Tas, kas mums ir pašsaprotami, šiem jauniešiem bieži ir izaicinājums, tāpēc vajadzīgs miljons sveču grupu mājai

Tad viņiem savas dienas nākotnē nebūs jāpavada sociālās aprūpes centros, bet būtu savs dzīvoklītis, kur dzīvot, saņemot darbinieku atbalstu. Jaunieši dienas centrā Sveču darbnīcā darina sveces un pārdod, krājot līdzekļus šai iecerei. Protams, ar svecēm vien ēku neuzcelt, tāpēc ir daudz ziedotāju, kuriem jaunieši saka lielu paldies. Kopējās izmaksas varētu būt aptuveni miljons eiro. 

Alternatīva pansionātam

"Tik daudzās Latvijas mājās uz svētkiem deg mūsu jauniešu gatavotās sveces. Mūsu jaunieši ir vecumā no 18 līdz apmēram 40 gadiem. Latvijas sociālajā sistēmā tas ir ceturtais aprūpes līmenis, vissmagākais, un šos cilvēkus uzskata par aprūpējamiem," "Kas Jauns Avīzei" saka biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere.

Šobrīd šie jaunieši dzīvo savās ģimenēs, visi jau ir pieauguši, bet viņu vecāki kļūst aizvien vecāki un zaudē spēkus. Tas nav viegli, ja ikdienā jānodrošina atbalsts un aprūpe cilvēkam desmitiem gadu garumā.

"Ir, piemēram, jauna, slima sieviete, par kuru rūpējas vecāmāte, kurai jau vairāk par 80 gadiem, vēl cita jauna sieviete, kurai nesen nomira mamma un tagad tētis palicis viens aprūpētājs. Ir lielas raizes, kas notiks tālāk. Mēs vēlamies, lai viņi dzīvo mūsu vidē un lai no sabiedrības netiktu izstumti un ievietoti sociālās aprūpes namos," uzsver Šķestere.

Valsts novērtē, bet neatbalsta

Iecerēts ir mājokļa pakalpojums, dodot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. "Katram būs savs dzīvoklītis – istaba ar vannasistabu, varēs izmantot koplietošanas telpas. Tomēr ir arī cilvēki ar tik smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri paši nespēj sev pagatavot ēst, un brīvo laiku aizpildīt arī viņiem ir ļoti grūti," teic biedrības valdes priekšsēdētāju Inga Šķestere. Noteikti būs nepieciešams liels darbinieku atbalsts.

"Šo projektu mēs cenšamies īstenot kā nevalstiska organizācija. Ļoti labi zinām situāciju mūsu valstī, kad cilvēkus, kuriem ir ļoti smagi attīstības traucējumi un vecāki vairs nespēj par viņiem parūpēties, ievieto sociālās aprūpes namos jeb, tautas valodā runājot, pansionātos. Mēs ļoti labi zinām, kāda gaisotne valda šajās iestādēs, un vēlamies, lai mūsu jaunieši nākotnē dzīvotu normālu dzīvi, tāpēc arī šo projektu īstenojam. Atbalstītāji ir cilvēki no sabiedrības, kuri pērk jauniešu darinātās sveces un mums ziedo šim cēlajam mērķim. Atbalsta mūs arī organizācijas, uzņēmēji. Diemžēl no valsts puses nav izdevies gūt atbalstu, esam tikai saņēmuši atbildi, ka tas ir lieliski, ko mēs darām, bet jāīsteno šis projekts ir pašiem," atzīst Šķestere.

Katrs dara savu darbiņu

Ergoterapeites Ditas Ritumas vadībā darbojas Sveču darbnīca. Metode apgūta Vācijā pie kolēģiem, kuri arī strādā ar cilvēkiem, kuriem ir smagi attīstības traucējumi. Kad pirms pieciem gadiem darbnīca sāka darboties, bija doma, šo nodarbi varētu apgūt pieci jaunieši, bet izvērtās plašāk. Pirms pandēmijas dienas centru apmeklēja 24 jaunieši, un tikai trīs objektīvi nespēja iesaistīties.

"Kad sākām, dienā izgatavojām 10 līdz 15 sveces, bet šobrīd top pat 180 sveču," saka Rituma. Katram šeit ir savas spējas, un vēlme darboties, justies noderīgam un novērtētam ir īpaši svarīga.

Dārta pilda sveču formas ar parafīna gabaliņiem, ļoti labi koncentrējas un dienas laikā spēj nostrādāt četras stundas. Kad sākusi, spējusi pastrādāt vien 15 līdz 20 minūtes. Kad Dārta beigusi savu darbu un forma ir pilna, viņa parāda žestus ar rokām, jo ir nerunājoša.

"Šis ir arī sadarbības un komunikācijas treniņš – lai palūgtu palīdzību, lai var darbu turpināt. Tas Dārtai ir liels sasniegums. Man ir arī liels prieks, kā veidojas Mārtiņa un Lāsmas sadarbība, jo šajā darbnīcā varam respektēt katra cilvēka vajadzības. Lāsma ļoti labi strādā, pilda sveces formas ar parafīna gabaliņiem, bet nespēj pateikt, kad forma ir pilna, viņai ir komunikācijas grūtības. Blakus Lāsmai sēž Mārtiņš, kuram ļoti grūti pildīt gabaliņus formās, nepieciešams atbalsts. Kad Lāsma ir piepildījusi kasti ar parafīna gabaliņiem, Mārtiņa uzdevums ir saukt palīgos darbinieku. Tas veicina sadarbību, koncentrēšanos, uzmanības noturību, lepnumu par padarīto," pauž ergoterapeite.

