Deputāti tomēr atceļ izsoli, kurā gribēja notirgot novada patriotes īpašumu Lapmežciemā
2018. gada pavasarī aizsaulē aizgāja Dzidra Legzdiņa, kura visu mūžu nodzīvoja Lapmežciemā un kā īstena novada patriote bija rūpējusies par tā vēsturiskās identitātes saglabāšanu, vadot vietējo muzeju. Savu veco zvejnieku māju, kurā dzīvojušas trīs paaudzes, Legzdiņa novēlēja pašvaldībai ar noteikumu, ka tur iekārtos muzeju.
Ziņa papildināta ar informāciju par izsoles atcelšanu!
Vietējos iedzīvotājus pārsteidzis Engures novada domes deputātu lēmums māju pārdot izsolē. Tādējādi sākotnēji šķita, ka nelaiķes pēdējā griba netiks izpildīta, tomēr pēcāk Engures novada dome ārkārtas sēdē nolēma atsaukt šo īpašumu no izsoles.
Ciemā parādās baumas
Sākotnēji ar šo informāciju "Facebook" dalījusies Lapmežciema vietējās sabiedrības aktīviste Ilze Vanaga: "Reiz dzīvoja novada patriote, kura savu māju – vecumvecu iezemiešu, īsteno jūras arāju tradīcijās celtu - novēlēja novada vadībai ar norunu, ka mājā tiks izveidots muzejs. Nepaiet ne pāris gadu, kā nelaiķe guldīta zemes klēpī, mazciemā parādās baumas, dižvīri novada vadībā izdomājuši un pielēmuši, ka māja jāliek izsolē. Interesanta situācija – būdele ta veca, bet zeme zem tās labā vietā – kā nekā jūra blakus, vieta ekskluzīva."
To, ka zvejnieku dzimtas atvase Legzdiņa bijusi Lapmežciemā zināma persona, apliecina arī novada avīzē savulaik ievietotais nekrologs. Pieminēts, ka 2000. gadā viņa sāka darbu Lapmežciema muzejā, tas bijis viņas aktīvākais un radošākais laiks. "Tika aprakstīta un pētīta zvejnieku dzimtu dzīve un darbs, apzināti vietvārdi un apvidvārdi, tā atstājot vēstures liecības nākamajām paaudzēm. Dzidra bija klusa, darbīga, precīza un pacietīga. Viņa ļoti mīlēja savu dzimto pusi un cilvēkus," teikts sēru vēstī.
Ar mutisku vēlmi nepietiek
Lapmežciema iedzīvotājus neviens par lēmumu atstāto mantojumu pārdot nav informējis, tas vienbalsīgi pieņemts Engures domes 28. janvāra sēdē. Tiesa gan, izrādās, ka Legzdiņa savu pēcnāves vēlējumu par muzeja ierīkošanu testamentā nav iekļāvusi un tā bijusi tikai viņas mutiski izteikta vēlme. Līdz ar to pašvaldībai juridiski ir visas tiesības rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem.
Māja kopā ar trīs palīgceltnēm atrodas uz 2570 kvadrātmetru liela zemes gabala, īpašuma kadastrālā vērtība ir 25 475 eiro. Dome bija nolēmusi to izlikt izsolē par sākumcenu 33 050 eiro ar izsoles soli – 200 eiro, tomēr 25. februārī ārkārtas sēdē domnieki lēma šo īpašumu no izsoles atcelt.
Spriežot pēc sludinājumu portāla "ss.com", Lapmežciemā šobrīd tiek tirgoti vairāki dažādu lielumu zemes gabali. Cena par kvadrātmetru atkarībā no jūras tuvuma svārstās no 17 līdz pat 50 eiro. Objektīvi vērtējot, Legzdiņas atstātajam īpašumam, pat nerēķinot būvju vērtību, vajadzētu maksāt 25 līdz 30 eiro par kvadrātmetru – tātad 64 250 līdz 77 100 eiro.
Vanaga, komentējot nu jau atcelto lēmumu īpašumu izsolīt, arī uzdeva jautājumu – pat ja pieņem, ka muzeja veidošana nav iespējama, vai pandēmijas laiks ir īstais brīdis, lai izpārdotu pašvaldības īpašumus.
Māja brūkot, vieta slikta
"Kas Jauns Avīze" vēl laikā, kad īpašuma izsolīšana bija spēkā, sazinājās ar Lapmežciema pagasta pārvaldes vadītāju Sergeju Kirilovu, kurš izskaidroja vietējās varas viedokli. Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā Legzdiņas pēdējās gribas izpildīšana nebija iespējama.
Ir veikta tehniskā ekspertīze, un tās slēdziens apliecina, ka ēka turpmāk nav ekspluatējama, tātad pilnībā būtu jāpārbūvē, bet tad arī zustu vēsturiskā vērtība. Māja neatrodas galvenajā ielā, nav redzamības zonā, un konkrētā vieta esot diezgan nepopulāra. Pie zemes gabala nav pievilktas nekādas komunikācijas, izņemot elektrību.
Pagasta centrā ir liela atjaunota ēka, kur 300 kvadrātmetru platībā jau ir iekārtots Lapmežciema muzejs, ko Legzdiņa arī pati veidoja un vadīja. Nama atjaunošanai jau piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, un muzejs ir diezgan apmeklēts, tāpēc diez vai būtu lietderīgi veidot vēl vienu tādu pašu.
Par aizgājējas piemiņu padomāts
"Mums ir plāns par mājas izsolē iegūtajiem līdzekļiem uzbūvēt jūras krastā īpašu vietu. Tā būs neliela estrāde ar skatītāju vietām, kur varēs sarīkot, piemēram, nelielu koncertu vai kāzu ceremoniju. Noteikti pie šīs ēkas būs piestiprināta piemiņas plāksnīte ar skaidrojumu, ka tā uzbūvēta, pateicoties Legzdiņas kundzes ziedojumam. Mums Lapmežciemā nav īpaši daudz izbraukšanas un atpūtas vietu pie jūras, un šī varētu būt viena no tādām. Projekts jau gatavs, un būve izmaksās nedaudz virs 30 000 eiro," tobrīd vēl pauda Kirilovs.
Tajā pašā laikā rekonstrukcija par 130 000 eiro rit nelielajā Lapmežciema parkā – paredzēta celiņu bruģēšana un solu izvietošana, arī vieta ciema galvenajai eglei. Plānots uzstādīt skulptūras par zivju un laivu tēmu – te gan pamata līdzekļi 80% apmērā ir no Eiropas fondu naudas. Līdzīgas skulptūras paredzēts veidot arī pie jūras krastā iecerētās estrādes. Uz jautājumu, vai tomēr nebūtu bijis godīgi Legzdiņai pateikt, ka nekāda muzeja viņas mājā nebūs, Kirilovam gan atbildes nebija.
