Atsaucoties uz sabiedrībā plašu rezonansi guvušo gadījumu, rosina pilnveidot labticīgo ieguvēju aizsardzību kriminālprocesā

“Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, kas prasa taisnīgu regulējumu,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, akcentējot, ka apakškomisijas priekšlikums paredz risināt situāciju, kad kriminālprocess uzsākts par krāpšanu, kas izdarīta ar bezmantinieka mantu.

Judins atsaucās uz sabiedrībā plašu rezonansi guvušo gadījumu, kad, nomirstot dzīvokļa īpašniekam, kuram nebija mantinieku, un dzīvoklim kļūstot par valsts īpašumu, krāpnieki viltoja dokumentus un dzīvokli realizēja pēc saviem ieskatiem. Šo īpašumu iegādājās labticīgais ieguvējs, un šogad tiesa atzina dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu un lēma to atdot pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

“Apakškomisijas priekšlikums nav mēģinājums risināt vienu gadījumu, bet gan aicinājums izstrādāt regulējumu, lai aizsargātu labticīgos ieguvējus šādās situācijās,” akcentēja Judins.

Priekšlikums paredz papildināt likumu, nosakot, ka bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un uz kuru tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. Tāpat iecerēts noteikt, ka valsts labā no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, piedzen šīs mantas vērtību.

Sēdē klātesošie aktualizēja arī jautājumu par tiesiska mehānisma izveidi, lai labticīgajam ieguvējam varētu kompensēt zaudējumus. Tāpat tika norādīts uz nepieciešamību situāciju risināt kompleksi, vērtējot nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem saistītajos likumos.

Apakškomisija turpinās strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām, lai efektīvāk varētu aizsargāt labticīgo ieguvēju intereses kriminālprocesā, sacīja Judins.

Jauns.lv jau ziņoja, ka pēc tam, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Aivaram Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij, Vilipsonu ģimene apsver vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Ģimene Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" apstiprināja, ja arī apgabaltiesa ģimenes iegādāto dzīvokli atzīs par noziedzīgi iegūtu un liks to atdot valstij, tad vērsīsies ECT. 

Kad ģimene 2017. gadā iegādājās dzīvokli, tad nezināja, ka pirms 10 gadiem tas un vēl vairāki citi īpašumi bija izkrāpti shēmā ar viltus testamentiem.

Mākslinieka Aivara Vilipsona sieva Indra stāstīja, ka pirms diviem gadiem par dzīvoklim uzlikto arestu sūtījusi vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam.

"Tas ir vienkārši neaptverams ārprāts. Mēs vienkārši cilvēki nopirkām dzīvokli, pamatojoties uz Zemesgrāmatas datiem, kas ir Latvijas valsts ticamības dati. Un es vērsos pie tieslietu ministra tieši par to, ka viņš nāca ar to lozungu politikā pēdējās vēlēšanās, ka viņš būs par taisnību, par lietu sakārtošanu, par cilvēkiem," teica Vilipsone.

Viņa ir sašutusi par to, ka tikai pēc pirmās instances sprieduma par dzīvokļa atņemšanu Bordāns izplatījis paziņojumu, ka likums jāgroza, lai aizsargātu labticīgos ieguvējus.

Par absurdo situāciju ar Bordānu runājusi arī viņas māsa rakstniece Nora Ikstena.

"Viņš bija pilnīgi informēts par visiem šiem dokumentiem un pauda, ka viņš turēs rūpi un ka nekad šāda lieta nevar notikt," sašutusi Indra. 

Tikmēr pats Bordāns noliedz, ka problēmai būtu pieķēries novēloti. "Es ļoti labi saprotu cilvēku emocijas šajā brīdī, un aicinu saprast, ka ne vienmēr emocijas atspoguļo patiesību. Kā es minēju, šis jautājums jau no 2014. gada nav atrisināts. Pa šo laiku tieši visas šīs darbības, lai mēs nonāktu pie šī risinājuma, ir notikušas," skaidroja ministrs.

Bordāns iesaka gadījumos, kad cietušais ir valsts, dzīvokļus labticīgajiem ieguvējiem neatņemt, bet valstij nodarītos zaudējumus piedzīt no krāpniekiem.

Bordāns Saeimai nebija nosūtījis jau izstrādātus likuma grozījumus, bet aicinājumu diskutēt par šādu mehānismu iestrādāšanu likumā.

To iepriekš apstiprināja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: "Mēs šonedēļ saņēmām vēstuli, kurā rakstīts, ka problēma ir, ka ir jādomā par risinājumu. "

Judins norādīja, ka izmaiņas likumā pieņemt varētu pietiekami ātri, lai Vilipsonu lietā nākamā instance dzīvokli neatņemtu.

Indra Vilipsone gan zaudējusi ticību un pauda skepsi. "Es nedomāju, ka Saeimas Juridiskā komisija tagad vienkārši visu atliks un mēģinās pieņemt kaut kādus grozījumus. Mēs kā ģimene jūtamies tik ļoti pazemoti no valsts."