Tautastērpu karos Auces novadā iesaistās pat Valsts policija

Viņa arī domā, ka tērpiem bija jāpaliek kolektīvā, kamēr Kozlovska apgalvo, ka tie pēc projekta prasībām ir norakstāmi, jo to vērtība ir nulle eiro. Konfliktā iesaistīta gan Valsts policija, gan prokuratūra, taču kriminālprocesa ierosināšana ir atteikta, un strīdu tālāk var risināt tikai civiltiesiskā kārtībā.

Par Eiropas naudu

Pēc Barvides stāstītā, 2012. gadā Lauku atbalsta dienests izsludināja Eiropas Savienības projektu konkursu, kurā varēja iegūt līdzekļus tautastērpiem. Kozlovska esot pati viņu uzrunājusi kā biedrības "Vīgrieze" priekšsēdētāju kopīgi iesniegt projektu par Zemgales tautastērpu iegādi "Novadniekiem".

Tautastērpi, kas izmaksāja vairāk nekā 10 000 eiro, saņemti 2013. gada 18. jūlijā, un ar Kozlovsku noslēgts līgums par tautastērpu novietošanu un uzglabāšanu. Kolektīva dalībniekiem katram izsniegts viens tautastērpa komplekts, par kuru saņemšanu visi parakstījās.

Klade, kurā viss dokumentēts, glabājās pie Kozlovskas, viņa arī izsniedza tērpus un veica visus ierakstus. Dalībniekiem izsniegti tikai tie tautastērpi un sastāvdaļas, kas izmantotas koncertos, pārējais glabājās pie vadītājas mājās.

Kad pērn 1. aprīlī Kozlovska uzrakstījusi atlūgumu, 16. aprīlī Barvide uzrakstījusi oficiālu vēstuli Kozlovskai, kurā paziņojusi, ka ar viņu tiek pārtraukts glabāšanas līgums, un lūgusi līdz 1. jūnijam tērpus atdot, taču atbildi nav saņēmusi.

Novalkātas vestes, pazudušas saktas

Tikmēr Kozlovska bez Barvides klātbūtnes tērpus nodevusi Bēnes tautas namam. Jau pēc tam, apskatot nodotās lietas, Barvide konstatējusi, ka: “Ir atdoti gandrīz visi vīriešu tautas tērpi, izņemot apavus un lina kreklus. No sieviešu tērpiem atdoti brunči, apakšbrunči, priekšauti un zilās jakas, Novadnieku melno ņieburu vietā atnestas vecas, salasītas, novalkātas, dažāda šuvuma un fasona melnās vestes, kas pēc lieluma der jauniešiem, nevis kārtīgām zemgaļu sievām! Tieši tāpat arī sieviešu lina kreklu vietā – maza izmēra dažāda šuvuma blūzes! Nav arī saktu un jostu, zaļo jaku un zaļo ņieburu, kurpes – vecas un novalkātas.”

Arī fotogrāfijās labi redzams, ka nodotās tautas tērpu sastāvdaļas ir salasītas no dažādiem komplektiem. Kozlovska gan pēc tam policijā skaidrojusi, ka daļa tērpu ir pilnīgi nolietoti, taču tas šķiet apšaubāmi, jo vairums deju kopu tautastērpus izmanto pat vairākus desmitus gadu.

To apšauba arī Barvide: “Piecu gadu laikā koncertos netika izmantotas jostas, savukārt melnie sieviešu ņieburi šo piecu gadu laikā tika izmantoti vienu divas reizes, zaļās jakas 2–4 reizes, kuras visu laiku glabājušās pie Kozlovskas. Projektā bija iegādāti 12 komplekti vīriešu un sieviešu tautas tērpi, bet "Novadniekos" dejoja astoņi pāri, kolektīvs bija stabils un nemainīgs. Tātad četri komplekti sieviešu un četri komplekti vīriešu tērpu šajos piecos gados vispār netika izmantoti.”

Uzskatot, ka tērpi tomēr pieder biedrībai "Vīgriezes", Barvide 2019. gada 3. jūlija vērsās policijā, norādot, ka Kozlovska ir piesavinājusies daļu tautastērpu par kopējo summu 4228 eiro, kas bija viņai uzticēti glabāšanā. Pērn 30. septembrī sāktais kriminālprocess šogad 17. jūnijā tika izbeigts.

Interesanti, ka Kozlovskas meita Liāna Kozlovska ir kādas citas deju kopas vadītāja un viņas māte – tā mākslinieciskā vadītāja.

Kozlovskas versija atšķiras

Pati Kozlovska "Likumam un Taisnībai" intervijā pa telefonu Barvides stāstīto sauc par vistīrāko apmelojumu un apgalvo, ka pilnīgi visu, kas pienācās, nodevusi Bēnes tautas namam.

