Izvēlēts šī gada putns

Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucēta var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās smiltīs. Laukirbes "ēdienkartē" ir gan augu valsts, gan dzīvnieku valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi, stāstīja Balcere.

Līdzīgi citiem vistveidīgajiem, arī laukirbe mēdz uzlasīt akmentiņus, lai guzā tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus pārus, atklāja biedrībā.

Ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Ainārs Auniņš stāsta, ka laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas stāvokli un tā pārmaiņām ir ļoti maz zināms. Sugai ir ļoti slēpts dzīvesveids, tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr izdodas konstatēt vietās, kur tā sastopama.

Ornitologs skaidro, ka pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks, kad lielos apmēros tika lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs, bet populācija sāka atgūties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad lauksaimniecības intensitāte krasi samazinājās.

"Pašlaik lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka, bet trūkst skaitlisku datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Neskatoties uz to, tomēr ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta, sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir turpinājusi samazināties," stāsta Auniņš.

Citur Eiropā laukirbju skaita samazināšanos izraisa ne vien lauksaimniecības intensitātes pieaugums un dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet arī ainavas dažādības samazināšanās lauku ainavā, īpaši drošai izligzdošanai piemērotu neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu, ceļmalu, zāles joslu starp laukiem samazināšanās.

Kā norāda LOB ornitologs Agnis Bušs, tā kā laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu ziņošana. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā.

Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts ziņot portālā vai mobilajā lietotnē "Dabasdati.lv".

Gada putna akciju LOB rīko jau 26.reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020).

LOB ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties aptuveni 600 biedriem, veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā.