Vairākās ministrijās prēmēti simtiem darbinieku. Valsts kontrole vērtēs, vai tās piešķirtas pamatoti
Apkopojot visu 13 ministriju sniegto informāciju, izgaismojas atšķirīga situācija darbinieku prēmēšanā. Mazākumā ir ministrijas, kurās prēmijas netiek apmaksātas, vēsta TV3 Ziņas.
"Tieslietu ministrijā nav prēmēti darbinieki un arī netiks prēmēti," sacīja Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola. Savus darbiniekus neprēmējot arī Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā prēmijas maksā, taču ne decembrī. Tās gaidāmas pavasarī. Tikmēr, lai gan Iekšlietu ministrijā un Ekonomikas ministrijā norāda, ka gada nogalē prēmiju nav bijis, neviena no tām tā arī neatbildēja, vai prēmijas pērn nav maksātas vispār.
Zināms, ka gada izskaņā prēmijas saņēmuši septiņās ministrijās. Kultūras ministrijā norāda, ka izmaksāta viena prēmija. Ar teju tūkstoti eiro prēmēts informācijas un tehhnoloģiju atbalsta nodaļas darbinieks. Kopumā gandrīz 4,3 tūkstošus eiro trīs darbinieku prēmēšanai algas apmērā piešķīrusi Satiksmes ministrija.
"Trīs IT speciālisti, kuriem ir bijis ievērojams darba apjoms, lai nodrošinātu attālināto darbu ministrijai. Vairāk arī nevienam citam," komentēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe.
Tie laiki, kad gala nogalē maksāja prēmijas ir sen aiz muguras, saka Veselības ministrijā.
Tomēr prēmiju vietā četriem darbiniekiem decembrī piešķirtas naudas balvas – kopumā 5,2 tūkstoši.
Finanšu ministrija decembrī prēmējusi 29 darbiniekus, kopumā izmaksājot 15 tūkstošus eiro. Vēl trīs ministrijas prēmējušas ievērojami vairāk darbinieku. Aizsardzības ministrijā informē, ka novembrī 108 tūkstoši eiro atvēlēti, lai prēmētu 194 darbiniekus, kas ir 76 procenti no visiem ministrijā strādājošajiem.
"Novembrī tika veikta ikgadējā amatpersonu darbības un rezultātu novērtēšana (..) un tiem darbiniekiem, kuri saņēma pozitīvu novērtējumu, tika izmaksātas prēmijas," sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.
Izglītības un zinātnes ministrijā prēmijas oktobrī izmaksātas 162 darbiniekiem jeb 70 procentiem. Tam atvēlēti vairāk nekā 152 tūkstoši. Ministrijā prēmēti tie, kuru darbs novērtēts ar "teicami", "ļoti labi" vai "labi", bet visvairāk, gandrīz 300 tūkstošus prēmijās izmaksājusi Ārlietu ministrija, kas decembrī prēmēja 300 darbiniekus. Tie ir 86 procenti no ministrijas centrālajā aparātā strādājošajiem.
Kā skaidro Ārlietu resorā, prēmēti gandrīz visi darbinieki, jo Covid dēļ būtiski pieauga darba apjoms, piemēram, organizējot valsts vēsturē lielāko repatriācijas operāciju, kad pandēmijas dēļ tika paralizēta aviosatiksme.
"Piemaksas piešķirtas par darbu ārkārtējā un steidzamības režīmā risinot valstij un sabiedrībai nozīmīgus jautājumus lielākoties virsstundu režīmā bez brīvdienām un pastiprinātas slodzes apstākļos, vienlaikus pilnībā nodrošinot ārpolitisko funkciju nepātrauktību," uzsvēra Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Jānis Beķeris.
Kopumā gada nogalē prēmijās izmaksāti vairāk nekā 580 tūkstoši eiro. Cik pamatoti tās piešķirtas, vērtēs Valsts kontrole.
"Mēs arī tam pievērsīsim uzmanību. Jo šeit mūsprāt jāraugās ne tikai uz gada pēdējo mēnesi, bet uz visu pēdējo ceturksni un tas, kas mums šķistu tiešām nepareizi, ja tiešām tā būtu tāda masveida rīcība, faktiski raugoties no tā, ka ir palicis pāri finansējums un ir šī vēlme šo finansējumu maksimāli izlietot," norādīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Valsts kontroles līdzšinējās revīzijas liecina, ka valsts pārvaldē prēmijas ne vienmēr maksā pamatoti. "Ir šī prakse, ko pieļauj šobrīd atlīdzības likums, ka faktiski atkarībā no tā kāds finansējuma apmērs ir iestādei tas tiek izmantots kā atlīdzības palielināšanas instruments. Tas, mūsuprāt, nav pareizi," pauda Grīnhofa.
Savus darbiniekus prēmēs arī Valsts kontrole. Prēmijas parasti piešķir pavasarī. Vai pamats izmaksāt prēmijas, vēl lems Valsts kancelejā, bet premjera birojā un Saeimā norāda, ka prēmijas nemaksā.
Savukārt Valsts prezidenta kanceleja nesniedz atbildi par prēmēšanu.