“Es neko neesmu ne paņēmusi, ne piesavinājusies. To pašreiz ir izdarījusi viņa, un faktiski viņa izmanto savas ģimenes vajadzībām tērpus, kas pienākas Bēnes tautas namam. Ļoti grūti tagad dzirdēt vienas puses šausmīgos melus, jo, ja es būtu tik ļoti vainīga, tad jau izmeklēšana to teiktu,” klāsta Kozlovska.

Barvide neesot likumīgā kārtībā izdarījusi pilnīgi neko – pat norakstīšanas aktu neesot sagatavojusi un atteikusies būt klāt arī tērpu nodošanas brīdī. Biedrība "Vīgriezes", pēc Kozlovskas vārdiem, vispār esot fiktīva un izmantota tikai naudas pārskaitīšanai.

Tērpi esot nolietojušies un faktiski norakstīti jau 2017. gadā: “Nav notikusi grāmatvedības veikšana visu desmit gadu laikā, un viņa tagad pārrēķina jaunās vērtībās – pa desmit gadiem. Jūs nopērkat uzvalku un gribat teikt, ka pēc desmit gadiem tas ir jauns. Ja ar tautastērpiem notikuši vairāk nekā 150 koncerti, mēģinājumi, viss kas ir noticis – gan lietū, gan uz asfalta. Tie tērpi, kas ir nodoti, tie ir viņai – 2017. gadā jau tērpus norakstīja. Tērpu nav. Saprotiet, juridiski un grāmatvediski viņu nav.”

Tiesa gan, fotogrāfija apliecina, ka tērpu sastāvdaļas, kuras 2017. gadā it kā norakstīja un kuru fiziski neesot, 2018. gadā kolektīvs izmantojis, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos.

Arī to, ka tērpi un to sastāvdaļas joprojām aktīvi tiek izmantotas citu kolektīvu vajadzībām, Kozlovska noliedz, taču Barvide apgalvo, ka vairāki bijušie Novadnieku dejotāji ar tiem pašiem tautastērpiem turpina uzstāties.

Kā risināt šādu strīdu

Policijas atteikumā ierosināt kriminālprocesu norādīts, ka to nav iespējams, jo it kā pazudušajiem tērpiem neesot nekādas materiālās vērtības un tādā veidā nevienam nekādi zaudējumi nav nodarīti. Abas puses stāsta katra savu versiju, kas dokumentāri nav pārbaudāma, un ir acīmredzams, ka starp lietas dalībniecēm valda savstarpēja nepatika. Tērpu ekspertīze un salīdzināšana gan nav veikta.

Lai noskaidrotu, kā šāds strīds būtu risināms, "Likums un Taisnība" vērsās pie zvērināta advokāta Andra Rukmaņa. Iepazinies ar abu pušu apgalvojumiem un policijas atteikumu, arī viņš piekrīt, ka policija šajā gadījumā rīkojusies pareizi un strīds būtu risināms cilviltiesiskā kārtībā.

“Pēc visa ir redzams, ka sākotnēji "Novadnieku" dalībnieki uzturējuši kolektīvam nepieciešamo apģērbu un aprīkojumu par saviem līdzekļiem, taču, spriežot no stāstā izklāstītās notikumu secības, deju kolektīvs, iespējams, nav bijis reģistrēts kā patstāvīgs juridisks veidojums, ko daļēji apliecina stāstā tālāk norādītais,” saka advokāts.

“Gadījumā ja ar deju kolektīva vadītāju kā ar fizisku personu bija noslēgts juridiski korekts līgums par tautas tērpu novietošanu un uzglabāšanu un tas ir izdarīts juridiskas personas, biedrības "Vīgrieze", vārdā un uzdevumā, varētu izrietēt, ka glabāšanā nodotie tautas tērpi joprojām juridiski varētu būt "Vīgriezes" īpašums.

Ja tā ir, tad bijusī deju kolektīva vadītāja, neskatoties uz savu bijušo vadītājas statusu, atbilstoši ar biedrību "Vīgrieze" noslēgtajam līgumam joprojām varētu būt atbildīgā persona par viņas glabāšanā nodoto "Vīgriezes" mantu (tautastērpiem).

Protams, esot pašreizējai informācijai, nav iespējams izdarīt nepārprotamus secinājumus ne par mantas piederību, ne par tās nolietojuma līmeni, ne par inventarizācijas uzskaites atbilstību, tāpēc vispirms būtu jānoskaidro reālais mantas īpašnieks, jo par mantas atbildīgo glabātāju, visdrīzāk, šaubas nerodas.

Tas, ka pēc bilances tērpiem it kā nav nekādas vērtības, nav šķērslis civilprasībai, jo pastāv arī termins – mantas faktiskā vērtība, sevišķi situācijā, ja manta joprojām eksistē, tiek lietota un prasītājs to var arī pierādīt.”

Secinājums – lai kādas būtu savstarpējās cilvēciskās attiecības, vienmēr pastāv iespēja, ka nākotnē tās var mainīties, tāpēc lietas, kas saistītas ar jebkādām materiālajām vērtībām, vienmēr ir jāsakārto juridiski pareizi.