Daugavpilī jāglābj koki no simtgades projekta
Latvijas lielā jubileja jau nosvinēta, bet Daugavpilī tai naudu vēl tērēs – apstiprinot pilsētas budžetu 2021. gadam, rezervēti arī 805 000 eiro Latvijas simtgades piemiņas vietas izveidei Vienības dārzā. Ideja radās jau 2012. gadā, plānotās izmaksas pēdējos gados jūtami pieaugušas, un dendrologi satraucas, ka izcērtamo koku vidū ir retas un vērtīgas sugas.
Ar ideju par Latvijas simtgadei veltītu vides objektu izveidošanu 2012. gadā klajā nāca Daugavpils Latviešu biedrība ar vadītāju Genovefu Barkovsku priekšgalā. Uzrunātas arī citu tautu kultūras biedrības, un saņemts atbalsts, līdzekļu vākšana iecerēta līdzīgi kā Likteņdārzam.
Simt stabuļu ar gaismu
Nolikumā ierakstīts, ka 100 un vairāk eiro ziedotāju vārdus iegravēs bruģakmenī piemiņas zīmes pakājē. Īpaši lielu atsaucību šis aicinājums neguva, 100 eiro ziedotāju bija tikai seši, un kopsummā izdevies savākt aptuveni 3000 eiro.
Ideju konceptuāli atbalstīja arī pilsētas dome, un bija noorganizēts metu konkurss. Pirmais beidzās neveiksmīgi, jo uzvarētājs piemineklis "Saules mūžu Latvijai" izrādījies pārāk dārgs.
Nākamajā konkursā uzvarēja Ivara Mailīša piedāvājums – vides objekts "Saules kalnā". Tas iecerēts kā 100 stabuļu, uz kurām plānots iegravēt simt slavenāko daugavpiliešu vārdus, ko varēs arī izgaismot. Līdzekļi bija iekļauti 2018. gada pilsētas budžetā, taču tos tomēr pārdalīja citām vajadzībām – tolaik vietējā prese rakstīja, ka finansēšanas apjoms nedaudz pārsniedza pusmiljonu eiro.
Plānots cirst 27 kokus
Šobrīd iecerētās piemiņas vietas teritorijā atrodas pilsētnieku iecienīta atpūtas vieta – Vienības dārzs ar bērnu rotaļu laukumu, gājēju celiņiem, apstādījumiem, bet, īstenojot ieceri, plānots izcirst 27 kokus.
Domes pārstāve Līga Korsaka informē, ka jau 2018. gada augustā par koku izciršanas ieceri veikta sabiedriskā apspriešana, taču neviena anketa tā arī nav iesniegta. Projekts ir saskaņots ar Daugavpils būvvaldi. Arī tad bija plānots cirst 27 kokus, taču saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav vajadzīgs, jo šo koku vidū aizsargājamo neesot.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģiona vadītāja Anda Zeize apstiprina, ka pēc lieluma neviens no izcērtamajiem kokiem esoša vai perspektīva dižkoka rādītājiem neatbilst, līdz ar to īpašas atļaujas neesot vajadzīgas.
Sajauktas pat koku sugas
Ņemot vērā vietējo dabas draugu protestus, dome ar lūgumu izvērtēt projektu tomēr vērsusies arī Latvijas Dendrologu biedrībā.
Tā konstatējusi virkni kļūdu un nepilnību, jo sākotnējā izvērtēšanā nav bijis pieaicināts neviens sertificēts dendroloģijas eksperts – sajauktas pat koku sugas. Uz šīm kļūdām tad arī norāda biedrības prezidente Aiva Bojāre un valdes loceklis Pēteris Evarts-Bunders.
