Baltkrievijas bēgļi Latvijā: paveicās – sita "tikai" četri miliči; pat pēc vairākiem mēnešiem naktī rādās murgi
foto: ekrānuzņēmums no video
Baltkrievs Rodions Begļaks stāsta, ka pat pēc Latvijā drošībā pavadītiem mēnešiem nevar atgūties pēc pārdzīvotās vardarbības.
Sabiedrība

Baltkrievijas bēgļi Latvijā: paveicās - sita "tikai" četri miliči; pat pēc vairākiem mēnešiem naktī rādās murgi

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Šoruden uz Latviju no Lukašenko režīma vajāšanām atbēgušie baltkrievi mūsu valstī ieguvuši bēgļa alternatīvo statusu un nu pēc apmēram pieciem mēnešiem, kuri pavadīti bēgļu izmitināšanas centrā Muceniekos, var Latvijā sākt jaunu dzīvi un uzsākt darba gaitas, vēsta telekanāls “Current Time”.

Baltkrievijas bēgļi Latvijā: paveicās – sita "tika...

“Current Time” stāsta par diviem Latvijā patvērušamies baltkrieviem – Rodionu Begļaku un Juriju Kopilovu. Abi ieguvuši bēgļa alternatīvo statusu un nu sāk iekārtot savu dzīvi jaunajā mītnes zemē. Rodions jau atradis darbu kādā uzņēmumā par konsultantu, bet Jurijs to cer atrast tuvākajā laikā.

Kamēr viņi vēl stabili nav iekārtojušies darbā, no Mucenieku centra viņus ārā neviens nedzen un uz jauno īres dzīvokli viņi pārcelsies tad, kad jau būs saņēmuši pirmo algu, par kuru varēs nomaksāt īri.

Rodions stāsta, ka viņam ir “paveicies”, viņu pēc aizturēšanas par piedalīšanos protesta demonstrācijā dzimtajā Mogiļevā situši “tikai” četri miliči, un pārpildītā arestantu kamerā bijis jāpavada vien trīs diennaktis. Pagaidām viņš atpakaļ uz Baltkrieviju neplāno pārcelties, jo tur pret viņu ierosināta krimināllietā. Rodions jau iepriekš izteicies, ka Latvija jau nav paradīze zemes virsū, bet sēdēt cietumā Baltkrievijā ir daudzkārt sliktāk: “Šeit man neviens nesit un bandīti mani neaizdedzina”.

Savukārt bijušais “Belaruskalij” strādnieks Jurijs pat vēl vairāk nekā pēc četriem mēnešiem dzīves Latvijā naktīs redz murgus - tūlīt iebrāzīsies kaujinieki un viņu arestēs! Skatieties “Current Times” sižetu par baltkrievu bēgļiem Latvijā (krievu valodā):

Latvijas valsts bēgļa alternatīvo statusu piešķir personai, kurai dzimtenē “draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai pazemojoša sodīšana un kurai nepieciešama aizsardzība”.