Ja Putins uzbruktu Latvijai, tā būtu viņa režīma pašnāvība. Eksperts komentē izteikumus, ka Putins var domāt par hibrīdkaru Baltijā
Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdomātu sākt hibrīdkaru vai konvencionālu uzbrukumu Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, tā būtu Putina režīma pašnāvība. Tā uzskata Latvijas politologs un drošības eksperts Andis Kudors, komentējot ASV sociologa, politikas zinātnieka Leona Ārona izteikumus, ka pašreizējā situācijā Putins var domāt par hibrīdoperāciju Baltijas valstīs.
"Ja Putins uzbruktu Baltijas valstīm, notikumu ķēde aizietu līdz tam, ka Putina režīms kādā brīdī pārstātu pastāvēt. Vai viņi ir tik izmisuši, ka grib pašlikvidēties? Es neredzu neko tādu pat pie visām viņu grūtībām.
Kopš 2014.gada Latvijas mājasdarbi ir izdarīti. Gan pašu spēki un aizsardzības spējas Baltijas valstīs ir stiprinātas, gan mums ir NATO spēku klātbūtne. Turklāt NATO ir konkrēti plāni, ko darīt jau pirmajās stundās, ja kaut kas tāds notiek," Kudors teica.
Putinam vajadzīga avantūra
Vienlaikus politologs piekrita, ka Putinam patlaban ir sevišķi izaicinoša situācija saistībā ar viņa reputācijas kritumu. "Varētu prognozēt, ka viņam vajag kaut kādu avantūru, lai sabiedrības uzmanību novērstu gan no viņa pils Krievijas dienvidos, gan opozicionāra Alekseja Navaļnija indēšanas. Turklāt šoruden Krievijā ir Valsts domes vēlēšanas.
Ņemot vērā, kā tiek veidota Krievijas politika un kā tiek uzturēti Putina popularitātes reitingi, tad var prasīties kāda avantūra."
Kudors nepiekrita ASV eksperta teiktajam, ka Putins Baltijā varētu veikt īsu, uzvarošu karu. "Tā ir neiedziļināšanās situācijā, sevišķi tajā, kādi procesi ir notikuši Baltijas valstīs un NATO kopumā kopš 2014.gada, kad notika nelikumīgā Krimas aneksija. Notikuši trīs NATO samiti, kuros lemtais radikāli izmainīja to, kas var notikt, ja Krievija mēģinātu izaicināt NATO un Baltijas valstis."
Svarīgais NATO 5.pants
Viņš norādīja, ka 2014.gadā notika NATO samits Velsā, kur analizēja arī hibrīddraudus. Valstis vienojās, ka NATO 5.paragrāfu, kas nosaka: uzbrukums vienai valstij, ir uzbrukums visām NATO valstīm, var iedarbināt arī hibrīdkara apstākļos.
NATO 5.paragrāfu iedarbinātu arī tad, ja kāds uzbruktu Baltijas valstīm, nepiesakot oficiālu karu, bet slēpjoties aiz it kā vietējo mugurām, izmantojot mafiju, uzpirkšanu, informācijas karu un visas pārējās asimetriskās metodes, kas ir hibrīdkara sastāvdaļas.
NATO karavīri Baltijā un Polijā
Kudors arī minēja NATO samitu 2016.gadā Varšavā, kur lēma par NATO paplašinātās kaujas grupas izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Tagad Igaunijā ir NATO karavīri Lielbritānijas vadībā, Latvijā - Kanādas vadībā, Lietuvā - Vācijas vadībā, bet Polijā - ASV vadībā.
Pusdienlaiks Ādažu militārajā bāzē
No padomju laikiem daļā sabiedrības varētu būt nostiprinājies uzskats, ka dienējošs karavīrs ēd ļoti pieticīgi. Taču Ādažu militārās bāzes apjomīgā ...
"Šis ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kāpēc Krievijai mūsdienu situācijā ir ārkārtīgi riskanti uzsākt Baltijas valstīs jebko - gan konvencionālo karu, gan hibrīdoperācijas. Te ir NATO spēki. Ir tik daudz reižu no NATO vadības pārstāvjiem un NATO dalībvalstu pārstāvjiem doti signāli, ka Baltijas valstīs nekas tamlīdzīgs nevar iziet cauri."
Viņš uzsvēra, ka NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs ir atturoša - NATO spēki šeit atrodas ar mērķi, lai atturētu Krieviju no jebkādām avantūrām: gan konvencionāliem uzbrukumiem, gan hibrīdkara.
