Iekšlietu ministrs nāk klajā ar striktu viedokli un savu solījumu bēgļu jautājumā
Latvija apņēmusies uzņemt 250 bēgļus, un tas ir vienreizējs projekts. Latvijai nav nekādu saistību piedalīties turpmākajos projektos, "Latvijas Avīzes" diskusijā Strūžānos atzinis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Kā zināms, iepriekš valdībai tika pārmesta nespēja iedzīvotājiem izstāstīt valsts nostāju bēgļu jautājumā un konkrētus rīcības plānus.
Ja tiks izvirzīti jauni bēgļu uzņemšanas projekti, sarunas atkal sāksies no nulles, teica ministrs.
"Mums jāsaprot, ka tie 250, kas Latvijai būs jāuzņem, ir nevis bēgļi, bet gan patvēruma meklētāji. Tas nozīmē to, ka mēs esam uzņēmušies saistības pārvietot no Itālijas un Grieķijas tos cilvēkus, kas meklē patvērumu Latvijā un kuriem mūsu valsts piešķirs vai nepiešķirs bēgļa statusu. Kad persona tiks pārvietota uz Latviju un mēs konstatēsim, ka tai nepienākas bēgļa statuss, cilvēks tiks nogādāts atpakaļ dzimtenē," teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāpārvieto, nevis jāuzņem 250 personas. Viņu vidū noteikti būs cilvēki, kas nav bēgļi, bet meklē labāku dzīvi. "Paskaidrošu, ka bēglis ir persona, kura tiek vajāta savā valstī, kurai pastāv draudi tikt spīdzinātai un nogalinātai reliģiskās, etniskās izcelsmes dēļ vai arī politiskās darbības dēļ," skaidroja Kozlovskis.
Viņš uzskata, ka nedrīkst šķirot, vai bēglis ir musulmanis vai kristietis, bet esot jāsaprot, ka bēglis ir tas, kuram pastāv draudi tikt nogalinātam. "Daudzi satraukušies, ka, lūk, atbrauks viens musulmanis un atvedīs savas piecas sievas un bērnus. Tā nav taisnība, jo saskaņā ar šo projektu bēgļa ģimene skaitās vīrs un sieva, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Brāļi un māsas, un pilngadīgie bērni netiks uzņemti. Vēlreiz gribu apliecināt, ka no šiem 250 nekādi tūkstoši neveidosies," teica ministrs.
Turklāt viņš solīja, ja bēgļu pieplūdums netiks izskausts saknē un turpināsies, Latvija šādos projektos vairs nepiedalīsies. Viņaprāt, šādi projekti ir bezjēdzīgi.
Ministrs diskusijā skaidroja arī to, kā notiks bēgļu uzņemšana. "Tehniski tas notiks tā, ka mēs Itālijai iesniegsim šo patvēruma meklētāju profilu un Itālijai par savu naudu būs jāsūta šurp cilvēki atbilstoši pieprasītajam profilam. Viņus ievietos patvēruma meklētāju centrā "Muceniekos", kur tiks izskatīts, vai viņiem pienākas bēgļa statuss. Tie 250 cilvēki neatbrauks vienā reizē, bet ieradīsies ik pēc trim mēnešiem divu gadu garumā," skaidroja Kozlovskis.
Ja cilvēks, pat ja viņš ir bēglis, apdraud sabiedrisko kārtību un nacionālo drošību, tad bēgļa statusu var atņemt un personu izraidīt no valsts, teica amatpersona.
Tie patvēruma meklētāji, kas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī, jau februārī saņems bēgļa statusu, un katru mēnesi gada garumā viņiem uz kredītkarti tiks pārskaitīti 256 eiro. Plānots, ka par katru patvēruma meklētāju, kas ieradīsies Latvijā, mūsu valsts no Eiropas Komisijas saņems 6000 eiro.
Bēglim pašam būs jāsameklē sev dzīvesvieta un jāspēj izdzīvot ar pieminētajiem 256 eiro. Kad gads būs apritējis, bēglim pārtrauks maksāt pabalstu. Uz jautājumu, kas ar bēgli notiks tālāk, būs jāatbild Iekšlietu ministrijā izveidotās darba grupas ekspertiem, kas pārstāv vairākas ministrijas.
"Persona, kas iegūst bēgļa statusu, var pastāvīgi uzturēties Latvijas valstī un var brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 180 dienas gadā. Es pieļauju, ka būs daļa, kas aizbrauks uz citām valstīm, kur izveidojušās viņu kopienas."
Kā ziņots, valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
