Aicinām pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvokli-muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās:
• par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā;
• par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.
Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 14 vēl tikai līdz 2015. gada 15. septembrim (ieskaitot). Muzeja darbalaiks: otrdien – sestdien no plkst. 11.00 līdz 17.00, svētdienās un pirmdienās muzejs ir slēgts. Tālrunis uzziņām 67105942 vai e-pasts: caks@riga.lv.
Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija, pulcējot interesentus, piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.
Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova u.c.
Dzejnieks, prozaiķis Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis 1901. gadā, Rīgā. Pirmās divas dzejoļu grāmatas publicētas 1928. gadā. Studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Drabešu bērnu internātskolā. Pirmās brīvvalsts laikā A. Čaka vārds saistīts ar jauno autoru žurnāliem „Jauno Lira”, „Trauksme” un mākslinieku un literātu apvienību „Zaļā vārna”. Dzejnieks aktīvi darbojies teātra, kino un tēlotājas mākslas kritikā. 2000. gada maijā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 - 14 tika atklāts Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis - muzejs.
Pielikumā publicitātes foto – Aleksandrs Čaks 40.gados.
Regīna Zommere / Publicitātes foto
