Dārziņu un Rumbulas pieturām pēdējais gads
No nākamā gada slēgs divas pieturas Ogres dzelzceļa līnijā – Rumbulu un Dārziņus. Iepriekš Sabiedriskā transporta padome sprieda, ka šīs pieturas vietas ir iespējams slēgt, un jaunais lēmums ir pārsteigums gan Rīgas domei, gan "Latvijas dzelzceļam".
Rumbulas staciju atklāja 1921. gadā un līdz 1929. gadam sauca par Doles staciju, Dārziņu staciju izveidoja 1960. gadā. Šis gads tām ir pēdējais. Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks to dēvē par uztraucošu ziņu, liekot noprast, ka "Pasažieru vilcienam" ar pašvaldību par to nekāda vienošanās nav bijusi. Arī Latvijas dzelzceļā tas ir jaunums.
Par maz pasažieru
2019. gada 4. oktobra Sabiedriskā transporta padomes sēdē, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un plānošanas reģionu pārstāvji, galvaspilsētas pašvaldība iebilda pret minēto pieturu slēgšanu. “Padomes locekļi diskutē un vienojas, ka pieturas ir iespējams slēgt, vienlaikus organizējot tikšanos ar Rīgas domi par tālākām perspektīvām,” teikts protokolā.
Protokolā arī norādīts, ka Dārziņos uz vilcienu ir vidēji 1,2 pasažieri, Rumbulā – viens. Līdz Rīgas pieturām ir aptuveni 600 metru, tādējādi piekļuve sabiedriskajam transportam esot relatīvi laba. Perspektīvā iespējamas jaunas pieturas izbūve šajā apkārtnē kopā ar jaunu auto stāvlaukumu jeb "Park & Ride".
""Latvijas dzelzceļa" attīstības plānos patlaban nav noteikta Dārziņu un Rumbulas pieturas punktu slēgšana," "Kas Jauns Avīzei" teic uzņēmuma komunikācijas projektu vadītāja Ella Pētermane. Tomēr "Latvijas dzelzceļš" ir tikai dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs, un lēmumu par kādas stacijas vai pieturas punkta slēgšanu pieņem Autotransporta direkcija kopā ar "Pasažieru vilcienu".
Lai ērti pārējiem
Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Līcīte "Kas Jauns Avīzei" skaidro: "Jau no 2019. gada decembra virknē pieturu, tajā skaitā Rumbula un Dārziņi, tika būtiski samazināts vilcienu apstāšanās biežums. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta padomes lēmumu 2022. gada 1. janvārī šīs pieturas pilnībā izslēgs no vilcienu kustības sarakstiem."
Arguments, kā atreferē Līcīte, ir šāds: "Lai lielam pasažieru skaitam nodrošinātu pēc iespējas ātrus un ērtus pārvadājumus ar vilcienu, proti, lai palielinātu dzelzceļa transporta pievilcību un pasažieri savā galamērķī nonāktu ātrāk. Tādēļ pieturvietas ar mazu iekāpjošo un izkāpjošo pasažieru skatu nākas slēgt."
Autotransporta direkcija un Rīgas domes Satiksmes departaments rūpēšoties, lai būtu citas iespējas ar sabiedrisko transportu nokļūt galamērķī.
Iesaka iet uz autobusu
Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone "Kas Jauns Avīzei" skaidro, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta padomes lēmumu no nākamā gada atbalstīta intervāla grafika ieviešana pārvadājumos pa dzelzceļu elektrificētajā zonā. Tas nozīmē, ka visus reisus konkrētajā maršrutā izpildīs ar vienādu pieturu skaitu, tādējādi Rumbulu un Dārziņus izslēgs no sarakstiem. Apkārtnes iedzīvotāji varēšot izmantot autobusus.
"Atceļot apstāšanos vienā pieturā, tiek samazināts ceļā pavadītais laiks par pusotru līdz trim minūtēm. Izslēdzot no kustības saraksta vairākas pieturas, laika ekonomija ir vēl lielāka," klāsta Plone.
Rumbulā "pasažieru apgrozījums" dienā ir otrais mazākais konkrētajā maršrutā, Dārziņos – ceturtais mazākais, un tas ir apmēram desmit reizes mazāks nekā vidēji līnijā, neierēķinot Rīgas staciju. Tiesa gan, ieguvēji šīs dažas minūtes izbaudīs daudz mazāk, nekā zaudējumu jutīs tie, kuriem vilciens brauks garām.
Plone mierina, ka Rumbulas stacijas tuvumā Maskavas ielā ir pilsētas autobusu pieturas. Dārziņu tuvumā Maskavas ielā pietur Rīgas–Salaspils un Rīgas–Ogres autobusi, un darbdienās ir aptuveni 100 reisu katrā virzienā.
Jaunais perons pieturu neglāba
Reklamējot vilcienu kā ērtu un pat ekoloģisku pārvietošanās līdzekli, vienlaikus pēdējos gados "Pasažieru vilciens" padara to aizvien mazāk pieejamu.
Kopš 2019. gada decembra elektrovilcieni vairs nepietur Dendrārijā, dīzeļvilcieni – Ozolsalā, Baltezerā, Silciemā, Bālē, Brenguļos, Sedā un Saulē, jo šajās astoņās stacijās vidēji viena reisa laikā iekāpa mazāk par trīs pasažieriem.
Uzņēmumā norādīts, ka katra elektrovilciena apstāšanās reisa ilgumu pagarina par pusotru minūti, dīzeļvilciena par trim minūtēm. Katra papildu bremzēšana un kustības uzsākšana elektrovilcienam izmaksājot 2,56 eiro, dīzeļvilcienam – 4,16 eiro. Baltezera un Silciema pieturvietu slēgšana vienā virzienā pasažierim ļauj ietaupīt veselas sešas minūtes.
Ja par taupību – tagad slēgtajā Dendrārija pieturā Skrīveru novadā 2009. gadā Aizkraukles virzienā Latvijas dzelzceļš uzbūvēja Latvijā pirmo eksperimentālo paaugstināto peronu, piemērotu invalīdiem, senioriem, pasažieriem ar bērnu ratiņiem.
Izbūvēja arī dzelzceļa pārejas, ūdens novadīšanas sistēmu un apgaismes iekārtas, kas ieslēdzas automātiski, kad tuvojas vilciens vai uz perona ir cilvēki. Arī tolaik pasažieru šajā pieturā bija maz, taču pēdējos divus gadus vietējie ir teju nogriezti no pasaules. Pie Dendrārija pieturas dzīvojošajiem, ja nav auto, jāmēro cauri mežam divi līdz trīs kilometri līdz Daugavpils šosejai.
