Jēkabpils dome neplāno ievēlēt jaunu mēru

Saņemot informāciju par to, ka Krapam noteikts ierobežojums ieņemt domes priekšsēdētāja amatu, notikusi diskusija ar dažiem deputātiem un uzklausīti viedokļi par situāciju. Ozola gan atzina, ka jautājumu personīgi apspriedusi ar koalīcijas deputātiem, taču citi deputāti esot runājušies arī savā starpā.

"Viedoklis ir tāds, ka pašlaik darbs var tikt turpināts arī bez priekšsēdētāja ievēlēšanas, man pildot domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un vienlaikus arī veicot visus tos darbus, kas saistīti ar domes priekšsēdētāja pienākumiem," klāstīja amatpersona.

Viņa līdz šim vēl neesot saņēmusi Krapa iesniegumu par atkāpšanos. Plānots, ka lēmumprojekts par Krapa atbrīvošanu no amata tiks skatīts kārtējā domes sēdē februāra beigās, bet jautājums par jauna mēra ievēlēšanu neesot domes darbakārtībā.

"Līdz jaunām velēšanām palicis neliels laiks, šobrīd diskutējam par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu ievēlēt," skaidroja Ozola, apgalvojot, ka pusgadu pirms kārtējām vēlēšanām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nevar rosināt domes atlaišanu pat gadījumā, ja dome noteiktajā termiņā nevienojas par jaunu mēru.

Vienlaikus Ozola, kura domē ievēlēta no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK saraksta, bet vairs nav šī politiskā spēka rindās, neatklāja, no kāda saraksta startēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Paziņojumu saistībā ar šo jautājumu viņa solīja izplatīt nākamajā nedēļā.

Jau ziņots, ka saistībā ar KNAB noteikto aizliegumu ieņemt amatu nespējot pašlaik pilnvērtīgi turpināt pildīt sava ieņemamā amata pienākumus, Kraps ir nolēmis atkāpties no Jēkabpils domes priekšsēdētaja amata. Šādi viņš rīkojoties, jo vēloties nodrošināt, lai pašvaldības darbā nerastos nekādi šķēršļi.

KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par Jēkabpils pašvaldības iepirkumiem kopumā iesaistītas sešas personas, tostarp Kraps.

KNAB 21.janvārī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībā, tostarp 24 kratīšanas un sešas izņemšanas.

Kriminālprocesā KNAB aizturēja četras personas, kuras patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - noteiktas nodarbošanās aizliegumu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Jau ziņots, ka starp aizturētajiem bija Kraps, deputāts Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija) un pašvaldības SIA "Jēkabpils pakalpojumi" vadītājs Guntars Leitāns.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Anuškevičs līdz 2014.gadam bijis Jēkabpils uzņēmuma SIA "Energoterms" 50% kapitāldaļu īpašnieks, savukārt pēc tam līdz 2017.gadam starp uzņēmuma īpašniekiem bijusi Vera Anuškeviča.

Informācija "Jēkabpils pakalpojumu" mājaslapā liecina, ka "Energoterms" uzvarējis vairākos uzņēmuma rīkotos iepirkumos, piemēram, pērn jūnijā par minerālmateriālu maisījumu iegādi ar līgumcenu 42 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet martā par tehnikas nomu darbam būvobjektos ar līgumcenu 165 000 eiro bez PVN un ceļu būvmateriālu (šķembas) piegādi par līgumcenu 42 000 eiro bez PVN.

KNAB informēja, ka atbrīvotajām personām piemērots aizdomās turētā statuss.

Vēl divām personām noteikts statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

KNAB kriminālprocesu sāka pērn 21.septembrī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Jēkabpils pilsētas domes un tās kapitālsabiedrības valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā saistībā ar attiecīgās kapitālsabiedrības veiktajiem iepirkumiem, kā arī izkrāpušas pašvaldības finanšu līdzekļus.

Publiskas personas institūcijai nodarītos zaudējumus KNAB aprēķinās krimināllietas izmeklēšanas gaitā.

Leitāns kopā ar Krapu 2017.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas "Gods kalpot mūsu Latvijai" saraksta, bet pērnā gada novembrī Kraps pievienojās "Latvijas attīstībai". Par pašvaldības uzņēmuma vadītāju 2019.gadā Leitāns kļuva, Krapu ievēlot par mēru.