusu gan ir vairāk: “Satiksmes plūsmu palielināšanās piegulošajās ielās, radot papildus sastrēgumus; sabiedriskā transporta kavējumi citās ielās; iespējama kopējā satiksmes drošības pasliktināšanās, pamatojoties no palielinātās intensitātes (Kr. Barona, Tērbatas, Avotu u.c.); trokšņu līmeņa paaugstināšanās bruģētajās ielās”.
Čaka ielā strādājošie uzņēmēji uzsver: “Darbiniekiem, piegādātājiem un klientiem apgrūtināta piekļūšana ar automašīnām; velosipēdisti nav mūsu uzņēmuma mērķa auditorija; neredzam nekādu ieguvumu no šāda satiksmes risinājuma; klientu un darbinieku sūdzības par lēnu sabiedrisko transportu; autovadītāji izvēlas braukt pa citām ielām, tātad – potenciālie klienti mūs neredz”.
Kopumā 68% uzņēmēju ir negatīvi noskaņoti pret velojoslām. 24% gan tās atbalsta, jo ir “drošāka un patīkamāka pārvietošanās gājējiem un velosipēdistiem, vairāk gājēju/velosipēdistu – vairāk potenciālo klientu, samazinās autotransporta radītais troksnis, vibrācijas, putekļi u.c., uzlabojas ielas kopējas mikroklimats, kļūst patīkamāk uzturēties”. Tādējādi uzņēmēju vidū ir pat lielāks velojoslu noliedzēju skaits nekā iedzīvotāju vidē.
