Vai privātpersona var nopirkt vakcīnu pret Covid-19 un sapotēties, apejot valsts rindu?
foto: Zane Bitere/LETA
Sociālajos tīklos sarakstītais un reakcija uz to liek skaidrot - var, vai nevar patstāvīgi sagādāt vakcīnas pret Covid-19?
Sabiedrība

Vai privātpersona var nopirkt vakcīnu pret Covid-19 un sapotēties, apejot valsts rindu?

Jauns.lv

Februāra vidū sociālajos tīklos uz mirkli uzmanību pievērsa kāds anonīms profils, kurā tika apgalvots, ka drīzumā šīs personas darbavietā sāks vakcinēt pret Covid-19, turklāt pirmais būšot valdes priekšsēdētājs. Šķietami nereālistiskais stāsts uz brīdi pievērsa arī veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) un Veselības inspekcijas uzmanību.

Vai privātpersona var nopirkt vakcīnu pret Covid-1...

“Manā darbiņā (ražošanas uzņēmums) piektdien notiks vakcinācija. Tieša kontakta ar “c19” nevienam nav. Pirmais pēc grafika ir valdes priekšsēdētājs,” 16. februārī portālā “Twitter” rakstīja konts “@piparmeetras”.

foto: Ekrānuzņēmums no Twitter

Ņemot vērā to, ka šādi apgalvojumi nu nekādi neiet kopā ar vakcinācijas plānu, kurš jau vairākus mēnešus Latvijā ir sāpīgs temats, ieraksts izraisīja zināmu interesi citos sociālā tīkla lietotājos.

Viens no pirmajiem, kā redzams, interesi apliecināja veselības ministrs, aši vien pieaicinot šai diskusijai arī Veselības inspekcijas oficiālo “Twitter” kontu.

Lai arī stāsts par gatavību imunizēties pret Covid-19 privātā uzņēmumā ārpus valdības organizētā procesa vairāk izskatās pēc viltus ziņām, turpmākā konta “@piparmeetras” uzvedība sarakstē lika saraukt pieri.

“Twitter” konta īpašnieks te paskaidroja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums darbojas farmācijas nozarē, te apsolīja sazināties ar ieinteresēto ministru privāti un tad – aizslēdza pieeju savam kontam tiem, kuri nebija paspējuši “piesekot”, kā arī jaunus sekotājus vairāk neakceptēja.

Anonimitāte mūsdienu sociālajos tīklos gan vienmēr ir nosacīta. Lai arī “@piparmeetras” profilā nav atklāts ne uzņēmuma nosaukums, ne konta īpašnieka vārds, padsmit minūtes pavadot “Google” un “Facebook”, Jauns.lv izdevās noskaidrot personu, kura ievietojusi minēto apgalvojumu par piektdien gaidāmo vakcinēšanos.

Uz Jauns.lv vēstuli un aicinājumu izstāstīt vairāk šī persona neatbildēja.

Veselības inspekcija veic pārbaudes

Aptuveni nedēļas laikā Veselības inspekcija arī esot pārbaudījusi un noskaidrojusi, ka “@piparmeetras” kontā sarakstītais izraisījis pārpratumu. Konkrētajā gadījumā viss tomēr noticis saskaņā ar valstī noteikto prioritāro kārtību, Jauns.lv skaidroja inspekcija.

Tobrīd vēl arī TV3 raidījums “Nekā personīga” apgalvoja, ka esot “neoficiāli zināms”, ka pārbaude notikusi zāļu ražotājā “Grindeks”, kur vakcināciju pret Covid-19 organizējis “Veselības centrs 4”. Potēšana bijusi plānota arī “Olainfarm”, un arī to pārbaudīšot Veselības inspekcija.

Šeit būtiski, ka farmaceiti un profesionāļi, kuri strādā zāļu piegādes ķēdēs saskaņā ar vakcinēšanas plānu, tiek prioritāri vakcinēti kopā ar mediķiem.

Ministrs, komentējot vakcinēšanās procesa jautājumus, pēcāk medijos gan runāja par “dažādām situācijām”, “jocīgiem” gadījumiem un “pārpratumiem”, kas līdz šim bijuši saistībā ar vakcinācijas gaitu.

