HES tehniskais direktors Andris Zēģele: Tāda ziema nav bijusi sen. Vai būs pali?

Vēsturiski ūdeņiem bagātākais gada mēnesis ir aprīlis, kam seko maijs, bet pēdējo divu gadu novērojumi liecina, ka pieteces maksimumi ir sasniegti jau martā.

Nevar aizmirst arī 2017.gadu, kas izrādījās trešais ūdeņiem bagātākais gads kopš Pļaviņu HES izbūves. Ūdens bija daudz visa gada griezumā, kas ļāva vidējai gada pietecei sasniegt 842 m3/s, bet maksimālā pietece pavasara palos tikai par 487 m3/s pārsniedza Daugavas HES noteikto pavasara palu iestāšanās robežvērtību 1300 m3/s. Salīdzinājumam - 2020.gadā vidējā pietece bija tikai 486 m3/s, savukārt pavasara maksimums sasniedza 1393 m3/s. Katrs gads pavasara palu periodā ir atšķirīgs, un šis nebūs izņēmums.

Daugavas baseinā nokrišņu daudzums bija 78-83% no normas

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra informāciju nokrišņu daudzums 2020.gada 2. pusgadā Daugavas baseinā bija 78-83% no normas. Pirmajam sala periodam decembra vidū sekoja atkusnis, bet stabils sals atkārtoti iestājās 2021.gada pirmajās dienās. Atbilstoši arī ledus veidošanās Daugavā notika divos piegājienos, kad decembra sākumā Daugavā vairākos upes posmos bija izveidojušies ledus sablīvējumi, savukārt decembra beigās daudzviet upe bija atkal brīva no ledus vai gar krastiem bija palikušas palieku piesalas. Janvāra sākumā atsākās ledus veidošanās. Tas, kas dara mūs bažīgus, ir fakts, ka sākumā bija nepietiekami stiprs sals, kas neļāva izveidoties noturīgai ledus segai, un upē ilgstoši veidojās un gāja vižņi. Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus uzkrājās vižņi, attiecīgi 1,0 un 2,4 m biezumā, bet pie Pļaviņām zem ledus ir 1,3 m biezs vižņu slānis.

Pieredze liecina, ka ledus sakustēšanās un iešana mēdz sākties aptuveni pie tāda caurplūduma, pie kāda upe aizsala. Tas tāpēc, ka visu ziemu līmenis ir zemāks, un ledus "guļ" uz krastiem. Kad līmenis sasniedz aizsalšanas perioda līmeni, viss ledus paceļas, atraujas no krastiem, un straumes ietekmē sāk kustēties, lūzt gabalos. Vietām sāk veidoties ledus sablīvējumi un sastrēgumi. Tas var notikt gan līkumos, gan seklās vietās, gan dziļās vietās, jo straumes ātrums samazinās un ledus masa nobremzējas. Tā kā ledus nāk un nāk klāt, tas aizpilda arī dziļu gultni vai garu posmu pirms šī dziļuma. Tas ir Daugavas posma Pļaviņas - Zeļki - Jākabpils scenārijs. Papildu problēmu rada aizsalšanas laikā izveidojušies vižņi, kas jau pirms ledus iešanas ir daļēji aizpildījuši upes gultni. Vižņi šajā posmā uzkrājas arī tāpēc, ka samazinās Daugavas straumes ātrums.

Februārī hidroloģiskā situācija Daugavā salīdzinoši mierīga

Saglabājoties negatīvai āra temperatūrai februārī, arī upē ir salīdzinoši mierīgi apstākļi. Pamatā tā ir klāta ar viendabīgu ledus segu, tikai vietām ir redzamas ledus un vižņu sablīvējuma pēdas, kā arī atklāta ūdens virsma, bet pietece mainās no 350 līdz 450 m3/s, kas ir par aptuveni 100 m3/s mazāk par pieteces normu periodam 1991. - 2020.gadā. Februāra pēdējā nedēļā Daugavas sateces baseina teritorijā temperatūra ir virs nulles, un tas lēnām kausē sniegu un ledu, rezultātā vietām jau redzams daļēji atsegts ledus vai ūdens uzkrāšanās uz ledus.

Publiskajā vidē parādās dažādas spekulācijas par laika apstākļu prognozi martā. Aktuālās LVĢMC ilgtermiņa prognozes (2021.gada 22.februārī) liecina, ka Daugavas baseinā februāra nogalē iestājas siltāks laiks, gan salīdzinoši vēsāks nekā citviet valsts teritorijā, un sniega sega kusīs daudz lēnāk nekā citviet Latvijā. Martā Latvijas austrumu daļā atgriezīsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, tādēļ straujš pieteces un ūdens līmeņa pieaugums vismaz līdz otrajai marta dekādei nav gaidāms.

Šobrīd būtu vēl pāragri izdarīt precīzas prognozes par 2021.gada pavasara palu iestāšanās brīdi un to lielumu. Nenoliedzami, vērtējot šī brīža sniega segas biezumu, kas Daugavas sateces baseina teritorijā Latvijas robežās svārstās no 15 līdz 35 centimetriem, bet Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, kas ir nozīmīgākais ūdens veidošanās avots Daugavai, tikai vietām sasniedz 40 centimetru robežu un vidēji ir 20 centimetrus biezs, var secināt, ka šogad ir visi priekšnosacījumi, lai pavasaris būtu ūdeņiem bagātāks nekā iepriekšējie trīs gadi, bet vai pietece upē tuvosies vidēji ilggadējiem lielumiem, ir atkarīgs ne tikai no sasnigušā sniega un ledus segas biezuma, bet arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem pavasarī.

