Vakcīnu iepirkšana: kā tā notika, un kāpēc tāda priekšroka "AstraZeneca" preparātam?

Feldmane preses konferencē skaidroja, ka iepirkumu procesu pamatā ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, līgums ar konkrētiem vakcīnu ražotājiem, lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir vienādas iespējas iegādāties vakcīnas. 

Balstoties uz vakcīnu ražotāju pieredzi, cik tālu tie bija tikuši, tad EK izveidoja vakcīnu ražotāju portfeli, kurā ietilpa sešas kompānijas. Ar šiem ražotājiem ir EK vienošanās, ka tie nodrošinās iegādi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pakāpeniski, veicot pārrunas ar ražotājiem, EK slēdza līgumus, un pirmais līgums tika noslēgts tieši ar "AstraZeneca", kuru jau plaši lieto Lielbritānijā, bet Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) vēl nav iesniegusi rekomendāciju EK tās apstiprināšanai. 

Slēdzot līgumu 27. augustā "AstraZeneca" prognozēja, ka piegādes dalībvalstīm varētu sākt notikt 2020. gada beigās. Ar šobrīd ES apstiprinātajām "Pfizer" un "BioNTech", kā arī nule apstiprināto "Moderna" līgumi tika slēgti krietni vēlāk - novembrī. 

"Katru reizi, kad tika noslēgts līgums ar kādu ražotāju, ES dalībvalstis tika aicinātas pievienoties līgumam. Lēmumam tika dotas piecas dienas, balstoties uz to informāciju, kas tajā brīdī par ražotājiem bija pieejama," skaidro Feldmane, uzsverot, ka šajā laika periodā bija jāpieņem lēmums, vai pievienoties, kā arī jāizlemj, kāds būt iegādājamo vakcīnu apjoms. 

"Atšķirībā no citiem iepirkumiem šeit lēmums būtībā bija jāpieņem par produktiem, kas tajā brīdī vēl nebija reģistrēti, nebija oficiāli atzīts ne iedarbīgums, ne efektivitāte, ne drošums un kvalitāte, nebija arī laika un prognožu, kad būs pieejamas vakcīnas," sacīja Feldmane, norādot uz jau iepriekš Veselības ministrijas skaidroto, ka tobrīd visreālistiskākās prognozes par pieejamību un lietošanu bija tieši par "AstraZeneca". 

Feldmane arī skaidroja, ka "AstraZeneca" vakcīnai nav tik sarežģītu noteikumu attiecībā uz pārvadāšanu un uzglabāšanu ("Pfizer" un "BioNTech" jāuzglabā -75 grādu temperatūrā un pēc izņemšanas no saldētavas tā jāizlieto piecu dienu laikā), tāpēc tā paredzēta plašākām sabiedrības daļām. 

Vaicāta, vai Latvijas vakcinācijas temps nav par gausu, Feldmane uzsvēra, ka tā tikko ir sākta, tāpēc pagaidām jaudas tiek saistītas ar ierobežotāku sabiedrības grupu, proti, mediķiem. Runājot par Veselības ministrijas plānā iekļautajiem 50 000 vakcinētajiem cilvēkiem nedēļā, Feldmane minēja piemēru ar gripas sezonu, kad bez īpašiem pasākumiem izdevies potēt vairāk nekā 40 000 cilvēkus nedēļā, līdz ar to šo plānu viņa vērtē kā reālistisku, kāpinot vakcinācijas tempus un palielinot vietu skaitu, kur notiks potēšana.