"Es tomēr palieku savā dzīvoklī!" - pensionāre, kurai grasījās atņemt dzīvokli Jūrmalā, neslēpj prieku

Minētie grozījumi steidzamības kārtā pieņemti pēc Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) iniciatīvas, kurš ir pārliecināts, ka nedrīkstēja kavēties: “Pieaicinātie eksperti, tajā skaitā Tieslietu ministrijas pārstāvji, gribēja vēl kādas pāris nedēļas diskutēt. Toties Saeima lēma vienbalsīgi, visi 94 klātesošie deputāti nobalsoja par.”

Vienā lietā 11 dzīvokļu

"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka krāpnieku dēļ dzīvokli varēja zaudēt mākslinieks Aivars Vilipsons. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs pēc Valsts policijas vecākās inspektores Gunas Zeltiņas ierosinājuma jau bija nolēmis atsavināt to valsts labā.

Viltoto testamentu lietā kopumā figurē 11 īpašumu. Kas tagad notiks ar šiem dzīvokļiem, kurus nopirkuši labticīgie ieguvēji? "Vilipsons ir iesniedzis sūdzību apgabaltiesā. Tā var lietu skatīt no jauna un pieņemt lēmumu, vadoties no jaunajām likuma normām," "Kas Jauns Avīzei" skaidro Andrejs Judins.

Vidzemes priekšpilsētas tiesai 17. februārī vajadzēja skatīt lietu par vēl viena dzīvokļa atsavināšanu valsts labā. Bija nozīmētas tiesas sēdes par vēl triju dzīvokļu atņemšanu labticīgajiem ieguvējiem, taču tās atcēla. Vēl vairākiem dzīvokļiem policijas vecākā inspektore ir uzlikusi arestu.

Dzīvokļus nevarēs atsavināt

"Tiesa tagad vairs nevarēs atsavināt šos dzīvokļus, kurus ir nopirkuši labticīgie ieguvēji, kuri nav iesaistīti nekādās krāpšanas shēmās," norāda Judins.

Taču arī pirms šo grozījumu pieņemšanas Kriminālprocesa likuma 361. pants paredzēja, ka arestu var uzlikt naudai, kas iegūta, pārdodot noziedzīgi iegūtu mantu, šajā gadījumā – dzīvokļus. Arestu varēja uzlikt krāpnieku īpašumiem. Kāpēc policijas vecākās inspektores Inga Šalajeva un Guna Zeltiņa likuma bardzību nevērsa pret krāpniekiem? Kāpēc pret godīgiem cilvēkiem policija un tiesa izturas kā pret noziedzniekiem?

"Tā ir mehāniska likuma izpratne," uzskata Judins. "Šajā lietā par cietušo ir atzīta valsts, kaut gan valstij šie dzīvokļi nekad nav piederējuši."

Deputāts turpina rīkoties

Judins 5. martā pieprasījis Tiesu administrācijai sniegt ziņas par visiem gadījumiem, kad tiesa ir lēmusi par īpašumu atsavināšanu labticīgajiem ieguvējiem valsts labā: "Gribu apzināt visus šos cilvēkus, jo ne visi spēj aizstāvēt savas tiesības, piesaistīt medijus un runāt TV kameru priekšā. Tad domāsim, ko darīt tālāk. Ja īpašumi jau ir pārdoti, likumā būs jāparedz kompensāciju izmaksa labticīgajiem ieguvējiem. Ja īpašumi ir atsavināti, bet vēl nav pārdoti, tad tie ir jāatdod atpakaļ labticīgajiem ieguvējiem."

Nākamais solis ir lemt, ko darīt, ja īpašums izkrāpts fiziskai personai un vēlāk to likumīgi nopircis labticīgais ieguvējs. Darījumus apstiprina notārs un zemesgrāmatas tiesnesis.

"Ja valsts nespēj garantēt drošumu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, tad likumā ir jāparedz, ka valsts maksā kompensāciju labticīgajiem ieguvējiem," uzskata Judins. 

Kops pirmās īpašnieces kapu  

"Noskaņojums ir fantastisks! Es tomēr palieku savā dzīvoklī!" prieku par pieņemtajiem likuma grozījumiem pauž Ināra Galeja, kura 2014. gadā nopirka vienistabas mājokli Jūrmalā, bet vēlāk atklājās, ka pārdevēji bija krāpnieki, kuri dzīvokli bija ieguvuši, viltojot testamentu.

Galeja arī nolēmusi turpmāk kopt šā dzīvokļa pirmās īpašnieces Veras Tihonovas kapu: "Viņa taču bija vientuļa, bez neviena tuva cilvēka. Aiznesīšu ziediņus, sakopšu kapavietu."

Aivara Vilipsona sieva Indra Vilipsone pagaidām ir noskaņota skeptiskāk un nav droša par labvēlīgu iznākumu: "Apgabaltiesa Vilipsona sūdzību skatīs rakstveida procesā, slēgtā sēdē, kurā nevar piedalīties ne Aivars Vilipsons, ne viņa advokāts."

Ko nolēma Saeimā

Kriminālprocesa likuma 360. pants papildināts ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

Šie grozījumi izsludināti 5. martā ar publikāciju Latvijas Vēstnesī un stājušies spēkā jau 6. martā.