Jāņem vērā - jo vairāk sniega ir sateces baseinā, jo vēlāk pavasarī tas sāk kust (vēlāk pavasarī saules augstums virs horizonta ir lielāks, tādēļ izstarotā radiācija ir lielāka), jo lielāka pavasara palu maksimālā caurplūde ir iespējama. Tāpat, jo vēlāk sāksies atkusnis, jo lielāka iespējamība, ka to pavada arī pavasara nokrišņi, kas papildina ūdens daudzumu upē. Nenoliedzami, minētie notikumi kombinācijā ar strauju temperatūras kāpumu var radīt apstākļus, kas ūdens pieteci palielina tādā mērā, ka ir jāver vaļā arī Daugavas hidroelektrostaciju ūdens pārgāznes aizvari un droši jānovada elektroenerģijas ražošanā neizmantotais ūdens daudzums lejpus aizsprostam.

Daugavas HES kaskāde palos izmantos visas pieejamās ģenerācijas jaudas

Pavasara palu periods ir laiks, kad visām trim Daugavas hidroelektrostacijām ir jābūt gatavām strādāt, izmantojot visas pieejamās ģenerācijas jaudas, kā arī, ja nepieciešams, kontrolēti novadīt lieko ūdeni, izmantojot ūdens pārgāznes aizvarus. Lai hidroagregātu darbība netiktu apdraudēta, jau 2013.gadā AS "Latvenergo" uzsāka apjomīgu Daugavas hidroegregātu rekonstrukcijas programmu, pēc kuras pabeigšanas būs rekonstruēti visi hidroegregāti. Ar noteiktu periodiskumu (2 reizes gadā) tiek veikts energoiekārtu uzturēšanas remonts un, ņemot vērā hidroagregātu mezglu tehnisko stāvokli, atjaunošanas remonts, kas ļauj nodrošināt energoiekārtu noteikto kalpošanas laiku.

Tāpat kā katru gadu, tuvojoties pavasara palu periodam, Daugavas hidroagregātiem tiek veikts plānveida uzturēšanas remonts, kas nodrošina elektromehānisko energoiekārtu un hidrotehnisko būvju uzturēšanu darba kārtībā, kā arī ar rīkojumu tiek sagatavots speciāls pasākumu plāns gatavībai darbam pavasara palu periodā. Šī plāna ietvaros aizsprostos tiek veikti nepieciešamie remonta darbi, apkopes un pārbaudes, lai hidroelektrostacijas būtu gatavas bezatteikumu darbam šajā palielinātas pieteces periodā.

Katru gadu Latvenergo koncernā tiek izveidota palu komisija, kas organizē un uzrauga sagatavošanas darbu veikšanu, lai nodrošinātu sekmīgu koncerna darbību pavasara palu periodā. Latvenergo koncerna ārkārtas situāciju un krīzes pārvaldīšanas vienotā sistēma izveidota, lai nodrošinātu ārkārtas situāciju un krīzes savlaicīgu apzināšanu, saskaņotu un efektīvu koncerna kapitālsabiedrību rīcību ārkārtas situāciju un krīzes pārvaldīšanai.

AS "Latvenergo" ir gatava sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veikt savlaicīgus palu un plūdu preventīvos un gatavības pasākumus atbilstoši Dambju drošuma programmai, HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas instrukcijai un Ūdens resursu lietošanas noteikumiem, kā arī, tāpat kā katru gadu, aktīvi piedalīties ikgadējā VARAM organizētajā darba grupas sanāksmē, kur piedalās visi atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvji, vienotas rīcības un visu iesaistīto institūciju koordinētai darbībai palu periodā.

Skandināvijā nav tik aktuāls jautājums par ledus iešanu

Skandināvijas hidroelektrostacijas un hidroresursi kopumā nav salīdzināmi ar Latviju un trijām lielajām Daugavas HES. Skandināvijā kopumā ir vairāk nekā 4000 dažāda lieluma hidroelektrostaciju, kuru uzstādītā jauda ir no dažiem megavatiem līdz pat 1240 MW. Skandināvijā sastopamas gan hidroakumulācijas elektrostacijas, gan caurplūdes (run-of-river) hidroelektrostacijas, gan hidroelektrostacijas ar mazām ūdenskrātuvēm, kas pēc būtības strādā līdzīgi caurplūdes hidroelektrostacijām, gan stacijas ar lielām ūdenskrātuvēm, kur ūdeni var uzkrāt daudz ilgākā periodā nekā pie mums (Pļaviņu HES noteiktos apstākļos tas var sasniegt 3 - 4 dienas) un ražot elektroenerģiju ziemā, kad patēriņš un cenas parasti ir visaugstākās. Piemēram, Norvēģijas lielākās ūdenskrātuves Blåsjø jauda ir 7,8 TWh, un tā var uzkrāt ūdeni trīs gadus. Šie lielie rezervuāri, piemēram, Blåsjø, ir paredzēti ūdens uzglabāšanai gados, kad nokrišņu daudzums ir liels, lai tos izmantotu vēlāk sausākos gados.

Mūsu Daugavas HES salīdzinājumā ar Skandināvijas lielajām hidroelektrostacijām var tik uzskatītas par caurplūdes (run-of-river) stacijām, jo ūdenskrātuves ikdienā izmantojamais diapazons nepārsniedz 3 m. Hidroelektrostacijas Skandināvijā galvenokārt ir izvietotas kalnu apvidū, un tās ir caurplūdes vai ar lielām ūdenskrātuvēm, tādēļ tur nav tik aktuāls jautājums par ledus iešanu un sastrēgumu radīto plūdu ietekmi uz zemākajām teritorijām. Tur lielākā uzmanība tiek pievērsta dambju pārplūšanas riskam, kur ar līdzīgiem pasākumiem kā pie mums šos procesus veiksmīgi identificē un vada.