Straujuma televīzijā netieši atzīst, ka bēgļi var sašūpot Latvijas valdību. VIDEO

Kā teica valdības vadītāja, ir visai reāli, ka Latvijai būs jāuzņem vairāk bēgļu nekā līdz šim plānotie 250. Taču, lai runātu par lielāku bēgļu skaitu, viņai būšot nepieciešams koalīcijas mandāts. Ņemot vērā, ka "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) stingri paudusi nostāju, ka nepiekritīs uzņemamo bēgļu skaita palielināšanai, iespējams, būs nepieciešams Saeimas lēmums.

Ja nebūs arī Saeimas mandāta, būšot nepieciešama cita rīcība, teica Straujuma, netieši norādot uz valdības stabilitātes apdraudējumu. Valdības vadītāja gan kategoriski atteicās skaidri atbildēt uz LTV žurnālistu jautājumiem par to, vai valdība var krist un kāda iekrāsojas šīs valdības nākotne.

Viņa uzsvēra, ka nevarēs piedalīties Eiropas Savienības (ES) struktūru sanāksmēs un pateikt, ka Latvija neuzņems bēgļus. "Es nevaru braukt uz Eiropas Savienību un pateikt nē," kategoriski norādīja Straujuma.

Viņa skaidroja, ka Baltijas valstis varētu vienoties par kopīgu nostāju bēgļu jautājumos. Piemēram, tās varētu uzstāt par brīvprātības principa saglabāšanu. Taču esot skaidrs, ka no solidaritātes žesta, uzņemot bēgļus, Latvija nevarēs izvairīties.

LTV "Rīta Panorāmā" Straujuma atzīst: šī bēgļu krīze ir lielākā kopš Otrā pasaules kara:

Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas šonedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. Junkera projekts paredzot uz citām dalībvalstīm pārvietot 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Iepriekš ES valstu un valdību vadītāji vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu.

Informācija par Junkera plāniem nāca klajā aizvadītajā nedēļā, kad daļa koalīcijas politiķu neizslēdza iespēju, ka plāns paredzēs aicinājumu Latvijai uzņemt lielāku bēgļu skaitu par līdz šim plānotajiem 250 cilvēkiem.

VL-TB/LNNK varētu pret to iebilst, savukārt "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji nesteidza formulēt striktu pozīciju saistībā ar šādu iespēju. Politiķi uzsvēra nepieciešamību risināt situācijas ar bēgļiem cēloņus, kā arī sagatavot atbilstošu integrācijas plānu.

Taujāts, vai iespējamā 160 000 bēgļu pārdalīšana uzreiz nozīmē, ka Latvijai nāksies pieņemt jaunus bēgļus, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis (V) atbildēja noliedzoši, paužot, ka tas nozīmē jaunu diskusiju. Vaicāts, vai "Vienotība" atbalstītu papildus bēgļu uzņemšanu līdz šim minētajiem 250, "Vienotības" frakcijas vadītājs atbildēja, ka tas ir ļoti abstrakts jautājums un ka nav iespējams sniegt atbildi uz vaicājumu, kas izrauts no konteksta - nepieciešamības rast ilgtermiņa atbildi šai situācijai.

Politiķis norādīja, ka Junkera gaidāmais priekšlikums ir vērtējams kā jauns jautājums, kas prasīs jaunu diskusiju. Politiķis uzsvēra, ka situācijā ar bēgļiem nepieciešams rast ilgtermiņa risinājumu. Ne tikai jādomā, "kā dzēst meža ugunsgrēku, bet arī kā atņemt sērkociņus", pauda deputāts, norādot uz nepieciešamību cīnīties ar cilvēku pārvietošanas kontrabandas tīkliem. Tikai veicot bēgļu pārdalīšanu pa ES dalībvalstīm, tiktu stimulēts šis kontrabandas bizness. Viens no risinājumiem ir ES finansētu bēgļu nometņu veidošana Āfrikā, sacīja Šadurskis.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka norādīja, ka ir diezgan grūti runāt par ZZS nostāju attiecībā uz iespēju uzņemt papildu bēgļus, ņemot vērā, ka vēl jāsagaida Junkera runa. EK vadītājam ir tiesības nākt klajā ar savu iniciatīvu, taču lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts, un diezin vai Latvija būs vienīgā valsts, kura būtu neapmierināta ar attiecīgu piedāvājumu. ZZS iepriekš jau bija atturīga arī par 250 bēgļu uzņemšanu, skaidroja Līdaka.

Latvijai gan nebūtu iespējas vienai pašai iebilst pret papildu bēgļu uzņemšanu, ņemot vērā ekonomisko labumu, ko saņemam no ES, piemēram, tādā gadījumā arī zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), kad viņš dotos uz Briseli, citas dalībvalstis atteiktu sniegt prasīto atbalstu lauksaimniecības nozarei Latvijā. Līdakam ir radušās aizdomas, ka nāksies rēķināties ar lielāku bēgļu skaitu par 250 un ka tas ir "peldošs cipars". Taču viņš arī vēlas, lai Junkers savā runā sniedz precīzu izvērtējumu tam, kā ir paredzēts apturēt bēgļu plūsmu.

Politiķis arī norādīja, ka ZZS varētu atbalstīt VL-TB/LNNK plānu noteikt, ka par bēgļu uzņemšanu lēmums ir jāpieņem Saeimai. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā ar bēgļu uzņemšanas plāna detaļām. Politiķis, piemēram, nepiekrīt kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) nostājai - viņa esot paudusi, ka ar bēgļu latviešu valodas apmācības sistēmu viss esot kārtībā.

Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iespējamais Junkera plāns visdrīzāk nozīmēs, ka Latvijai tiks prasīts uzņemt papildu bēgļus. VL-TB/LNNK būs pret to, taču Parādnieks aicināja uz to "neieciklēties", skaidrojot, ka Latvija ir gatava izrādīt solidaritāti, cīnoties ar situācijas sekām. Tas nozīmē gan sadarbību ar valstīm Āfrikā un Āzijā, gan Latvijas iedzīvotāju sūtīšanu nepieciešamās palīdzības sniegšanā. Taujāts par to, vai nepalīdzēšana ar bēgļu uzņemšanu neradīs negatīvu attieksmi no Grieķijas un Itālijas, Parādnieks vēlreiz uzsvēra, ka solidaritāti ir iespējams izrādīt dažādos veidos, un aicināja neraudzīties uz šo jautājumu primitīvā veidā. Viņš atgādināja par nacionālās apvienības plānoto rosinājumu bēgļu uzņemšanas jautājumu izlemšanu uzticēt Saeimai.

LETA/Foto: EPA/LETA