Latvija ir gatava karot jau pirmajās stundās
ASV eksperts Baltijas valstu situāciju salīdzināja ar Ukrainas apstākļiem. Bet Kudors uzskata, ka Baltijā patlaban ir pilnīgi cita situācija nekā Ukrainā 2013., 2014.gadā. Toreiz Ukrainas armija nebija gatava karot, kamēr nemobilizējās privātās struktūras – bataljoni, kuru kareivjiem ir augsta motivācija aizstāvēt Ukrainu.
"Latvijā nav tāda situācija. Latvijas karavīri ir gatavi karot jau pirmajās stundās. Apņēmība karot šeit ir nesalīdzināmi augstāka nekā bija Ukrainas regulārajos spēkos īsi pirms Krievijas invāzijas (gan slēptās, gan atklātās) Krimā un Donbasā."
Pierobežas karavīri var sākt cīnīties ātrāk
Viņš arī vērsa uzmanību, ka Latvijā, lai nepieļautu 1940.gada notikumus, ir mainīta likumdošana. Ir ļauts dot pavēli jau zemāka ranga komandieriem, nevis gaidīt pavēles no Rīgas. Pat, ja nebūtu sakaru ar Rīgu, karavīri un zemessargi pierobežā jau tāpat karotu pirmajās stundās.
Turklāt, ja tā būtuhibrīdkara operācija, mūsu karavīri un zemessargi ātri atpazītu, kas ir vietējie iedzīvotāji, bet kas - uzbrucēji.
"Ukrainas gadījumā bija nepieciešama nepretošanās vismaz kādu laiku, kad teritorija bija sagrābta. Latvijā tas nav iespējams. Pat sabiedrotie iesaistītos jau pirmajās stundās. Situācijas nav salīdzināmas."
ASV politologs: Putins var domāt par hibrīdoperāciju Baltijas valstīs
Pašreizējā situācija Krievijā daudzējādā ziņā atgādina 2013.gadu, un prezidents Vladimirs Putins sava reitinga celšanai atkal var domāt par "mazu uzvaru nesošu karu", žurnālā "PoliticoMagazine" publicētā komentārā izteicies sociologs, politikas zinātnieks un Amerikas Uzņēmējdarbības institūta profesors Leons Ārons.
Šajā nolūkā Putins varot noorganizēt hibrīdoperāciju Baltijas valstīs, kur dzīvo daudz etnisko krievu, spriedis Ārons. "Mēs sliecamies atkārtot to, kas darbojies. Politologi to sauc par "atkarības ceļu"," raksta profesors.
Viņaprāt, nonākot situācijā, kas politiskajā un ekonomiskajā ziņā, iespējams, ir pat spiedīgāka nekā 2012. un 2013.gadā, un izplēnot tā dēvētajam "Krimas konsensam", Putins var ķerties pie tā paša, kas tam labi paveicies pagātnē - pie īsa uzvaru nesoša kara, brīdina Ārons.
Viņš atgādina, ka visaugstāko reitingu - 88% - Putins sasniedza 2008.gada septembrī pēc piecas dienas ilgā kara ar Gruziju.
Putina vēlme kļūt par prezidentu uz mūžu
Starp faktoriem, kas Kremļa saimnieku var pamudināt uz tādu rīcību, politologs min Putina vēmi kļūt par "prezidentu uz mūžu", kamēr Krievija piedzīvo ekonomisko stagnāciju, pandēmiju un masu protestus, kas sekoja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanai.
Pēc Ārona domām, Putins var izšķirties par uzbrukumu kādai no kaimiņvalstīm. Viņš norāda, ka pie Gruzijas, Moldovas un Ukrainas robežām jau tagad ir izvietots Krievijas karaspēks, ka Baltkrievija jau tā "formāli ir savienotā valsts" un ka Kazahstānā dzīvo 3,5 miljoni krievu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Krievijas kaimiņvalstī, izņemot Ukrainu. Turklāt Kazahstānā etniskie krievi ir koncentrēti pierobežas rajonos ar Krieviju.
Taču šīs valstis, pēc Ārona domām, gluži neatbilstot "Putina ambīcijām". Tā vietā Krievija varētu īstenot Krimas okupācijai līdzīgu hibrīdoperāciju kādā no Baltijas valstīm. Visticamākie mērķi, pēc Ārona domām, esot Igaunijas Austrumviruapriņķis, kur 74% iedzīvotāju ir etniskie krievi, un apriņķa lielākā pilsēta Narva, kur etnisko krievu īpatsvars ir 83%, vai arī Latgale, kur etnisko krievu īpatsvars ir 36%, un Daugavpils, kur etniskie krievi ir 48% no iedzīvotājiem.
Profesors norāda, ka saskaņā ar ASV ģenerāļa Džona Nikolsona aplēsēm NATO vajadzīgas 90 dienas, lai pārsviestu savus spēkus uz Baltijas valstīm, kamēr operācija Krimā prasījusi Krievijai tikai aptuveni trīs nedēļas.
