Skandalozā krievu spiedze Marija Butina metusies aizstāvēt Latvijas krievu žurnālistus

Kopš šorīt Maskavā sāktās tiesas, kurā tiek lemts par to, vai Krievijas opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu nomainīt pret reālu cietumsodu, aizturēti vairāk nekā 200 cilvēku, paziņojusi Maskavas Sabiedriskās novērošanas komisija.

Notiekošo atspoguļo virkne mediju, fiksējot ievērojamo policijas spēku iesaisti un nereti agresīvo attieksmi pret tiem, kuri devušies ielās un uz tiesas namu, lai paustu kritiku par notiekošo, kas Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāru skatījumā ir politiskā izrēķināšanās.

Tikmēr pie Krievijas Ārlietu ministrijas pieņemšanas nama Maskavā ar plakātu rokās vienas personas piketā izgājusi savulaik ASV aizturētā Krievijas pilsone, aktīviste Marina Butina.

Iemesls – aicināt aizstāvēt krievu žurnālistus Latvijā, pie kuriem pagājušā gada 3. decembrī kratīšanu kriminālprocesa ietvaros veica Valsts drošības dienests (VDD).

Aicina izbeigt “žurnālistu apspiešanu”

Butina savas akcijas mērķi paskaidro sociālajos tīklos, “Instagram” pie bildes ar plakātu norādot: “Šodien satiku Zviedrijas ārlietu ministru, EDSO [Eiropas Drošības un sadarbības organizācija] priekšsēdētāju Annu Lindu Maskavā. Tieši pirms preses konferences atgādinām par to, ka EDSO klusē, neskatoties uz mūsu daudzajiem jautājumiem par 7 Latvijas žurnālistu – mūsu tautiešu – likteni, pie kuriem 2020. gada 3. decembrī veica kratīšanas, izņemot personiskās mantas, un ierosināja krimināllietas par sadarbību ar Krievijas medijiem. Ko par to domā cilvēktiesību un brīvības aizsardzības uzdevumam izveidotā Eiropā EDSO?”

Novērojams, ka Butinas akciju minimāli policijas spēki uzrauga, taču neierobežo. Plakāts viņas rokās vēsta: “Izbeigt žurnālistu apspiešanu Latvijā”.

Līdzīgu akciju sieviete pirms nedēļas bija izvērsusi pie Latvijas vēstniecības Krievijā, Maskavas pilsētā. Par viņas aktivitātēm jau paguvis rakstīt arī medijs "Sputnik". 

Kas ir žurnālisti, kurus “apspiež”?

Jāpiebilst, ka VDD decembra sākumā ar septiņām personām saistītos objektos Rīgā un tās apkaimē tik tiešām veica tiesas sankcionētas izmeklēšanas darbības saistībā ar aizdomām par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu.

Procesuālās darbības veiktas kriminālprocesā, kas sākts saskaņā ar Krimināllikuma pantu “Par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu”.

Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas ES sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Personām tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Tikmēr portāls “Meduza” vēsta, ka dienests esot aizturējis vairākus žurnālistus, kuri sadarbojās ar "Sputnik" un "Baltnews", kas ietilpst aģentūrā "Russia Today".

Aizturēto vidū esot bijušais "Baltnews" galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, žurnālists Andrejs Solopenko un publicists Vladimirs Lindermans, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstījusi "Baltnews" žurnāliste Alla Berezovskaja.

Arī pati Berezovskaja tikusi aizturēta, bet pēc nopratināšanas, tāpat kā pārējie žurnālisti, atbrīvota.

Butinai esot uzdots slepeni “savest kopā” Trampu un Putinu

Marinas Butinas stāsts publiski izskanēja 2018. gada jūlija vidū. Tolaik ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka ir aizturējusi Krievijas pilsoni, ieroču un praktiskās šaušanas entuziasti, aktīvisti Marijju Butinu.

Aizturēšana veikta uz aizdomu pamata par iespējamu darbošanos Krievijas specdienestu labā, ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Tā paša gada decembrī Butina tiesā parakstīja vienošanos par atzīšanos, apliecinot, ka viņas darbības bijušas daļa no sazvērestības, lai nodibinātu neoficiālus kontaktus ar amerikāņiem, kas varētu ietekmēt ASV politiku.

Tiesas sēdē Vašingtonā Butina skaidroja, ka darbojusies Krievijas amatpersonas vadībā. Viņa atzinās, ka centusies nodibināt kontaktus ar ietekmīgo ASV šaujamieroču lobija organizāciju, lai dibinātu neoficiālus kontaktus konservatīvajās aprindās pirms ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanām, kurās Donalds Tramps sakāva Hilariju Klintoni.

Laikraksts “The New York Times” gan toreiz ziņoja, ka Butinas iecerētā loma bijusi patiesi svarīga – viņai uzdots mēģināt nodibināt kontaktus starp Trampu un Putinu 2016. gadā, vēl pirms Trampa uzvaras vēlēšanās.

Abi prezidenti tomēr netika minēti vārdā federālo aģentūru publicētajos juridiskajos dokumentos.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Butina no 2015. gada līdz 2017. gada sākumam strādājusi “pēc Krievijas valdības augsta līmeņa amatpersonas norādījumiem” un šī amatpersona tagad ir pakļauta ASV sankcijām.

No cietuma viņa tika atbrīvota pēc 18 mēnešiem – 2019. gada oktobrī, pēc kā atgriezās Krievijā, kur turpina rosīties kā politiskā aktīviste.

Pēc viesošanās Latvijā īslaicīgi nonākusi VDD redzeslokā

No Butinas sociālo tīklu satura noprotams, ka viņa pirms aptuveni septiņiem gadiem ir viesojusies arī Latvijā.

Zem konkrētās fotogrāfijas rakstīts, ka viņa grasās lidot no Tallinas uz Rīgu:

Par to Jauns.lv ziņoja vēl 2018. gadā, vienlaikus uzzinot, ka līdz tam brīdim Marina Butina nebija nonākusi VDD redzeslokā, taču pēcāk dienests par viņas aktivitātēm un iespējamo saikni ar Latviju interesējās.

VDD arī norādīja, ka tobrīd dienesta redzeslokā atradās vairāki citi ar Krieviju saistīti praktiskās šaušanas entuziasti.

Vēl 2018. gada vasarā sāktā pārbaude par Butinas iespējamo saistību ar Latviju noslēdzās 2019. gadā.

VDD apstiprināja, ka persona 2013. gadā ir īslaicīgi viesojusies Latvijā, taču pārbaudē iegūtā informācija neliecināja, ka minētās personas viesošanās Latvijā būtu saistīta ar apdraudējumu valsts drošībai.