Psihiatrs: pandēmijas laikā palielinās pusaudžu skaits, kas slimnīcā nonāk neatliekamā kārtā
foto: unsplash.com
Foto ilustratīva nozīme.
Sabiedrība

Psihiatrs: pandēmijas laikā palielinās pusaudžu skaits, kas slimnīcā nonāk neatliekamā kārtā

Jauns.lv

Pēdējā gada laikā pieaug to pacientu skaits, kas psihiskās veselības dēļ neatliekamā kārtā nonāk slimnīcā. Tāpat palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kas meklē palīdzību, Latvijas Televīzijas raidījumam "Šodienas jautājums" atklāja psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

Psihiatrs: pandēmijas laikā palielinās pusaudžu sk...

Viņš norādīja, ka gan pašai pandēmijai, gan ierobežojumiem ir sekas uz mentālo veselību. "Mums ir pieejami dati gan par bērniem, gan par pieaugušajiem. Diemžēl pieaug ar stresu saistīti traucējumi. Respektīvi, palielinās depresiju un trauksmes gadījumu skaits," atklāja Bezborodovs.

Skaidrojot, vai iezīmējas kādi būtiskāki riska faktori, kurus tas var skart vairāk, psihiatrs akcentēja divus faktorus. "Ja iepriekš ir bijušas problēmas ar garastāvokli, depresiju, tad ir daudz lielāks risks, ka šobrīd tas varētu saasināties. "

Kā otru faktoru viņš minēja vidi ģimenē - gan finansiālo, gan emocionālo. "Pandēmija aktualizē sabiedrības nevienlīdzību. Tie bērni un jaunieši, kas atrodas vidē, kur resursi, finanses un atbalsts ģimenē ir pietiekošs, tad viņi panes šo situāciju labāk. Sliktākā situācijā nonāk tie pusaudži, kur šie faktori nav pietiekoši. Ja iepriekš šie bērni un jaunieši varēja gūt atbalstu ārpusē no draugiem, skolā vai interešu pulciņos, tad tagad tā vairs nav. "

Lai negrautu bērnu un jauniešu psihisko veselību, Bezborodovs aicina vecākus vispirms padomāt pašiem par sevi. "Ja vecākam nav laba pašsajūta un veselība, tad viņam būs grūti palīdzēt. Svarīgi ir atpazīt, kad ir grūtības. Reaģēt uz signāliem, ko bērns dod. Reizēm arī jaunieši paši prasa palīdzību. Uz tādu signālu noteikti ir jāreaģē. Ja ir būtiski mainījusies bērna funkcionēšana, salīdzinot ar to, kāds viņš ir bijis iepriekš, ja viņš nespēj tikt galā ar kaut kādām darbībām, tad ir nepieciešama palīdzība."

Viņš akcentē nepieciešamību paust bērnam, ka vecāks ir gatavs uzklausīt, kad jaunietis būs gatavs runāt. "Pusaudži ne vienmēr grib uzreiz stāstīt, kā viņi jūtas, bet ir jāzina, ka vecāks būs gatavs uzklausīt, ja pusaudzis būs gatavs runāt. "

Psihiatrs norāda, ka pusaudžu vecums vispār ir sarežģīts ne tikai pandēmijas laikā. Šajā vecumā pieaug dažāda veida riski, tostarp psihisko traucējumu riski, kuriem ir jāpievērš uzmanību.