Vairums ministru neņem vērā epidemioloģisko situāciju, nemierā Kariņš
Diskusijās par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu vairums ministru neņēma vērā epidemioloģisko situāciju valstī, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.
Sākot diskusiju par ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecībā, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) piebilda, ka nav viegli diskutēt par ekonomikas jautājumiem, tos pretnostatot veselības "dimensijai".
Uz ko Ministru prezidents norādīja, ka valdībā tiek diskutēts tikai par veselības "dimensiju", jo tas ir vienīgais iemesls, kāpēc valstī ir noteikti ierobežojumi.
Kariņš rosināja diskusiju ceļā rast vidusceļu, lai panāktu pretī sabiedrībai un uzņēmumiem, lai nedaudz palielinot ekonomikas aktivitāti neapdraudētu epidemioloģisko situāciju. "Tas ir grūts izaicinājums. Kolēģi Eiropā ir lēmuši neiet šo ceļu. Bet, ja mēs ejam šo ceļu, tad jāspēj to paskaidrot sabiedrībai. Mēs tagad neatbildam tikai par savām nozarēm, bet gan sabiedrību kopumā," pauda Kariņš.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka EM, izstrādājot priekšlikumu ierobežojumu mīkstināšanai tirdzniecības jomā, ir labi pastrādājusi un ar nozari izdiskutējusi, kuri veikali un kādā veidā tie būtu verami vaļā. "Viss nav jāver vaļā uzreiz. Tas būt nepareizs signāls sabiedrībai. Tur, kur ir epidemioloģiski droši, ir jāiet uz priekšu. EM ir izpildījusi mājasdarbu, pasakot, ko varētu atvērt," teica Linkaits.
Savukārt Kariņš EM priekšlikumu vērtēja ar bažām, norādot, tas paredz vērt vaļā visus veikalus, nevis to darot pakāpeniski. Vitenbergs gan oponēja sakot, ka ierobežojumu mīkstināšana tirdzniecības nozarē ir plānota pakāpeniski.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja kolēģu diskusijās par ierobežojumu mīkstināšanu drīzāk lietot vārdu "drošāka tirdzniecība" un "drošāka izglītība", nevis "droša tirdzniecība" un "droša izglītība", jo, pēc ministra teiktā, ierobežojumu mīkstināšana nenodrošinās pakalpojumus drošus.
Pavļuts atgādināja, ka viņa ieskatā, domājot par ierobežojumu mīkstināšanu, ministriem būtu jāizdiskutē, kādā veidā, tempā un secībā nodrošināt pakāpenisku nozaru darbības atjaunošanu. "
Lai redzētu, kā veidojas normalizācija, ir jādiskutē par visām nozarēm," teica Pavļuts.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) mudināja valdību lemt par nozaru atvēršanu, ievērojot drošības pasākumus. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka viņš ir sadzirdējis tirgotāju gatavību strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, tāpēc viņš atbalsta EM virzīto priekšlikumu par ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecībā.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicināja atbalstīt EM sākotnējo priekšlikumu, kas paredz ļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, to pamatojot, ka tirdzniecība ir "astoņu miljardu nozare" un "nav pierādīts, ka šī nozare ir vainīga pie slimības izplatības". "Esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un diskriminējoši. Ja tos nemainīs, būs sekas," brīdināja LTRK vadītājs.
Uzklausot runātājus, Kariņš piebilda, ka viņš ir vienīgais, kurš turpina paust bažas par EM priekšlikuma neatbilstību epidemioloģiskajai situācijai.
Savukārt preses konferencē pēc kopsēdes Kariņš rezumēja, ka diskusijās par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu vairums ministru neuzskata, ka epidemiologu viedoklis ir tas, kurā jāieklausās.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.
Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta.
Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danuseviča skaidrotā, tādējādi darboties varēs no 2000 līdz 3000 veikalu, kas nodarbina 4000-7000 strādājošo. Viņš piebilda, ka lielākā daļa šādu veikalu strādā ārpus Rīgas.
Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.
EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.
Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.
EM piedāvāja izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