Darbnīcā valdot burvīga atmosfēra, šeit visi vienmēr grib uzturēties visilgāk. Viens no iemesliem ir pats materiāls – kad parafīnu lauž, skaņa ir līdzīga, it kā lauztu šokolādi. Sveču liešanā viss ir ļoti vienkārši, un šis process mazina trauksmi, un cilvēks, veicot šo darbiņu, it kā ar to saplūst.

Lepnums par paveikto

"Mūsu jaunieši izgatavo sveces, tās izvietotas plauktos, ienāk kāds svešinieks un aiznes līdzi. Tātad es izgatavoju kaut ko, ko kādam vajag, ko atzīst par labu. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi – jauniešiem pieredzēt gandarījuma izjūtu, ka dara kaut ko vajadzīgu," domā Dita.

Viņu vidū ir sieviete ar augstāku spēju līmeni, kura kombinē krāsas, un tad viņa ergoterapeitei sakot: "Dita, tu redzēji, paņēma visas zaļās, kuras es uztaisīju!" Tas mudina darboties vēl vairāk. Ir daudz nerunājošu jauniešu, bet pēc mīmikas, gaitas, pozas, redzot, ka iztaisnojas pleci, pēc ķermeņa valodas var pateikt, ka viņi pazīst savu roku darbu.

Sveču darbnīcā ir tradīcija – pašu pirmo jaunpienācēja izveidoto sveci uzdāvina viņa ģimenei. Vecāki bieži vaicā – vai tiešām mans bērns to izgatavoja? Bieži vien šādu atvašu vecāki no viņa pat negaida neko, jo viņš jau nevar.

"Mums ir kliente, kurai sveces top lēnām un grūti, viņa spēj koncentrēties tikai uz īsu brīdi. Ģimene šīs sveces iegādājās, lai dāvinātu tuviniekiem, draugiem. Ja svece ir mājās, jauniete nekad neļauj dedzināt – gribas, lai darba auglis ir ilgāk acu priekšā," atklāj Dita.

Meita pati saklāja gultu!

"Mēs cenšamies attīstīt to potenciālu, kas jauniešos ir ielikts no dabas. Esmu dažādās vietās strādājusi par ergoterapeiti, un nevienā darbavietā līdz šim neesmu izbaudījusi tādu profesionālu gandarījumu kā šeit. Mums ir kliente, kura, šurp atnākot, ne mirkli nevarēja pastrādāt viena pati, visu laiku vajadzēja tiešu atbalstu un kontaktu. Šobrīd viņa no rīta atnāk uz dienas centru, zina savus darba uzdevumus, tos patstāvīgi veic, ja vajag palīdzību, pievērš darbinieka uzmanību. Ejot mājās, lepojas tēta priekšā un ar žestiem, atsevišķiem vārdiem stāsta, ko dienas laikā izdarījusi," turpina Dita.

"Šīs klientes mamma man zvana vienu dienu un prasa – ko jūs izdarījāt ar manu meitu? Es domāju: ārprāts! Bet mamma atbild – viņa pati šorīt saklāja savu gultu. Mēs nevaram pateikt cilvēkam, lai saklāj gultu, bet varam aktivizēt. Ar atbalstu veidojot šīs prasmes, jaunieši paši var saklāt galdu, nomazgāt traukus un izdarīt daudz ko vēl. Šīs prasmes būs nepieciešamas, dzīvojot grupu mājā, tā cilvēki dzīvo, un tas ir tikai normāli."

Dara paši visu iespējamo

Kampaņas "Miljons sveču grupu mājai" lielais mērķis, lai nākotnē šie jaunieši nenonāktu pansionātos. "Ar šīm svecēm mēs gribam pateikt, ka paši izdarām maksimāli visu iespējamo, ko varam, lai šo māju reiz uzceltu, nav tā, ka tikai lūdzam ziedojumus. Bet, ja mēs vēlētos māju uzcelt tikai ar sveču ražošanu, mums būtu nepieciešami vismaz 60 gadu," Šķestere saka lielu paldies atbalstītājiem.

Viņa atgādina, ka ilgstošās aprūpes centri mūsdienu Eiropā ir noiets etaps. "Latvijā nez kāpēc ļoti stingri turas pie šiem pakalpojumiem un tajos investē ļoti daudz līdzekļu," neizpratnē ir Šķestere.

Šobrīd projekts ir tik tālu, ka ir jau pamats zem kājām – iegādāta zeme, turpat Imantā. Jaunieši joprojām varēs darboties dienas centrā, un mājoklis būs tikai divu kilometru attālumā Jūrmalas gatvē.

Ziedo ļoti daudz privātpersonu, nav lieldrauga jeb ģenerālsponsora, taču ir ļoti laba sadarbība ar "Narvesen", uzņēmēju organizāciju BNI, Rīgas Uzņēmēju biedrību. Studentu kustība "Atbalstu Latviju" šobrīd vāc līdzekļus septiņām nevalstiskajām organizācijām un jauniešu mājas celtniecībai pērn savāca vairāk nekā 13 000 eiro, kas ir lielākais ziedojums.

"Ēka mums paredzēta diezgan liela, jo, ja cilvēks ir ar smagiem attīstības traucējumiem, telpām jābūt pietiekami plašām." Šķestere cer arī uz būvfirmu atbalstu, var arī ziedot celtniecības materiālus.

Ja vēlaties atbalstīt

Ja kāds vēlas ziedot šim projektam, līdzekļus var pārskaitīt biedrības "Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi" kontā LV36HABA0551043713971 ar norādi: ziedojums grupu mājas izveidei.