Brīnumlīdzekļi pret Covid-19
Covid-19 pandēmijas laikā pērn uzradās veikli darboņi, kuri vēlējās pārdot dažādas nereāliem solījumiem apveltītas preces. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa intervijā Jauns.lv aicināja pircējus neuzķerties uz neticamiem brīnumlīdzekļiem, jo tie var izrādīties ne tikai nederīgi, bet pat kaitīgi.
Viņa pastāstīja, ka centra komercprakses un reklāmas uzraugi pērn ir stingri skatījušies līdzi, lai Covid-19 pandēmija netiktu izmantota tā, ka reklamētu dažādus brīnumus sološus produktus, kas patiesībā nemaz nevar izārstēt vai noteikt Covid-19. Pandēmijas laikā bija darboņi, kas vēlējās pārdot ne tikai cilvēkiem nevajadzīgas, bet arī kaitīgas preces.
Šai jomā pērn bija liels skaits ierosināto lietu - vairāk par 80.
Lieko svaru saista ar Covid-19
Vītoliņa norādīja, ka pērn tika reklamēti novājēšanas līdzekļi, nepamatoti atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācija, kas it kā esot atzinusi: pārlieku liels svars ir risks, kas var radīt nopietnas komplikācijas, saslimstot ar Covid-19.
PTAC vadītāja atgādināja, ka kopumā novājēšanas līdzekļu reklāmās paustā informācija nav pārāk ticama.
Mājās lietojami Covid-19 testi
Tāpat pārdevēji piedāvāja iegādāties mājas apstākļos lietojamus Covid-19 testus. Bija arī piedāvājumi nopirkt sejas maskas un respiratorus, kas sola aizsardzību pret vīrusiem. "Šobrīd izvērtējam vairākas sejas maskas, kas sola antivīrusu aizsardzību. Ir diezgan apšaubāmi, ka kaut kas tāds ir."
Dezinfektantiem ir jāatbilst prasībām
Arī dezinfekcijas līdzekļu tirdzniecībai PTAC pievērsās, pārbaudot, vai tie atbilst prasībām. "Dezinfekcijas līdzekļiem ir jābūt reģistrētiem. Diezgan daudz bija tādi, kas caur sociālajiem tīkliem un internetā parādījās, bet nebija reģistrēti. Ir gana liels risks, ka tie nav dezinfekcijas līdzekļi un var nodarīt kaitējumu cilvēkiem."
PTAC vadītāja atzina, ka ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet arī pirms tā cilvēki vienmēr ir uzķērušies uz dažādiem brīnumainiem solījumiem.
Kā neuzķerties uz maldinošiem brīnumlīdzekļiem?
Vītoliņa ieteica, ka saistība ar veselības uzlabošanas līdzekļiem pircējiem būtu jāpārbauda oficiālās datu bāzes, piemēram, uztura bagātinātāju reģistrs. Tāpat var ņemt vērā starptautisku principu "Too good to be true", ko varētu latviskot kā "Pārāk skaisti, lai tas būtu ticami."
"Īstenībā tas ir ļoti universāls padoms cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka nav ticami tādi fenomenāli produkti, kas divu nedēļu laikā ļaus sasniegt modeles augumu vai būtiski novērst veselības kaitējumus, piemēram, vēža izārstēšanu nedēļas vai gada laikā. Tas ir viens no veidiem, kā cilvēkiem vajadzētu pieiet informācijai. Sociālajos tīklos paustajam vispār jāpieiet ļoti uzmanīgi. Manuprāt, visa informācija būtu dubultā jāpārbauda."
Vītoliņa arī ieteica pētīt ražotāja sniegto informāciju un padomāt, vai prece ir tik vērtīga, lai par to maksātu tik lielu cenu, kā pieprasa pircējs.
Par uztura bagātinātājiem aprunāties ar ārstu
Turklāt saistībā ar uztura bagātinātājiem ieteicams aprunāties ar kādu ārstu un uzzināt viņa ieteikumus, nevis uzreiz lietot tikai tāpēc, ka sociālajos tīklos bija ievietota slavinoša informācija un izskatījās skaisti.
"Tāpat kā visas citas viltus ziņas, arī šīs vajag pārbaudīt uzticamos avotos."
Par nereālu solījumu uzlabot seksuālās spējas piespriež sodu
PTAC saskāries ar kādu gadījumu, kad Latvijas uzņēmējs bija paudis visādus brīnumus ārvalstu patērētājiem saistībā ar diezgan neticamu seksuālo spēju uzlabošanu un svara zaudēšanu. Šim uzņēmējam tika piemērots 90 tūkstošu sods. Tomēr pārsvarā centra uzmanības lokā ir Latvijas patērētāji, kas cietuši no vietējiem un citu Eiropas Savienības valstu darboņiem, piemēram, no Austrijas, Nīderlandes, Polijas.
Seko līdzi Jauns.lv Instagram kontam un nepalaid garām to, ko ir vērts zināt!