Taču šāda notikumu attīstība ap vienu ierakstu “Twitter”, gribi negribi, liek uzdot jautājumu par to, kas it kā ir pašsaprotams – vai šobrīd tik tiešām pastāv teorētiska iespēja, neatkarīgi no Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu valdībām vadītā procesa, kā arī plāna, kurš paredz prioritāri vakcinējamās grupas, privāta uzņēmuma ietvaros gan sagādāt Covid-19 vakcīnas, gan veikt kolektīva imunizāciju?

Covid-19 vakcīnas netiks izplatītas komerciāliem nolūkiem

Sākotnēji bija doma vērsties kompetentajās valsts iestādēs, lai saņemtu vienkāršu norādi uz dokumentu, kurā izklāstīts Covid-19 vakcīnu sagādes regulējums ES valstīs, kā arī nepārprotami izskaidrots liegums citām (juridiskām/privātpersonām), iepirkt vakcīnas atsevišķi, ārpus ES vai valstu amatpersonu vadītā procesa.

Veselības ministrijas (VM) pakļautībā esošais Nacionālais veselības dienests (NVD), kurš atbild par vakcīnu iepirkumu, norādīja, ka saistībā ar šiem jautājumiem būtu vērts vērsties Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā, savukārt EK pārstāvniecībā atbildēja, ka šajā gadījumā līdzēt nevarēs, jo par vakcīnu sagādi atbild valstis pašas.

VM paspārnē esošais Vakcinācijas projekta birojs uz šiem, kā arī citiem jautājumiem ilgstoši neatbildēja un neviens no tā pārstāvjiem nebija sazvanāms nedēļas garumā.

Visbeidzot Jauns.lv izdevās sazināties ar VM Komunikācijas nodaļas vadītāju Oskaru Šneideru. VM pārstāvis telefonsarunā paskaidroja, ka šobrīd visas Covid-19 vakcīnas, kuras ir apstiprinātas Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) un ir paredzētas mediķu, kā arī sabiedrības vakcinācijai, visā pasaulē tiek izplatītas vienīgi valsts pasūtījumu ietvaros un netiek izplatītas komerciāliem nolūkiem. “Šīs vakcīnas arī nākotnē neplānojas izplatīt komerciālos nolūkos,” piebilda Šneiders. VM pārstāvis apņēmās noskaidrot, vai ir pieejams dokuments, kurā skaidri norādīts, ka vakcīnas komerciāli neizplata un neizplatīs. Šādu dokumentu Jauns.lv pagaidām nav saņēmis.

Runājot par to, cik reāli ir iepirkt vakcīnas “patstāvīgi”, vēl var atsaukties vien uz Veselības inspekcijas 2. februāra ziņojumu, kurā inspekcija to apgalvo, brīdinot, ka jebkurš mēģinājums tirgot vakcīnas ārpus šiem rāmjiem nozīmē saskarsmi vai nu ar krāpšanu, vai ar viltojumu izplatīšanu, un par to jāziņo inspekcijai.

Kas attiecas uz ES un dalībvalstu vakcīnu sagādes un sadales procesu – līdzšinējos publiski pieejamos VM ziņojumos arī skaidrots, ka process noritējis šādi:

EK vēl pirms pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas EZA ir noslēgusi nolīgumu ar visām ES dalībvalstīm, lai visu dalībvalstu vārdā risinātu sarunas un noslēgtu pirkuma līgumus (“Advanced Purchase Agreement”, APA) ar vakcīnu ražotājiem par vakcīnu iegādi vai tiesībām iegādāties tās pēc nepieciešamības, atbilstoši APA ar ražotājiem.

Kad EK ir noslēgusi līgumu ar kādu no iepriekš minētajiem vakcīnu ražotājiem, ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties APA ar konkrēto vakcīnas ražotāju, izlemšanai dodot piecas darbdienas.

Latvijai, tāpat kā pārējām dalībvalstīm, šajā laika periodā bija jāpieņem lēmums – pievienoties konkrētam APA un iepirkt konkrētās vakcīnas vai nē.