Daugavā nogremdētais padomju lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis
No padomju memoriāla Rīgas ielā Jēkabpilī pazudušais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, pauž Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP), skaidrojot, ka iepriekš publiskajā telpā izskanējusi neprecīza informācija.
Līdz ar to, kā skaidro pārvaldē, uzsāktā kriminālprocesa sasaiste ar Krimināllikuma 229. panta pirmo daļu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu nav pamatota.
"Divdesmitā gadsimta 50. -70. gados, padomju režīma laikā, tika rekonstruēts Krustpils parks. Tas tika pārdēvēts par Padomju armijas parku. 1976.gadā tajā uzcēla memoriālu, nojaucot un pārbūvējot 50. gados uzstādīto piemiņas zīmi ar lielgabalu. Tika saglabāta trīs virsnieku apbedījumu vieta, un, tā kā divi no kritušajiem bija saistīti ar artilēriju, pēc padomju armijas atbildīgo instanču ieskata, kapa un piemiņas zīmē tika iekļauts lielgabala stobrs. Līdz ar to lielgabala stobra atrašanās vieta ir arī neliela 2. Pasaules kara laikā bojā gājušo padomju armijas karavīru kapa vieta - tajā atdusas trīs apbedītie," skaidro NKMP pārstāve Elvita Ruka.
Viņa turpina: "Individuāli atzīmētās virsnieku apbedījumu vietas nav saglabājušās. Domājams, ka kritušie glabāti atsevišķās kapa vietās. Dažādos laika periodos tika izveidots postaments ar dekoratīvām un informatīvām plāksnēm un uz tā novietots lielgabala stobrs bez lafetes. Objekts kā kapa vieta bija ierakstīts Latvijas PSR valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, taču neatkarības laikā kā valsts aizsargāts mākslas vai vēstures piemineklis nav apstiprināts - statusa nav ne kapa vietai, ne kapa piemineklim ar lielgabala stobru. Tomēr tas atrodas "Jēkabpils vēsturiskā centra" pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, tādēļ patvaļīgas darbības nav pieļaujamas ne tikai no morāles, bet arī no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa."
Pēc Latvijas un Krievijas arhīvu materiāliem Krustpils skvērā apbedīti: SZSA 22. armijas artilērijas pavēlnieks gvardes ģenerālmajors Kuprijanovs Sergejs Pētera d. (1899 - 17.08.1944.); SZSA 130. latviešu strēlnieku korpusa štāba gvardes pulkvedis Gazejevs Sahabutdins Galjatdina d. (1896 - 20.08.1944., miris no ievainojumiem Ļaudonas apkaimē, pārapbedīts Krustpils parkā; SZSA 130. latviešu strēlnieku korpusa artilērijas komandieris gvardes pulkvedis Šarikalovs Gavrils Kuprijana d. (1900 - 19.08.1944.).
Atrod iespējamo vainīgo
Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes - lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona, nedēļas sākumā portālam Jauns.lv pavēstīja Valsts policijā.
"Veicot izmeklēšanu, tika noskaidrota iespējamā vainīgā persona, kura atzina veiktās darbības patvaļīgā piemiņas zīmes - lielgabala demontāžā. Tāpat arī likumsargi ir identificējuši traktortehniku, ar kuru tika veikta demontāža, un ir apzināta iespējamā lielgabala atrašanās vieta - Daugavā," norāda likumsargi, neizpaužot personas vārdu.
Sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Kā zināms, šī gada 24.februārī ap pulksten 9.00 Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī tika saņemta informācija, ka Jēkabpilī, Rīgas ielā 205, no piemiņas vietas ir demontēts piemineklis - lielgabals. Policijā par notikušo tika uzsākts kriminālprocess.
Krievijā ierosina kriminālprocesu
Pēc lielgabala pazušanas Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu, bija teikts komitejas paziņojumā.
"Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes nodaļā, kas izmeklē noziegumus, saistītus ar nacisma reabilitāciju un Tēvzemes vēstures falsificēšanu, procesuālās pārbaudes rezultātā ierosināta krimināllieta saistībā ar Krievijas (..) kriminālkodeksā paredzētajām nozieguma pazīmēm - personu grupas veikta bojājumu nodarīšana karavīru apbedījumiem, kā arī pieminekļiem, kas iemūžina to [cilvēku] piemiņu, kas krituši, aizstāvot Tēvzemi un tās intereses Lielā Tēvijas kara periodā," vēsta Krievijas Izmeklēšanas komiteja.
Paziņojumā teikts, ka izmeklēšana uzskata, ka nozieguma motīvs bija ļaundaru negatīvā attieksme pret PSRS darbību Otrā pasaules kara gados un vēlme "ar savu cinisko rīcību" demonstrēt necieņu pret padomju tautas cīņas ar fašismu kopīgo piemiņu un vēsturi.
Tāpat uzsvērts, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja arī turpmāk principiāli reaģēs uz jebkādiem mēģinājumiem "apgānīt to Lielā Tēvijas kara dalībnieku piemiņu, kuri atdevuši savas dzīvības, lai tiktu uzvarēts nacisms", vēstīja aģentūra LETA.
Zina, kur ir piemnieklis
Marta sākumā laikrastā "Neatkatīgā Rīta Avīze" bija publicēta intervija ar Jēkabpils Latviešu biedrības valdes locekli un kādreizējo Krustpils novada domes priekšsēdētāju Gundaru Kalvi, kurš īpaši neslēpa, ka viņam ir zināms, kas notika ar šo pieminekli. Viņš gan neatzina, ka pats personīgi būtu ar savu traktoru vedis to prom, bet sacīja: "Taču es visu zinu. Viss ir zem kontroles".
"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," vēl izteicās Kalve.
