Kariņš: Baltijas valstīm jāstiprina sadarbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanā
Baltijas valstīm ir jāstiprina sadarbība Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanā un tās seku mazināšanā, pirmdien attālinātā diskusijā ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kā informēja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs, paziņojumā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri uzsver, ka vakcīnu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem būs nozīmīgs solis cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Valstu līderi bija vienisprātis, ka būtiska ir Baltijas valstu koordinēta rīcība, kā arī nepieciešams nodrošināt vakcinācijas procesa caurspīdīgumu un informācijas par vakcīnām pieejamību sabiedrībai.
"Mēs zinām, ka jebkura kavēšanās šajā situācija var maksāt dārgi, to nevaram pieļaut. Mums ir jābūt gataviem vakcinācijas procesam," uzsvēra Kariņš.
Baltijas Ministru padomē arī tika izvērtēts Igaunijas prezidentūras laikā paveiktais 2020.gadā un pārrunāta gatavošanās Lietuvas prezidentūrai 2021.gadā, kā arī pieņemts Baltijas premjerministru kopīgs paziņojums. Premjerministru tikšanās Baltijas Ministru padomē notika attālināti.
Tikšanās laikā pārrunājot sadarbību enerģētikas jomā, Baltijas valstu premjeri uzsvēra, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu stiprinās reģiona energoapgādes drošību. Projektam īpašu atbalstu ir paudusi Eiropas Komisija, tostarp, piešķirot līdzfinansējumu 720 miljonu eiro apmērā projekta otrajai fāzei.
Sekmīgas projekta ieviešanas priekšnoteikums ir cieša Baltijas valstu sadarbība, tāpēc īpaša nozīme ir panāktajai vienotajai nostājai attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, kas paredz nepieļaut Baltkrievijas izcelsmes elektroenerģijas importu Baltijas valstīs, attiecīgi izslēdzot šo elektroenerģiju no kopējā komercplūsmu apjoma, akcentējušas amatpersonas.
Vienlaikus Baltijas valstu premjeri bija vienisprātis, ka visām atomelektrostacijām, tajā skaitā Astravjecas atomelektrostacijai ir jāatbilst augstiem drošības un vides standartiem. Tas ir arī uzsvērts kopīgajā premjerministru paziņojumā.
Amatpersonas arī novērtēja progresu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā, uzsverot projekta nozīmi ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) klimata mērķa sasniegšanā.
"Joprojām uzskatām, ka integrēta projekta pārvaldība nodrošinās efektīvu un vienotu projekta ieviešanu noteiktajā laika ietvarā un būtiski uzlabos piekļuvi ES finansējumam," akcentēja Kariņš.
Lai maksimāli izmantotu "Rail Baltica" ekonomisko potenciālu un veicinātu tā pievilcību nākotnes lietotājiem, tostarp, starptautiskajā līmenī, trīs Baltijas valstīm jāvienojas par kopīgu infrastruktūras pārvaldības modeli, teikts premjerministru kopīgajā paziņojumā.
Kopīgajā premjerministru paziņojumā arī uzsvērta Baltijas valstu apņemšanās sasniegt klimata neitralitāti ES līdz 2050.gadam un īpaši ambiciozais plāns sasniegt emisiju samazināšanas mērķi par vismaz 55% līdz 2030.gadam. Tāpat uzsvērta inovācijas un digitalizācijas nozīme, Baltijas valstīm ieejot jaunā Eiropas digitālajā dekādē. Būtisku lomu ES klimata mērķu sasniegšanā var spēlēt reģionālie projekti. Viens no piemēriem - šī gada rudenī panāktā Latvijas un Igaunijas vienošanās par kopīga vēja parka izbūvi Baltijas jūrā, norādīts paziņojumā.
Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone, kas vērsa valdību vadītāju uzmanību uz iespējām, ko Baltijas valstīm paver pieaugošā atjaunīgās enerģijas izmantošana.