"Plānā ar numuriem 3. un 4. ir atzīmētas parastās kļavas, kas patiesībā ir divi lielu izmēru Tatārijas kļavu Acer tataricum eksemplāri, kas šajā skvērā zināmi jau no septiņdesmitajiem gadiem. Šādus ievērojamus izmērus sasnieguši šīs sugas eksemplāri Latgalē nav zināmi un būtu jāatzīst par Daugavpils pilsētas īpaši aizsargājamiem kokiem – dabas pieminekļiem, nevis koku stāvokļa novērtējuma tabulā jāvērtē kā mazvērtīgi,” atzinumā raksta dendrologi.
Ar 8. numuru atzīmētā mazvērtīgā un invazīvā ošlapu kļava patiesība ir izcili vitāla, ļoti ainaviska lauku kļava Acer campestre, turklāt nav informācijas, ka pilsētas sabiedriskajos apstādījumos šī suga vēl kādā vietā būtu sastopama. Par plānā nevērtīgu melnā plūškoka grupu pasludināta villainā irbene Viburnum lantana un baltā grimoņa Swida alba dekoratīva šķirne.
Vēl vairāk – par veiktās dendroloģiskas inventarizācijas kvalitāti liecina arī fakts, ka skvērā iestādīta vēl virkne dekoratīvo krūmu sugu – trīs Mosanas abēlijas Abelia mosanensis – izcili lieli un vitāli krūmi, kas Latgalē arī uzskatami par dendroloģisku retumu.
Dīvaini zemas izmaksas
Dendrologi plānā atklājuši arī kādu punktu, kas licis domāt, ka kāda koka it kā pārstādīšanas vietā tomēr plānota slepena nozāģēšana.
Plānā ar 9. numuru atzīmēta parastā ozola šķirne, kas atzīta par vērtīgu un ko paredzēts pārstādīt. Izvērtējot situāciju uz vietas, konstatēts, ka šeit aug vitāla parastā ozola šķirne "Fastigiata", apkārtmērs ir 30 centimetru, augstums astoņi metri. Neizpratni rada tāmē paredzētā lielā koka pārstādīšanas summa – nieka 27 eiro un 16 centi.
Apzinot izmaksas citās Latvijas pilsētās, jākonstatē, ka kvalitatīva, ar atbilstošu tehniku veikta šādu izmēru viena koka pārstādīšana izmaksā vismaz 4000 līdz 5000 eiro.
Dendrologu slēdzienā arī teikts: "Daugavpils pilsēta Latvijas mērogā neizceļas ar dendroloģiski bagātu, ainaviski pārdomātu un plašu pilsētas centra zaļo zonu, tādēļ šeit jau ierīkotā skvēra pārbūve ir veicama sevišķi pārdomāti."
Eksperti uzskata, ka Vienības skvērs ir nekvalitatīvi un nekompetenti dendroloģiski novērtēts, tāpēc lūdz rekonstrukciju atlikt, apturēt būvatļauju, veģetācijas sezonā veikt pārvērtēšanu, piesaistot sertificētu dendroloģijas ekspertu, un atbilstoši rezultātiem pārplānot vides objekta izveidi vai nepieciešamības gadījumā atrast citu, piemērotāku vietu.
Pagaidām darbi apturēti
Jau šogad Daugavpils dome bija plānojusi sākt pirmās kārtas labiekārtošanas darbus Vienības dārzā – atjaunot un ierīkot jaunus apstādījumus, uzstādīt jaunus soliņus, divriteņu novietnes un puķu kastes. Tomēr pandēmija ieviesa korekcijas, jo jūtami samazinājušies pašvaldību ieņēmumi.
11. februārī domnieki skatīja jautājumu par vēl vienas publiskās apspriešanas rīkošanu simtgades objekta iecerei. Kamēr tā tiks veikta, jebkādi Vienības dārza rekonstrukcijas darbi līdz jūlijam ir apturēti. Tas nozīmē, ka lielie plāni tiks atstāti mantojumā jaunajam pilsētas domes sastāvam pēc pašvaldību vēlēšanām, un ir cerība, ka pilsētas vadītāji iedzīvotāju un dendrologu viedoklī ieklausīsies.
