Vidzemes augstskolas rektors: "Vaicājot, cik no jauniešiem gribētu strādāt zinātnē, bieži vien neviens nepaceļ roku"
Lielāko daļu no tā, kas tika rosināts saistībā ar kritēriju maiņu finansējuma piešķiršanai augstskolām, Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš atbalsta, īpaši principu, ka papildu naudu piešķir par reāliem rezultātiem. "Ja mēs nedosim tam, kas mums ir nepieciešams, tas neparādīsies. Un pēkšņi atkal attapsimies, ka kāds ir izdomājis "Skype" vai skārienjutīgo ekrānu," kontekstā teic rektors.
Tā kā augstskola ir tendēta uz rezultātiem un viņš pats ir tendēts uz to, ka rezultāti ir jāvērtē, jāmēra, jāskatās, kādi tie ir, atklāja Krūmiņš.
"Pamatā finansējumu iecerēts dalīt trīs daļās - bāzes finansējums (šobrīd tas ir budžeta vietu finansējums), finansējums par rezultātiem, kā arī finansējums ilgtermiņa attīstībai. Protams, ka ļoti svarīgs ir ne tikai uzstādījums, bet arī tas, kā šo modeli praktiski īstenos. Es uzskatu, ka ir jāmaksā nevis par to, ka esi liels, bet arī par to, ka esi kvalitatīvs, kā arī nepieciešams rēķināt uz vienu cilvēku, nevis uz institūciju kopumā," uzskata rektors.
Zinātnē ir iespējams, ka piecu cilvēku grupa izdara lielāku darbu nekā 50 cilvēku grupa. Ļoti svarīgi būtu ievērot principu, ka šī piecu cilvēku grupa netiek diskvalificēta tikai tāpēc, ka kāds uzskata, ka tā skaitliski ir par mazu. Viņš uzskata, ka diemžēl ar šādām absurdām situācijām ir reizēm jāsaskaras.
"Bet kopumā man šķiet, ka tendence un virzība ir ļoti pareiza. Tikai šķiet, ka kāds visu laiku cenšas to naudu kādā veidā pārdalīt. Taču es jau saprotu - naudas ir ļoti maz un identiskas problēmas ir arī citām augstskolām. Finansējums pirms vairākiem gadiem tika samazināts uz pusi, un tad nu katrs kārpās, kā nu viņam sanāk. Var jau saprast - tam, kurš ir lielāks, ir lielāka ietekme. Mēs, iespējams, darītu tāpat. Bet es teiktu, ka ceļš uz rezultātiem ir tas, pa kuru mums ir jāiet" atklāj Krūmiņš.
Viņš piebilda, ka arī par attīstību nepieciešams domāt, jo, ja tikai atbalstīs to, kas šobrīd labs, netiks ne pie kā jauna. Bieži vien saka, ka maksās tikai tiem, kas šobrīd ir labi, bet nepieciešams paskatīties, kas ir nepieciešams, un tas arī jāattīsta.
"Ja mēs nedosim tam, kas mums ir nepieciešams, tas neparādīsies. Un pēkšņi atkal attapsimies, ka kāds ir izdomājis "Skype" vai skārienjutīgo ekrānu. Es teiktu, ka ir jādomā par jaunām, inovatīvām programmām, kas, protams, ir ļoti liels risks, ka var neizdoties. Bet man šķiet, ka mums ir jāriskē", norāda Krūmiņš.
Viņaprāt, ViA no tā ļoti daudz iegūtu, jo tai esot daudz labu un citu vērtējumā "traku" ideju.
"Es domāju, ka tā ir viena no mūsu augstskolas spēcīgākajām pusēm, ka mēs ģenerējam jaunas idejas un domājam - kāpēc nevar tā pamēģināt? Šādus cilvēkus mēs augstskolā gribam - kas nebaidās no kā jauna un nebaidās uzdrošināties, tās ir īpašības, kuru mums kopumā kā nācijai mentāli pietrūkst. Tos es arī redzēju skolās, kad šogad, sadarbojoties ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju, mēs braukājām pa tām, popularizējot zinātni, - jaunieši nav droši par sevi un savu ideju," ar iespaidiem dalījās rektors.
Viņš uzskata, ka jauniešiem varbūt bail, ka kāds pateiks, ka tas ir muļķīgi un nepareizi, un ieliks sliktu atzīmi. No tā izglītības sistēmā ir jātiek vaļā. Jauniešiem vaicājot, cik no viņiem grib nākotnē darboties zinātnē, bieži vien auditorijā nepaceļ roku neviens vai paceļ viens, kas sēž pēdējā rindā, ar zināmu cerību, ka neviens cits neredzēs, ka viņš roku pacēlis. Tā ir milzīga problēma, bet tas ir vispārējās izglītības jautājums, kas risināms ilgā laika termiņā, nobeigumā atklāja Krūmiņš.
LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA
